Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 9.oktobrī Pietiek.com publikācija “12.Saeimas deputātu “gulbja dziesma” - Latvijai kaitīgs likumprojekts vēlēšanu ēnā” informēja par to, ka š. g. 10.oktobra sēdē (turpmāk – Sēde) LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk - Komisija) izskatīs likumprojektus "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums" (turpmāk – Likumprojekts) un "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas likumā" (abi kopā - Likumprojekti) pirms iesniegšanas Saeimā.

Īsumā par minētās sēdes rezultātiem. Neskatoties uz uzaicināto personu, tajā skaitā Izglītības un zinātnes, Finanšu, Tieslietu ministriju, Valsts ieņēmumu dienesta u.c. pārstāvju būtiskiem iebildumiem, Komisija Likumprojektu konceptuāli atbalstīja, un tas zibenīgi ātri – nedēļu pēc Sēdes - tiks skatīts 1. lasījumā Saeimas sēdē š.g. 18.oktobrī. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir tikai 2 (divas) nedēļas - līdz š.g. 5.novembrim. Par tālāko Likumprojekta likteni (noraidīt to vai turpināt skatīt) lems jau 13.Saeimas jaunievēlētie deputāti.

Ko Latvijas tauta dabūs nokalpojušo 12. Saeimas deputātu “veiksmīga” balsojuma rezultātā?

Tiks sertificēti, kā jau bija rakstīts iepriekš, cilvēki bez jebkādas profesionālās izglītības, proti, “sētnieki, mājsaimnieces” un jebkuras citas profesijas pārstāvji, kuru pienākumu izpilde neprasa nedz speciālu zināšanu, nedz arī prasmju apliecinājumu, kā arī jebkura fiziskā vai juridiskā persona pat bez pamatizglītības (!), jo nekādus ierobežojumus šajā sakarā Likumprojekts nenoteic.

Ņemot vērā dažu tautas pārstāvju komentārus iepriekšējām publikācijām portālā Pietiek.com, piemēram - “Un, kas tur nenormāls?”, vēršam lasītāju uzmanību uz šādiem jautājumiem.

1. Kāds ir NĪ starpnieku Likumprojekta virzības mērķis? Jo ievērot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības (turpmāk – NILLTFNL) NĪ starpniekiem ir nepieciešams neatkarīgi no sertifikācijas vai licencēšanas esamības valstī.

2. Kāda ir NĪ starpnieku Likumprojekta virzības jēga? Jo nedz Likumprojekts, nedz tā anotācija nesatur objektīvu skaitlisku sertifikācijas lietderīguma pat elementāru pamatojumu. Savukārt sertifikācijas un/vai licencēšanas procesa ieviešana ir gan NĪ starpnieku, gan vienlaicīgi – arī viņu klientu LR Satversmē nostiprināto cilvēka pamattiesību ierobežojums, kura leģitīms mērķis, samērīgums, kā arī iespēja līdzīgu rezultātu sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, Komisijas Sēdē pat nav izskatīti.

3. Kāda ir Likumprojekta virzības būtība un priekšmets? Jo Saeimas deputātu 1.lasījumam tiek virzīts Likumprojekts, kas nenoteic, ir vai nav ieplānota NĪ starpnieku darbības reglamentācija. Par ko tad balsos deputāti? Bet viņi balsos!

4. Par kādu pakalpojumu kvalitāti balsos pārvēlētie 12. Saeimas deputāti? Ja nav skaidru izmērāmu prasību personām, kuras plāno sertificēt vai licencēt, kādu pakalpojuma kvalitāti no minētām personām ir iespējams sagaidīt? Atgādināsim, ka pakalpojuma kvalitāte, kā sertifikācijas kritērijs, no esošā, 3. (trešā) Likumprojekta varianta tika izņemts.

Jautājumu sakarā ar Likumprojekta virzību ir daudz. Piemēram, par ko tad klients tādiem “sertificētiem speciālistiem”, kuri pēc būtības ir neizglītotie “sētnieki” un/vai “mājsaimnieces”, kuru izglītības līmeņa trūkums vispār nav ierobežots, maksās vairāk?

Vēršam uzmanību uz sabiedrībai labi zināmu faktu: šodien nesertificētie NĪ starpnieki prasa par savu pakalpojumu samaksu 5-6% no NĪ vērtības. Proti, pārdodot piemēram divistabu sērijveida dzīvokli 50m2 platībā Pļavniekos, kura tirgus cena ir 50 000EUR, starpniekam jāsamaksā atlīdzība 2500-3000EUR apmērā. Sertificētā starpnieka atlīdzība par pakalpojumu, ņemot vērā, ka sertifikācijas process viņam varētu izmaksāt 1000-2000EUR/gadā (skat. aprēķinus tālāk), attiecīgi palielināsies.

Vēršam uzmanību arī uz faktu, ka topošie neizglītotie “sertificētie speciālisti” varētu nebūt spējīgi pat izlasīt NILLTFNL un izprast tā prasības, kā rezultātā noziedzīgo līdzekļu legalizācijas novēršanas vietā, efekts varētu būt pretējs - noziedzīgo līdzekļu legalizācijas veicināšana, kas ņemot vērā NĪ vērtības lielumu, liek aizdomāties par Likumprojekta virzības bīstamu raksturu.

Kam pateikties par likumprojektu un tā virzību 1. lasījumam?

Pirmkārt, Komisijai, atkārtosim to sastāvu: priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), Askolds Kļaviņš, Jānis Klaužs, Armands Krauze, Ingmārs Līdaka (ZZS), Anrijs Matīss, Jānis Upenieks, Dzintars Zaķis (Vienotība), Artūrs Rubiks, Jānis Urbanovičs, Ivars Zariņš (Saskaņa).

Otrkārt, uzņēmējiem – Likumprojektu aktīvi atbalstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji, kuriem, kā izrādās, piedodiet, “uzspļaut” uz patiesību, ka ārstēt zobus pie “sētnieka” ir elementāri bīstami, proti – uzvarēja nauda, nevis loģika un tikumiskās vērtības.

Par kaunu LTRK valdes priekšsēdētājam Endziņa kungam, kurš, neskatoties uz Eiropas Savienībā un arī Latvijā akceptētā standarta LVS EN15733:2010 “Nekustamā īpašuma aģenti – prasības nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumu sniegšanai” (turpmāk - Standarts) noteiktajām augstākās izglītības prasībām, mēģināja lobēt vispār Profesijas standartu, t.sk. Standarta kā tāda atcelšanu Latvijā, kas tomēr, pateicoties Izglītības ministrijas pretestībai, viņam, par laimi Latvijai un tās sabiedrībai, neizdevās.

Kam ir izdevīga likumprojekta virzība, vai cik maksā sertifikācija?

Ir izdevīga tikai Latvijas privātajām un naudīgajām nekustamo īpašumu firmām – LATIO, Arco Real Estate, Domuss, Interbaltija u.c. firmu apvienībai, proti Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijai (turpmāk – LANĪDA), kura Likumprojekta rezultātā nodibinās monopolu Latvijas Nekustamā īpašuma tirgū, kā arī tiem “tautas kalpiem”, kuriem, iespējams, ir vai nu samaksāts, vai nu apsolīti citi labumi par Likumprojekta virzību – skat. publikāciju par minētās apvienības ētikas izpratni - kas atkal tiks realizēta arī NĪ “sertificēto speciālistu” sertifikācijas procesā, ja Likumprojekta virzība netiks apturēta.

Savukārt iepriekšējā Likumprojekta anotācijā (turpmāk – Anotācija) pati LANĪDA novērtēja topošo sertificēto “speciālistu” izmaksas: minimālās apdrošināšanas atbildības viena apdrošināšanas gadījuma limits – 50 000EUR, kas veidos vidēji 300-600 euro lielu apdrošināšanas prēmiju gadā; sertifikāta iegūšana vienā jomā varētu maksāt 45-50 euro, bet uzturēšana – 240 euro gadā; reģistrācija reģistrā – apmēram 45-50 euro; piedalīšanas kvalifikācijas celšanas semināros – no 100 līdz 2000 euro gadā, atkarīgi no LANĪDA “apetītes” un vēlmēm. Tādējādi kopējās “sertificētā/-ās sētnieka/mājsaimnieces” izmaksas gadā varētu svārsties no 700-100 līdz 2800-3000 euro gadā.

Šajā kalkulācijā nav iekļauti biedru naudas maksājumi apvienībai. Vai, ņemot vērā Anotācijā minēto NĪ starpnieku skaitu, kuri tiks sertificēti – no 200 līdz 500-600 personām, liekas ticami un vēl kāds no Pietiek.com lasītājiem domā, ka Saeimas Komisijas, Juridiskā biroja u.c. deputāti, ministrijas un citas personas, kuras piedalījās 10.10.2018. Sēdē, Latvijai kaitīgu likumprojektu virza nesavtīgi?

AICINĀM KATRU 12. un 13. Saeimas deputātu, kam tomēr rūp mūsu mājas - Latvijas un tās NĪ tirgus prestižs, kā arī plašu sabiedrību apturēt Latvijai kaitīgā, Latviju un tās NĪ starpnieku pazemojošā Likumprojekta virzību privāto naudīgo NĪ firmu apvienības labā. Pretējā gadījumā - KĀPĒC GAN MUMS NESERTIFICĒT SĒTNIEKUS UN MĀJSAIMNIECES?

* Latvijas Nekustamā īpašuma mākleru un aģentu biedrība NĪMA, Nekustamā īpašuma speciālistu un lietotāju apvienības NĪSA un NĪLA

Novērtē šo rakstu:

36
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...