Mājsaimnieču un sētnieku sertifikācija jeb noziedzīgo līdzekļu legalizācijas veicināšanas likumprojekts

Īsumā par minētās sēdes rezultātiem. Neskatoties uz uzaicināto personu, tajā skaitā Izglītības un zinātnes, Finanšu, Tieslietu ministriju, Valsts ieņēmumu dienesta u.c. pārstāvju būtiskiem iebildumiem, Komisija Likumprojektu konceptuāli atbalstīja, un tas zibenīgi ātri – nedēļu pēc Sēdes - tiks skatīts 1. lasījumā Saeimas sēdē š.g. 18.oktobrī. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir tikai 2 (divas) nedēļas - līdz š.g. 5.novembrim. Par tālāko Likumprojekta likteni (noraidīt to vai turpināt skatīt) lems jau 13.Saeimas jaunievēlētie deputāti.

Ko Latvijas tauta dabūs nokalpojušo 12. Saeimas deputātu “veiksmīga” balsojuma rezultātā?

Tiks sertificēti, kā jau bija rakstīts iepriekš, cilvēki bez jebkādas profesionālās izglītības, proti, “sētnieki, mājsaimnieces” un jebkuras citas profesijas pārstāvji, kuru pienākumu izpilde neprasa nedz speciālu zināšanu, nedz arī prasmju apliecinājumu, kā arī jebkura fiziskā vai juridiskā persona pat bez pamatizglītības (!), jo nekādus ierobežojumus šajā sakarā Likumprojekts nenoteic.

Ņemot vērā dažu tautas pārstāvju komentārus iepriekšējām publikācijām portālā Pietiek.com, piemēram - “Un, kas tur nenormāls?”, vēršam lasītāju uzmanību uz šādiem jautājumiem.

1. Kāds ir NĪ starpnieku Likumprojekta virzības mērķis? Jo ievērot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības (turpmāk – NILLTFNL) NĪ starpniekiem ir nepieciešams neatkarīgi no sertifikācijas vai licencēšanas esamības valstī.

2. Kāda ir NĪ starpnieku Likumprojekta virzības jēga? Jo nedz Likumprojekts, nedz tā anotācija nesatur objektīvu skaitlisku sertifikācijas lietderīguma pat elementāru pamatojumu. Savukārt sertifikācijas un/vai licencēšanas procesa ieviešana ir gan NĪ starpnieku, gan vienlaicīgi – arī viņu klientu LR Satversmē nostiprināto cilvēka pamattiesību ierobežojums, kura leģitīms mērķis, samērīgums, kā arī iespēja līdzīgu rezultātu sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, Komisijas Sēdē pat nav izskatīti.

3. Kāda ir Likumprojekta virzības būtība un priekšmets? Jo Saeimas deputātu 1.lasījumam tiek virzīts Likumprojekts, kas nenoteic, ir vai nav ieplānota NĪ starpnieku darbības reglamentācija. Par ko tad balsos deputāti? Bet viņi balsos!

4. Par kādu pakalpojumu kvalitāti balsos pārvēlētie 12. Saeimas deputāti? Ja nav skaidru izmērāmu prasību personām, kuras plāno sertificēt vai licencēt, kādu pakalpojuma kvalitāti no minētām personām ir iespējams sagaidīt? Atgādināsim, ka pakalpojuma kvalitāte, kā sertifikācijas kritērijs, no esošā, 3. (trešā) Likumprojekta varianta tika izņemts.

Jautājumu sakarā ar Likumprojekta virzību ir daudz. Piemēram, par ko tad klients tādiem “sertificētiem speciālistiem”, kuri pēc būtības ir neizglītotie “sētnieki” un/vai “mājsaimnieces”, kuru izglītības līmeņa trūkums vispār nav ierobežots, maksās vairāk?

Vēršam uzmanību uz sabiedrībai labi zināmu faktu: šodien nesertificētie NĪ starpnieki prasa par savu pakalpojumu samaksu 5-6% no NĪ vērtības. Proti, pārdodot piemēram divistabu sērijveida dzīvokli 50m2 platībā Pļavniekos, kura tirgus cena ir 50 000EUR, starpniekam jāsamaksā atlīdzība 2500-3000EUR apmērā. Sertificētā starpnieka atlīdzība par pakalpojumu, ņemot vērā, ka sertifikācijas process viņam varētu izmaksāt 1000-2000EUR/gadā (skat. aprēķinus tālāk), attiecīgi palielināsies.

Vēršam uzmanību arī uz faktu, ka topošie neizglītotie “sertificētie speciālisti” varētu nebūt spējīgi pat izlasīt NILLTFNL un izprast tā prasības, kā rezultātā noziedzīgo līdzekļu legalizācijas novēršanas vietā, efekts varētu būt pretējs - noziedzīgo līdzekļu legalizācijas veicināšana, kas ņemot vērā NĪ vērtības lielumu, liek aizdomāties par Likumprojekta virzības bīstamu raksturu.

Kam pateikties par likumprojektu un tā virzību 1. lasījumam?

Pirmkārt, Komisijai, atkārtosim to sastāvu: priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), Askolds Kļaviņš, Jānis Klaužs, Armands Krauze, Ingmārs Līdaka (ZZS), Anrijs Matīss, Jānis Upenieks, Dzintars Zaķis (Vienotība), Artūrs Rubiks, Jānis Urbanovičs, Ivars Zariņš (Saskaņa).

Otrkārt, uzņēmējiem – Likumprojektu aktīvi atbalstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji, kuriem, kā izrādās, piedodiet, “uzspļaut” uz patiesību, ka ārstēt zobus pie “sētnieka” ir elementāri bīstami, proti – uzvarēja nauda, nevis loģika un tikumiskās vērtības.

Par kaunu LTRK valdes priekšsēdētājam Endziņa kungam, kurš, neskatoties uz Eiropas Savienībā un arī Latvijā akceptētā standarta LVS EN15733:2010 “Nekustamā īpašuma aģenti – prasības nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumu sniegšanai” (turpmāk - Standarts) noteiktajām augstākās izglītības prasībām, mēģināja lobēt vispār Profesijas standartu, t.sk. Standarta kā tāda atcelšanu Latvijā, kas tomēr, pateicoties Izglītības ministrijas pretestībai, viņam, par laimi Latvijai un tās sabiedrībai, neizdevās.

Kam ir izdevīga likumprojekta virzība, vai cik maksā sertifikācija?

Ir izdevīga tikai Latvijas privātajām un naudīgajām nekustamo īpašumu firmām – LATIO, Arco Real Estate, Domuss, Interbaltija u.c. firmu apvienībai, proti Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijai (turpmāk – LANĪDA), kura Likumprojekta rezultātā nodibinās monopolu Latvijas Nekustamā īpašuma tirgū, kā arī tiem “tautas kalpiem”, kuriem, iespējams, ir vai nu samaksāts, vai nu apsolīti citi labumi par Likumprojekta virzību – skat. publikāciju par minētās apvienības ētikas izpratni - kas atkal tiks realizēta arī NĪ “sertificēto speciālistu” sertifikācijas procesā, ja Likumprojekta virzība netiks apturēta.

Savukārt iepriekšējā Likumprojekta anotācijā (turpmāk – Anotācija) pati LANĪDA novērtēja topošo sertificēto “speciālistu” izmaksas: minimālās apdrošināšanas atbildības viena apdrošināšanas gadījuma limits – 50 000EUR, kas veidos vidēji 300-600 euro lielu apdrošināšanas prēmiju gadā; sertifikāta iegūšana vienā jomā varētu maksāt 45-50 euro, bet uzturēšana – 240 euro gadā; reģistrācija reģistrā – apmēram 45-50 euro; piedalīšanas kvalifikācijas celšanas semināros – no 100 līdz 2000 euro gadā, atkarīgi no LANĪDA “apetītes” un vēlmēm. Tādējādi kopējās “sertificētā/-ās sētnieka/mājsaimnieces” izmaksas gadā varētu svārsties no 700-100 līdz 2800-3000 euro gadā.

Šajā kalkulācijā nav iekļauti biedru naudas maksājumi apvienībai. Vai, ņemot vērā Anotācijā minēto NĪ starpnieku skaitu, kuri tiks sertificēti – no 200 līdz 500-600 personām, liekas ticami un vēl kāds no Pietiek.com lasītājiem domā, ka Saeimas Komisijas, Juridiskā biroja u.c. deputāti, ministrijas un citas personas, kuras piedalījās 10.10.2018. Sēdē, Latvijai kaitīgu likumprojektu virza nesavtīgi?

AICINĀM KATRU 12. un 13. Saeimas deputātu, kam tomēr rūp mūsu mājas - Latvijas un tās NĪ tirgus prestižs, kā arī plašu sabiedrību apturēt Latvijai kaitīgā, Latviju un tās NĪ starpnieku pazemojošā Likumprojekta virzību privāto naudīgo NĪ firmu apvienības labā. Pretējā gadījumā - KĀPĒC GAN MUMS NESERTIFICĒT SĒTNIEKUS UN MĀJSAIMNIECES?

* Latvijas Nekustamā īpašuma mākleru un aģentu biedrība NĪMA, Nekustamā īpašuma speciālistu un lietotāju apvienības NĪSA un NĪLA

Novērtē šo rakstu: