Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zvērinātā advokāta, Pietiek vairākkārt pieminētā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus kompetence būšot tas, ko Maksātnespējas administrācija izvērtēšot saistībā ar publiskotajām ziņām par viņa rīkotajām „paslēpēm”, slēpjot būtiskus viņa adminstrēto uzņēmumu kreditoru sapulču jautājumus sadaļā „dažādi”.

Pietiek jau informējis, viens no negodprātīgu maksātnespējas administratoru iecienītiem trikiem, lai izvairītos no iecerētajiem lēmumiem „nevēlamu” kreditoru piedalīšanās viņu administrēto uzņēmumu kreditoru sapulcēs, ir – svarīgus izlemjamus jautājumus „paslēpt” zem apzīmējuma „dažādi”, līdz ar ko daudzi kreditori pat nenojauš, cik svarīgas lietas tiks izlemtas.

Izpētot Bunkus – kurš Pietiek interesi izraisījis pirmām kārtām saistībā ar savu brāli, kas ieņem Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas procesa daļas vadītāja posteni un tādējādi atrodas varbūtējā interešu konfliktā - praksi pēdējos septiņos gados, rodas priekšstats, ka šis administrators „paslēpes” ar kreditoriem spēlē regulāri.

Tā 2009. gadā Bunkus administrētās SIA Cassandra Rīga kreditoriem, kuri nolēma neierasties uz 8. oktobra kreditoru sapulci, kurā it kā nebija plānots lemt par kādiem īpaši svarīgiem jautājumiem, kā pārsteigums nāca jau pēc sapulces atklātais fakts – kreditoru sapulces 10.jautājumā „dažādi” ir lemts par parādnieka mantas pārdošanu.

2010. gadā jau vismaz trīs Bunkus administrēto uzņēmumu kreditoru sapulcēs zem jautājuma „dažādi” ir tikuši paslēpti svarīgi izlemjamie jautājumi. Tā SIA Rego Trade 30. aprīļa kreditoru sapulcē 5.jautājumā „dažādi” lemts par maksātnespējas procesa termiņa pagarināšanu, savukārt SIA Kendi kreditoru sapulcēs Bunkus šo metodi izmantojis pat divreiz.

2011. gadā „dažādi” metode Bunkus izpildījumā ir uzplaukusi vēl tālāk, - ir saskaitāmi vismaz četri šādi gadījumi. 29. decembrī notikušas veselas četras Bunkus administrētu uzņēmumu – SIA Rego Trade, SIA Kokapstrāde M, SIA Cassandra Rīga un SIA Giva kreditoru sapulces, un visās tajās 2.jautājumā „dažādi” ir tikusi paslēpta arī lemšana par maksātnespējas termiņa pagarināšanu.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksātnespējas administratoram, sasaucot kreditoru sapulci, ir jāsastāda sasaucamās kreditoru sapulces darba kārtība, kurā iekļaujami kreditoru sapulcē izskatāmie jautājumi.

Pietiek ir zināms, ka Maksātnespējas administrācija vairākkārt ir norādījusi administratoriem par to, ka būtisku jautājumu izskatīšanai kreditoru sapulcē ir jābūt norādītiem kā atsevišķi izskatāmiem jautājumiem, līdz ar to ievērojot procesa caurskatāmību un kreditoru sapulces nozīmīgumu maksātnespējas procesa norisē.

Maksātnespējas administrācija, atsaucoties uz normatīvo regulējumu, uzskata, ka šādā veidā, precīzi uzskaitot izskatāmos jautājumus, uzņēmuma kreditoram tiek dota iespēja izvērtēt viņa dalības nepieciešamību konkrētajā kreditoru sapulcē un izskatāmo jautājumu būtiskumu attiecībā uz viņu.

Tāpat Pietiek ir zināms, ka Maksātnespējas administrācija vairākkārt ir norādījusi - sadaļā ,,citi jautājumi” drīkst būt skatāmi tikai maksātnespējas procesā maznozīmīgi jautājumi, piemēram, jautājums par kreditoru sapulces pārtraukšanu vai protokola parakstīšanu.

Saistībā ar konkrēti Bunkus administrētajiem maksātnespējīgajiem uzņēmumiem Maksātnespējas administrācija skaidro, ka „uzskaitītajos maksātnespējas procesos, kuri joprojām nav izbeigti un tiesa nav devusi savu atzinumu par attiecīgā maksātnespējas procesa atbilstību normatīvo aktu prasībām, tiks izvērtēta administratora kompetence nodrošināt efektīvu un likumīgu tā administrēto procesu norisi”.

Tiesa, no plašākas atbildības un lemšanas par Bunkus „paslēpēm” Maksātnespējas administrācija norobežojas, norādot, ka kreditoriem esot tiesības pārsūdzēt kreditoru sapulces lēmumu tiesā un ka līdz ar to kontroli pār kreditoru sapulcē lemtajiem jautājumiem īsteno tiesa.

Arī saistībā ar Pietiek aprakstītajiem gadījumiem, kad „administrators nav nodrošinājis maksātnespējas procesa caurskatāmību, radot situāciju, ka maksātnespējas procesā būtiski jautājumi netiek norādīti kā atsevišķi izskatāmi jautājumi, kas atklāti iekļauti kreditoru sapulces darba kārtībā”, Maksātnespējas administrācija varot ietikt - kreditoram, kurš nepiekrīt pieņemtajam lēmumam, ir tiesības iesniegt sūdzību par kreditoru sapulces lēmumu, lūdzot tiesu to atcelt.

Izrādās, ka vienā šādā gadījumā no Pietiek apskatītajiem šāds precedents tiešām bijis – „SIA Cassandra Rīga maksātnespējas procesā, kad ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmumu tika atcelts 2011.gada 29.decembra kreditoru sapulces lēmuma 2.punkts”.

„Papildus norādāms, ka Maksātnespējas administrācija savas kapacitātes ietvaros veic visu maksātnespējas procesu, tajā skaitā Jūsu minēto maksātnespējas procesu, uzraudzību,” piebilst Maksātnespējas administrācija.

Pietiek pēdējā laikā ir vairākkārt publikācijās pieminējis brāļus Bunkus, tostarp to, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība, reaģējot uz oficiāla Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja brīdinājuma saņemšanu pirms pusotra gada, ir veikusi tikai formālus pasākumus, lai VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas procesa daļas vadītājs Kaspars Bunkus nevarētu "izlīdzēt" savam brāli, zvērinātam advokātam un maksātnespējas administratoram Mārtiņam Bunkum.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...