Maksātnespējas administratora "džentlmeņa komplekts" - Mežaparka māja "uz pusofšoru" un astonmārtins uz "izkārtnes firmu"
PIETIEK16.12.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iespaidīga, nule pilnībā izremontēta savrupmāja Mežaparkā, kas reģistrēta uz ārvalsts uzņēmuma vārda, un divas luksus automašīnas ar "speciālajiem" numuriem, tostarp aptuveni 300 tūkstošus eiro vērts 2015. gada izlaiduma Aston Martin Vanquish, kuras abas reģistrētas uz mātes kolēģa vadītu "izkārtnes kompāniju", - šādi ir Pietiek rīcībā nonākušie dati par oficiāli pieticīgo maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku un viņa patieso dzīvesveidu, kas vēlreiz apliecina šīs pēdējos gados plaši zināmās profesijas pārstāvju patieso vērienu.
Lursoft datu bāze rāda, ka Mārtiņš Bunkus ir kopumā 15 uzņēmumu maksātnespējas administrators, - šie uzņēmumi ir Liesma L, LYSOFORM, TIPOGRĀFIJA LIEPĀJA, Kandavas namsaimnieks, GOTRIN, IVE MOTORS, AIZKO, ROOM, Elizabetes 27, GLASKEK LATGALE, MK FASTEN, Concretus, CASSANDRA RĪGA, KOKAPSTRĀDE M un REGO TRADE.
Taču par to, kādus ienākumus sniedz šo uzņēmumu administrēšana, dati pagaidām nav publiski pieejami, savukārt, ja raudzīties uz maksātnespējas administratora, zvērināta advokāta Bunkus oficiāli deklarētajiem īpašumiem, tie ir diezgan pieticīgi: Lursoft datu bāzē nav atrodamas neviena viņam piederoša uzņēmuma kapitāldaļas, kas nodrošinātu dividendes, nav arī publisku ziņu par viņam piederošiem nekustamajiem īpašumiem un luksus automašīnām.
Tomēr, kā izrādās, vēl ir arī maksātnespējas administratora īpašumu "neredzamā puse", - kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, ar dažādām diezgan primitīvām metodēm ir "paslēpti" īpašumi, kas jau liecina par multimiljonāra cienīgu dzīvesstilu.
Formāli iespaidīgā un svaigi izremontētā ēka Mežaparkā, Meža prospektā 38A pieder Latvijā reģistrētajai SIA Kentprom Investments, kas to no AS Reverta meitasuzņēmuma NIF Dzīvojamie īpašumi 2013. gada oktobrī iegādājusies par 376 tūkstošiem latu - tātad aptuveni 535 tūkstošiem eiro.
Kā rāda Lursoft dati, oficiālais SIA Kentprom Investments īpašnieks ir Lielbritānijā reģistrētais Kentprom Management LLP. Šī uzņēmuma īpašnieki publiski nav atklāti, taču uz tiem skaidro norāda fakts, ka tieši Bunkus ir bijis tā persona, kas Kentprom Management LLP vārdā 2013. gadā ir apmaksājis Latvijā reģistrētās SIA Kentprom Investments pamatkapitālu.
Tāpat oficiāli nav saskatāma nekāda maksātnespējas administratora saistība ar divām luksus automašīnām, kuru valsts reģistrācijas numuriem MB39 un MB21 ir zināma līdzība ar Mārtiņa Bunkus iniciāļiem.
Pirmā no šīm automašīnām ir 2013. gada izlaiduma Land Rover Range Rover, kura cena ir vismaz 90 000 eiro, bet otra - pilnīgi jauna, 2015. gada izlaiduma Aston Martin Vanquish, kuras cena atkarībā no modifikācijas un aprīkojuma ir 300 000 eiro vai vairāk.
Pietiek rīcībā ir ziņas par to, ka pirmā no šīm automašīnām bieži ir redzēta pie jau pieminētās Mežaparka savrupmājas, bet otrā - iekšpagalmā pie Bunkus advokātu biroja Alberta ielā.
Formāli gan abām automašīnām ar maksātnespējas administratoru Bunku gan nav nekāda sakara, - to formālais īpašnieks ir 2013. gadā dibināts uzņēmums Hotel VIP Car Rent Services (2014. gada apgrozījums - 8600 eiro), kura vienīgais kapitāldaļu turētājs ir vēl viens Lielbritānijā reģistrēts uzņēmums bez zināmiem īpašniekiem Spritwell Commerce LLP. (Jau pieminētā automašīna Range Rover tai ir ieķīlāta pat par 200 000 eiro.)
Uz to, kam formāli varētu piedāvāt britu uzņēmums, norāda fakts, ka tieši Hotel VIP Car Rent Services valdes loceklis Aivars Lācis ir bijis Spritwell Commerce LLP pilnvarotais pārstāvis, turklāt tieši viņš tai pašā 2013. gadā ir veicis uzņēmuma Hotel VIP Car Rent Services pamatkapitāla iemaksu.
Savukārt tālāki informācijas meklējumi norāda uz Aivara Lāča saistību ar Daci Bunkus, kura, kā izrādās, ir Mārtiņa Bunkus māte, - uzņēmumā Consulting&Development viņa septiņus gadus ir bijusi valdes locekļi, bet uzreiz pēc viņas pašlaik jau likvidējamā uzņēmuma valdē ir nonācis Aivars Lācis.
Zīmīga bija paša Mārtiņa Bunkus reakcija uz jautājumiem saistībā ar Mežaparka savrupmājas un luksus automašīnu tēmu.
Pietiek pārstāvis Bunkum rakstiski uzdeva šādus jautājumus - vai viņš savām vajadzībām izmanto automašīnas Aston Martin ar valsts reģistrācijas numuru MB21 un Land Rover Range Rover ar valsts reģistrācijas numuru MB39 un, ja jā, uz kāda līgumiska vai cita pamata, kā arī - kāda ir viņa saistība ar Lielbritānijā reģistrēto uzņēmumu Kentprom Management LLP.
Sākotnēji Bunkus pavēstīja, ka "es Jums noteikti sniegšu savu viedokli un informāciju, bet ņemot vērā, ka šis process ir ļoti apjomīgs un jautājumus no Jums saņēmu tikai piektdien vēlu pēcpusdienā, tad atbildes uz jautājumiem es varēšu Jums sniegt rītdienas laikā".
Taču noteiktajā laikā Bunkus ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem neatbildēja, tā vietā atsūtot garu aprakstu par kāda uzņēmuma maksātnespējas procesu. Uz tālākiem pamudinājumiem sniegt solītās atbildes maksātnespējas administrators vairs neatbildēja.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
