Maksātnespējas administratoru ienākumu pašreizējais rekordists – Ilmārs Krūms ar 2 miljoniem eiro
PIETIEK18.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2 098 013 eiro – šāds ir pašreizējais maksātnespējas administratoru ienākumu pagājušā gada rekords, kas pieder Trasta komercbankas administratoram Ilmāram Krūmam un cita starpā arī sniedz skaidrojumu, kāpēc cīņa par šo posteni pēdējos mēnešos ir bijusi tik ļoti asa. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienests (VID) nezināmu iemeslu dēļ vēl nav publicējis vairāku citu pazīstamu un skandalozu maksātnespējas administratoru pagājušā gada deklarācijas.
Tikai šajās dienās VID ir sācis publiskot maksātnespējas administratoru jau pirms vairāk nekā divarpus mēnešiem iesniegtās amatpersonu deklarācijas, un publiskošana ir sākusies tieši ar aizvadītajā nedēļā apcietinātajiem maksātnespējas administratoriem, savukārt citu – tradicionāli par Vienotībai pietuvinātiem uzskatītu – administratoru deklarācijas pagaidām nav publiskotas.
No jau publiskotajiem datiem Krūms ir pārliecinošs līderis ar 2,09 miljonu eiro lieliem deklarētajiem „ienākumiem no saimnieciskās darbības un komercdarbības”, savukārt reizē ar viņu apcietinātais Māris Sprūds ir būtiski atpalicis – viņa pagājušā gada „ienākumi no saimnieciskās darbības un komercdarbības” ir bijuši 748 975 eiro.
Turklāt Sprūds īpaši piebildis, ka „ienākumi no sertificēta administratora pienākumu veikšanas sastāda 2,9% no kopējiem ienākumiem, bet ienākumi no juridisko pakalpojumu sniegšanas, kas nav saistīti ar maksātnespējas pienākumu veikšanu – 97,1%”.
Savukārt trešais zināmais apcietinātais maksātnespējas administrators Nauris Durevskis pērn ir bijis tīrais tukšinieks – viņš pats sev algā samaksājis 8640 eiro un tikpat algā saņēmis arī no maksātnespējas administratores Aivitas Melceres (interesanti, ka arī viņa amatpersonas deklarācijā uzrādījusi precīzi tādu pašu savu ienākumu struktūru).
Taču iespējams, ka maksātnespējas administratoru ienākumu sarakstā vēl trūkst dažu patiešām lielu summu saņēmēju. VID joprojām nav publiskojis, piemēram, Pietiek publikācijās jau pieminētā Mārtiņa Bunkus un par jauno Trasta komercbankas administratoru bīdītā Armanda Rasas, kā arī bijušā Liepājas metalurga administratora Haralda Velmera amatpersonas deklarācijas. Viņi visi trīs ir minēti kā partijai Vienotība vai tās pārstāvjiem pietuvinātas personas.
Taču domājams, ka Krūmu pagājušā gada ienākumu ziņā neviens neapsteigs, turklāt viņa amatpersonas deklarācija cita starpā rāda arī to, cik personiski viņam bijis ienesīgs bankas administratora postenis.
Pagājušā gada sākumā Krūmam atbilstoši viņa deklarācijai nebija deklarējamu skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumu, viņš nebija aizdevis deklarējamas naudas summas, savukārt viņa parādsaistības bija 75 000 Šveices franku un 106 403 eiro.
Gada laikā viņa parādsaistības Šveices frankos bija palikušas nemainīgas, savukārt eiro parādsaistības samazinājušās par 40 000 eiro – līdz 66 403 eiro, turklāt klāt nākuši izsniegti aizdevumi – kopā 45 000 eiro.
Taču tas vēl ir tīrais nieks, salīdzinot ar summām, kas gada beigās bija nonākušas Krūma personiskajos bankas kontos, - 1 012 197 eiro DNB bankā un 112 547 eiro Swedbank.
Tas nozīmē, ka gada laikā Krūma personiskais turīgums, darbojoties bankas administratora postenī, ir palielinājies par 1,2 miljoniem eiro, tā uzskatāmi apliecinot, kāpēc cīņa par Trasta komercbankas administratora posteni, Krūmam to pametot, ir tik ļoti asa.
Turklāt iespējams, ka Krūma kontu saturs būtu vēl apjomīgāks, ja ne virkne viņa veiktu darījumu, kas amatpersonas deklarācijā atspoguļoti šādi un cita starpā rāda, ka gada laikā Krūms ir „uzdāvinājis” vairāk nekā 263 tūkstošus eiro un ziedojis vēl 40 000 eiro:
Citi, Kredītkartes apmaksa 26 676.34 USD
Citi, Dāvinājums 144 540.00 EUR
Citi, Dāvinājums 58 110.00 EUR
Citi, Dāvinājums 50 590.00 EUR
Citi, Dāvinājums 10 000.00 EUR
Citi, Aizdevuma atgriešana 40 000.00 EUR
Citi, Celtniecības pakalpojumi 24 350.58 EUR
Citi, Aizdevums 20 000.00 EUR
Citi, Ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai 40 000.00 EUR
Pirkums 8608.28 EUR
Pārdevums, Daļēja pirkuma maksas atmaksa 5000.00 EUR
Pirkums (Volvo XC90) 59 950.00 EUR
Citi, Aizdevums 25 000.00 EUR.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
