Iesaki rakstu: 
Esmu Zolitūdes traģēdijā bojāgājušās personas meita. Savu spēju un iespēju robežās piedalos gan Cietušo biedrības darbos, gan mēģinu pati ietekmēt situāciju, konkrēti:
- februāris, 2020. - tikšanās laikā "ar prezidentu", kas rezultātā bija tikšanās ar sekretāru, par Traģēdijas piemiņas dienu, izmantojot iespēju, iesniedzu "prezidentam" vēstuli par tēmu, ka nekas būvniecībā nav mainījies - konkrēti minēju, ka paraksti tiek viltoti. (Zolitūdes lietā vairākkārt apsūdzētās personas apgalvoja, ka neko nav parakstījušas.) Saņēmu sausu atbildi no Ekonomikas ministrijas, ka "viss kārtībā, jo taču tiks ieviesta BIS sistēma, kur nekas tamlīdzīgs nebūs iespējams”.
- 08.06.2020. - Pļavnieku Maximas veikalā tecējis ūdens no griestiem spēcīgas lietus gāzes dēļ, it kā tika veikta evakuācija no veikala. Neesmu prasmīgs FB lietotājs, bet mēģināju publiski jautāt Maximas komunikācijas vadītājai komentāru par šo notikumu.
- 31.03.2021. - kad uzzināju, ka kriminālprocesā apsūdzētās personas Re&Re un Andris Kalinka vada Novira Plaza būvniecību Rīgas centrā. Vērsos pie vairākām Novira atbildīgajām personām ar jautājumu, vai viņiem nerūp reputācija, sadarbojoties ar šīm personām. Protams, nekādu atbildi nesaņēmu.
- 10.05.2021. - vērsos ar "Trauksmes celšanas" instrumentu pie Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) ar šādu tekstu: "Vai var pieļaut, ka fiziskās un juridiskās personas turpina savu saimniecisko darbību būvniecības jomā, ja kriminālprocesa galīgais spriedums nav stājies spēkā? Ir runa par uzņēmumu „Rere būve” un arhitektu Andri Kalinku, objekts „Novira Plaza”." Atbildē saņēmu sausu atteikumu uz 2 lappusēm par to, ka es neatbilstu visiem nosacījumiem "Trauksmes celšanai".
Pa visu šo laiku sapratu, ka mediji diezgan izvēlīgi runā par šo tēmu. Informāciju, kuru nebūtu grūti atrast (piemēram, apsūdzēto personu nodarbošanās kopš traģēdijas), nesniedz. Tēlo izbrīnu, kad sadzird to no manis.
Šeit runāju par apsūdzēto personu Re&Re būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu, kurš veiksmīgi turpināja savu karjeru uzņēmumā LNK valsts mēroga pasūtījumā - LU Zinātņu mājas Torņakalnā tapšanā. Šo redzēju savām acīm, jo dažus mēnešus strādāju būvlaukumā. Ir dzirdēts, ka arī citas apsūdzētās personas turpina piedalīties būvniecības procesos.
No tā es saprotu, ka visa būvniecības nozare (arī BVKB) spļauj cietušajiem sejā un turpina darboties pēc vecās shēmas. Personu, kura stingri ievēro noteikumus un likumus, saukā par "Žannu d'Arku". Uzskatu, visiem jāzina, ka apsūdzētās personas aktīvi darbojas būvniecības biznesā. Man nav iespējas šo informāciju detalizēti uzzināt un izplatīt, tāpēc vēršos pie medijiem ar lūgumu pacilāt šo tēmu. Mans mērķis ir vainīgo personu noskaidrošana, sodīšana un, pats galvenais, traģēdijas nepieļaušana nākotnē.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
