Iesaki rakstu: 
Esmu Zolitūdes traģēdijā bojāgājušās personas meita. Savu spēju un iespēju robežās piedalos gan Cietušo biedrības darbos, gan mēģinu pati ietekmēt situāciju, konkrēti:
- februāris, 2020. - tikšanās laikā "ar prezidentu", kas rezultātā bija tikšanās ar sekretāru, par Traģēdijas piemiņas dienu, izmantojot iespēju, iesniedzu "prezidentam" vēstuli par tēmu, ka nekas būvniecībā nav mainījies - konkrēti minēju, ka paraksti tiek viltoti. (Zolitūdes lietā vairākkārt apsūdzētās personas apgalvoja, ka neko nav parakstījušas.) Saņēmu sausu atbildi no Ekonomikas ministrijas, ka "viss kārtībā, jo taču tiks ieviesta BIS sistēma, kur nekas tamlīdzīgs nebūs iespējams”.
- 08.06.2020. - Pļavnieku Maximas veikalā tecējis ūdens no griestiem spēcīgas lietus gāzes dēļ, it kā tika veikta evakuācija no veikala. Neesmu prasmīgs FB lietotājs, bet mēģināju publiski jautāt Maximas komunikācijas vadītājai komentāru par šo notikumu.
- 31.03.2021. - kad uzzināju, ka kriminālprocesā apsūdzētās personas Re&Re un Andris Kalinka vada Novira Plaza būvniecību Rīgas centrā. Vērsos pie vairākām Novira atbildīgajām personām ar jautājumu, vai viņiem nerūp reputācija, sadarbojoties ar šīm personām. Protams, nekādu atbildi nesaņēmu.
- 10.05.2021. - vērsos ar "Trauksmes celšanas" instrumentu pie Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) ar šādu tekstu: "Vai var pieļaut, ka fiziskās un juridiskās personas turpina savu saimniecisko darbību būvniecības jomā, ja kriminālprocesa galīgais spriedums nav stājies spēkā? Ir runa par uzņēmumu „Rere būve” un arhitektu Andri Kalinku, objekts „Novira Plaza”." Atbildē saņēmu sausu atteikumu uz 2 lappusēm par to, ka es neatbilstu visiem nosacījumiem "Trauksmes celšanai".
Pa visu šo laiku sapratu, ka mediji diezgan izvēlīgi runā par šo tēmu. Informāciju, kuru nebūtu grūti atrast (piemēram, apsūdzēto personu nodarbošanās kopš traģēdijas), nesniedz. Tēlo izbrīnu, kad sadzird to no manis.
Šeit runāju par apsūdzēto personu Re&Re būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu, kurš veiksmīgi turpināja savu karjeru uzņēmumā LNK valsts mēroga pasūtījumā - LU Zinātņu mājas Torņakalnā tapšanā. Šo redzēju savām acīm, jo dažus mēnešus strādāju būvlaukumā. Ir dzirdēts, ka arī citas apsūdzētās personas turpina piedalīties būvniecības procesos.
No tā es saprotu, ka visa būvniecības nozare (arī BVKB) spļauj cietušajiem sejā un turpina darboties pēc vecās shēmas. Personu, kura stingri ievēro noteikumus un likumus, saukā par "Žannu d'Arku". Uzskatu, visiem jāzina, ka apsūdzētās personas aktīvi darbojas būvniecības biznesā. Man nav iespējas šo informāciju detalizēti uzzināt un izplatīt, tāpēc vēršos pie medijiem ar lūgumu pacilāt šo tēmu. Mans mērķis ir vainīgo personu noskaidrošana, sodīšana un, pats galvenais, traģēdijas nepieļaušana nākotnē.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
