Iesaki rakstu: 
Patēriņa cenu pieaugums 2022.gadā ir bijis viens no straujākajiem pēdējo divdesmit gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau pielīdzinās 2008. gada finanšu krīzei.
Straujo cenu kāpumu galvenokārt ietekmēja trīs lietas – pārtikas preču sadārdzināšanās, mājokļa izdevumi un transporta pakalpojumi.
Inflācijas pirmsākumi sāka veidoties jau 2020. gadā, un 2021. gadā tā jau bija gandrīz 8%. Bet jau 2022.gadā Latvija bija Eirozonas līdere pēc inflācijas lieluma (21,7%)
Inflācijas pamata cēlonis bija Covid 19 pandēmijas laika valdības nejēdzīgais darbības rezultāts. Nepamatotie ekonomikas ierobežojumi, aizņemto septiņu miljardu eiro dalīšana, kur lielākā daļa tika nelietderīgi izšķērdēta un daļēji piesavināta.
Valdības piemērotais “helikopteru naudas” finanšu koncepts paredz ne tikai uzdāvināt iedzīvotājiem naudu, bet arī tautsaimniecības ekonomisko aktivitāšu palielināšanu.
Savukārt valdības noteikumi pandēmijas laikā samazināja saražoto preču un pakalpojumu apjomus. Valdība drukāja un emitēja naudu, kura nav segta ar valstī saražotām precēm un pakalpojumiem, nauda zaudēja savu vērtību, un palielinājās preču un pakalpojumu cenas. Pastāv ekonomiskā likumsakarība starp preču cenu līmeni un naudas pirktspēju.
Valdība neievēroja “helikopteru naudas” ekonomiski noteikto naudas aprites regulējumu, kas ierobežotu deflāciju un nepieļauj patēriņa cenu hiperinflāciju.
Bet valdība savu grandiozo finanšu izšķērdēšanu norakstīja uz karu Ukrainā un atrada arī hiperinflācijā vainīgo – Krievijas agresiju Ukrainā.
Faktiskā inflācijas daļa, kas saistīta ar Krievijas karu Ukrainā, ir vidēji vien 7% apmērā, un tā pamatā saistīta ar dabasgāzes cenu pieaugumu. Pārējais inflācijas pieaugums ir valdības tīša, mērķtiecīga darbība. Ar ko valdība mēģina arī devalvēt aizņemto naudu.
Daudzās Eirozonas valstīs lai mazinātu inflācijas ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem, tika izmantoti nodokļi, tieši energoresursu cenu pazemināšanai, uz noteiktu laiku piemērojot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) vai akcīzes nodokļa likmi. Un šie ekonomiskie mehānismi darbojās. Bet Latvijā notiek tieši pretēja darbība.
Šeit varētu vilkt kopīgas paralēles par Vienotības valdības rīcību finanšu krīzē 2009. gadā un pašreiz. Toreiz Latvijas valsts (IKP) piedzīvoja lielāko kritumu pasaulē -20%, tagad Vienotības vadībā piedzīvojam lielāko inflāciju eiro zonā 21.7%
Energoresursu cenas mākslīgā palielināšana mazina uzņēmumu konkurētspēju un palielina iedzīvotāju nabadzību. Toreiz un tagad saskatāmas ekonomiskās sabotāžas pazīmes, tīša valsts tautsaimniecības graušana, lai uzņēmējdarbība būtu mazāk konkurētspējīga lai ekonomika stagnētu un valstī būtu ilgstoša recesija.
Norvēgija un Latvija tās ir divas valstis Eiropā kuras pamatā var nodrošināt sevi ar elektroenerģiju. Tā šī gada 22. janvārī Latvenergo koncerna saražotā elektroenerģija kopā bija 1484 MW, no tiem Daugavas HESos tika saražoti 1027 MW apmērā, kamēr visas Latvijas kopējais patēriņš sastādīja vien 784 MW.
Daugavas HESos elektrības ražošanas pašizmaksas cena ir ļoti zema, vidēji 0.04 €/kWh (tā ir neoficiāla informācija, jo elektrības cena ir noteikta kā komercnoslēpums).
Kariņš turpina ģenerēt uzskatu, ka “naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis agrāk”, tāpēc pieturas pie šīs NAUDAS ideoloģijas, mākslīgi veidojot enerģētisko krīzi valstī. Daugavas HESos saražotai elektroenerģijai tiek pielikts nesamērīgi fantastisks uzcenojums - 500 – 1300%!
Arī AS “Sadales tīkls” (ST) noteiktie tarifi ir ne visi ekonomiski pamatoti un nepieciešami sadales pakalpojumu sniegšanai, to ir konstatējusi Valsts kontrole. Tīkla zudumu kompensēšanai AS “Sadales tīkls” paredz elektroenerģijas iegādi par "Nord Pool" spot cenām, nevis par faktiskajām, Daugavas HESos saražotām elektroenerģijas cenām. Uz šī spekulatīvā aprēķina ST arī plānoja palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%.
„Sadales tīkla” zaudējumi sasnieguši 13,863 miljonus eiro. Taču nekāda elektrība netika pārvadīta uz „Nord Pool” biroju vai noliktavu, tā plūda un plūst no Daugavas HESiem pa elektrolīniju sadales vadiem līdz mūsu elektrības patērētajiem. Elektroenerģijas tarifu noteica valdības ļaunprātīgi izveidotās administratīvi regulējamās cenas. Kaut patiesībā elektroenerģijas cenu valsts pašpatēriņam valdība varēja noteikt ar administratīvo regulu, piemēram 0.07 centi par KWh, un saražoto lieko elektroenerģiju tirgotu uz biržu.
Pie „Sadales tīkla” ir izveidota būvnieku ekonomikas karteļu nozare, kuri iztērē un pārdala tā peļņu.
Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā minēts, ka galveno ietekmi uz "Sadales tīkla" rezultātiem 2022.gada deviņos mēnešos veidoja vidējās elektroenerģijas zuduma cenas pieaugums - trīs reizes, kas palielinājās līdz ar elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" biržā,
Valdība ir atradusi zelta āderi, ar ko var būtiski palielināt budžeta ienākumus, mākslīgi radot megainflāciju, nesamērīgi palielinot elektroenerģijas cenu ar administratīvi regulējamiem noteikumiem, realizējot valsts pašpatēriņam elektroenerģiju par Nord Pool biržas cenām, tā palielinot valsts budžeta ieņēmumus no Latvenergo koncerna peļņas dividenžu veidā un no pieaugušo preču un pakalpojumu cenu līmeņa, kur palielinās (PVN) ieņēmumi.
Inflāciju dzen augšā arī straujā minimālās algas celšana. No minimālās algas tiek paredzēti lielāki nodokli un līdz ar to lielāki nodokļu ieņēmumi valsts budžetā. Bet gala rezultātā tiek likvidēti mazie uzņēmumi, reģioni paliek bez iedzīvotājiem, un sākas nākošais cikls lauku skolu slēgšanā.
Bet, par cik ir palielinājušās pārtikas cenas, apkures tarifi un komunālie maksājumi un vai iedzīvotāji to spēs apmaksāt, valdību maz interesē. Arī daļa uzņēmumu bija spiesti uz laiku pārtraukt savu darbību sakarā ar lielajiem elektrības rēķiniem.
Lai samaksātu pieaugušos komunālos maksājumus, liela daļa pensionāru ierobežo sevi pārtikas iegādē. Var pieļaut ka 2022. gadā zem nabadzības robežas jau dzīvoja aptuveni 600 tūkstošu iedzīvotāju, kas ir trešdaļa valsts iedzīvotāju.
Bet no mākslīgi veidotās inflācijas budžeta ienākumi ir palielinājušies par veseliem 1.5 miljardiem eiro. Un ierēdņiem ir papildu darbs, tie nosaka un veic pabalstu izmaksas noteiktām iedzīvotāju grupām. Bet šāds pasākums ir neefektīvs un dārgs administrēšanā. No papildus budžetā iekasētās naudas 620 miljoni eiro ir novirzīti enerģijas krīzes atbalstam apkures sezonā. Pārējo naudu valdība iztērēja savām vajadzībām, tai skaitā arī savu algu kosmiskai palielināšanai.
Vienotības valdība mākslīgi ģenerē nabadzību, tīši notur Latviju ekonomiski atpaliekošāko ES valstu TOP sarakstā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
