Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Patēriņa cenu pieaugums 2022.gadā ir bijis viens no straujākajiem pēdējo divdesmit gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau pielīdzinās 2008. gada finanšu krīzei.

Straujo cenu kāpumu galvenokārt ietekmēja trīs lietas – pārtikas preču sadārdzināšanās, mājokļa izdevumi un transporta pakalpojumi.

Inflācijas pirmsākumi sāka veidoties jau 2020. gadā, un 2021. gadā tā jau bija gandrīz 8%. Bet jau 2022.gadā Latvija bija Eirozonas līdere pēc inflācijas lieluma (21,7%)

Inflācijas pamata cēlonis bija Covid 19 pandēmijas laika valdības nejēdzīgais darbības rezultāts. Nepamatotie ekonomikas ierobežojumi, aizņemto septiņu miljardu eiro dalīšana, kur lielākā daļa tika nelietderīgi izšķērdēta un daļēji piesavināta.

Valdības piemērotais “helikopteru naudas” finanšu koncepts paredz ne tikai uzdāvināt iedzīvotājiem naudu, bet arī tautsaimniecības ekonomisko aktivitāšu palielināšanu.

Savukārt valdības noteikumi pandēmijas laikā samazināja saražoto preču un pakalpojumu apjomus. Valdība drukāja un emitēja naudu, kura nav segta ar valstī saražotām precēm un pakalpojumiem, nauda zaudēja savu vērtību, un palielinājās preču un pakalpojumu cenas. Pastāv ekonomiskā likumsakarība starp preču cenu līmeni un naudas pirktspēju.

Valdība neievēroja “helikopteru naudas” ekonomiski noteikto naudas aprites regulējumu, kas ierobežotu deflāciju un nepieļauj patēriņa cenu hiperinflāciju.

Bet valdība savu grandiozo finanšu izšķērdēšanu norakstīja uz karu Ukrainā un atrada arī hiperinflācijā vainīgo – Krievijas agresiju Ukrainā.

Faktiskā inflācijas daļa, kas saistīta ar Krievijas karu Ukrainā, ir vidēji vien 7% apmērā, un tā pamatā saistīta ar dabasgāzes cenu pieaugumu. Pārējais inflācijas pieaugums ir valdības tīša, mērķtiecīga darbība. Ar ko valdība mēģina arī devalvēt aizņemto naudu.

Daudzās Eirozonas valstīs lai mazinātu inflācijas ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem, tika izmantoti nodokļi, tieši energoresursu cenu pazemināšanai, uz noteiktu laiku piemērojot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) vai akcīzes nodokļa likmi. Un šie ekonomiskie mehānismi darbojās. Bet Latvijā notiek tieši pretēja darbība.

Šeit varētu vilkt kopīgas paralēles par Vienotības valdības rīcību finanšu krīzē 2009. gadā un pašreiz. Toreiz Latvijas valsts (IKP) piedzīvoja lielāko kritumu pasaulē -20%, tagad Vienotības vadībā piedzīvojam lielāko inflāciju eiro zonā 21.7%

Energoresursu cenas mākslīgā palielināšana mazina uzņēmumu konkurētspēju un palielina iedzīvotāju nabadzību. Toreiz un tagad saskatāmas ekonomiskās sabotāžas pazīmes, tīša valsts tautsaimniecības graušana, lai uzņēmējdarbība būtu mazāk konkurētspējīga lai ekonomika stagnētu un valstī būtu ilgstoša recesija.

Norvēgija un Latvija tās ir divas valstis Eiropā kuras pamatā var nodrošināt sevi ar elektroenerģiju. Tā šī gada 22. janvārī Latvenergo koncerna saražotā elektroenerģija kopā bija 1484 MW, no tiem Daugavas HESos tika saražoti 1027 MW apmērā, kamēr visas Latvijas kopējais patēriņš sastādīja vien 784 MW.

 Daugavas HESos elektrības ražošanas pašizmaksas cena ir ļoti zema, vidēji 0.04 €/kWh (tā ir neoficiāla informācija, jo elektrības cena ir noteikta kā komercnoslēpums).

 Kariņš turpina ģenerēt uzskatu, ka “naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis agrāk”, tāpēc pieturas pie šīs NAUDAS ideoloģijas, mākslīgi veidojot enerģētisko krīzi valstī. Daugavas HESos saražotai elektroenerģijai tiek pielikts nesamērīgi fantastisks uzcenojums - 500 – 1300%!

Arī AS “Sadales tīkls” (ST) noteiktie tarifi ir ne visi ekonomiski pamatoti un nepieciešami sadales pakalpojumu sniegšanai, to ir konstatējusi Valsts kontrole. Tīkla zudumu kompensēšanai AS “Sadales tīkls” paredz elektroenerģijas iegādi par "Nord Pool" spot cenām, nevis par faktiskajām, Daugavas HESos saražotām elektroenerģijas cenām. Uz šī spekulatīvā aprēķina ST arī plānoja palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%.

„Sadales tīkla” zaudējumi sasnieguši 13,863 miljonus eiro. Taču nekāda elektrība netika pārvadīta uz „Nord Pool” biroju vai noliktavu, tā plūda un plūst no Daugavas HESiem pa elektrolīniju sadales vadiem līdz mūsu elektrības patērētajiem. Elektroenerģijas tarifu noteica valdības ļaunprātīgi izveidotās administratīvi regulējamās cenas. Kaut patiesībā elektroenerģijas cenu valsts pašpatēriņam valdība varēja noteikt ar administratīvo regulu, piemēram 0.07 centi par KWh, un saražoto lieko elektroenerģiju tirgotu uz biržu.

Pie „Sadales tīkla” ir izveidota būvnieku ekonomikas karteļu nozare, kuri iztērē un pārdala tā peļņu.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā minēts, ka galveno ietekmi uz "Sadales tīkla" rezultātiem 2022.gada deviņos mēnešos veidoja vidējās elektroenerģijas zuduma cenas pieaugums - trīs reizes, kas palielinājās līdz ar elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" biržā,

Valdība ir atradusi zelta āderi, ar ko var būtiski palielināt budžeta ienākumus, mākslīgi radot megainflāciju, nesamērīgi palielinot elektroenerģijas cenu ar administratīvi regulējamiem noteikumiem, realizējot valsts pašpatēriņam elektroenerģiju par Nord Pool biržas cenām, tā palielinot valsts budžeta ieņēmumus no Latvenergo koncerna peļņas dividenžu veidā un no pieaugušo preču un pakalpojumu cenu līmeņa, kur palielinās (PVN) ieņēmumi.

Inflāciju dzen augšā arī straujā minimālās algas celšana. No minimālās algas tiek paredzēti lielāki nodokli un līdz ar to lielāki nodokļu ieņēmumi valsts budžetā. Bet gala rezultātā tiek likvidēti mazie uzņēmumi, reģioni paliek bez iedzīvotājiem, un sākas nākošais cikls lauku skolu slēgšanā.

Bet, par cik ir palielinājušās pārtikas cenas, apkures tarifi un komunālie maksājumi un vai iedzīvotāji to spēs apmaksāt, valdību maz interesē. Arī daļa uzņēmumu bija spiesti uz laiku pārtraukt savu darbību sakarā ar lielajiem elektrības rēķiniem.

Lai samaksātu pieaugušos komunālos maksājumus, liela daļa pensionāru ierobežo sevi pārtikas iegādē. Var pieļaut ka 2022. gadā zem nabadzības robežas jau dzīvoja aptuveni 600 tūkstošu iedzīvotāju, kas ir trešdaļa valsts iedzīvotāju.

Bet no mākslīgi veidotās inflācijas budžeta ienākumi ir palielinājušies par veseliem 1.5 miljardiem eiro. Un ierēdņiem ir papildu darbs, tie nosaka un veic pabalstu izmaksas noteiktām iedzīvotāju grupām. Bet šāds pasākums ir neefektīvs un dārgs administrēšanā. No papildus budžetā iekasētās naudas 620 miljoni eiro ir novirzīti enerģijas krīzes atbalstam apkures sezonā. Pārējo naudu valdība iztērēja savām vajadzībām, tai skaitā arī savu algu kosmiskai palielināšanai.

Vienotības valdība mākslīgi ģenerē nabadzību, tīši notur Latviju ekonomiski atpaliekošāko ES valstu TOP sarakstā.

Novērtē šo rakstu:

230
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...