Iesaki rakstu: 
Patēriņa cenu pieaugums 2022.gadā ir bijis viens no straujākajiem pēdējo divdesmit gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau pielīdzinās 2008. gada finanšu krīzei.
Straujo cenu kāpumu galvenokārt ietekmēja trīs lietas – pārtikas preču sadārdzināšanās, mājokļa izdevumi un transporta pakalpojumi.
Inflācijas pirmsākumi sāka veidoties jau 2020. gadā, un 2021. gadā tā jau bija gandrīz 8%. Bet jau 2022.gadā Latvija bija Eirozonas līdere pēc inflācijas lieluma (21,7%)
Inflācijas pamata cēlonis bija Covid 19 pandēmijas laika valdības nejēdzīgais darbības rezultāts. Nepamatotie ekonomikas ierobežojumi, aizņemto septiņu miljardu eiro dalīšana, kur lielākā daļa tika nelietderīgi izšķērdēta un daļēji piesavināta.
Valdības piemērotais “helikopteru naudas” finanšu koncepts paredz ne tikai uzdāvināt iedzīvotājiem naudu, bet arī tautsaimniecības ekonomisko aktivitāšu palielināšanu.
Savukārt valdības noteikumi pandēmijas laikā samazināja saražoto preču un pakalpojumu apjomus. Valdība drukāja un emitēja naudu, kura nav segta ar valstī saražotām precēm un pakalpojumiem, nauda zaudēja savu vērtību, un palielinājās preču un pakalpojumu cenas. Pastāv ekonomiskā likumsakarība starp preču cenu līmeni un naudas pirktspēju.
Valdība neievēroja “helikopteru naudas” ekonomiski noteikto naudas aprites regulējumu, kas ierobežotu deflāciju un nepieļauj patēriņa cenu hiperinflāciju.
Bet valdība savu grandiozo finanšu izšķērdēšanu norakstīja uz karu Ukrainā un atrada arī hiperinflācijā vainīgo – Krievijas agresiju Ukrainā.
Faktiskā inflācijas daļa, kas saistīta ar Krievijas karu Ukrainā, ir vidēji vien 7% apmērā, un tā pamatā saistīta ar dabasgāzes cenu pieaugumu. Pārējais inflācijas pieaugums ir valdības tīša, mērķtiecīga darbība. Ar ko valdība mēģina arī devalvēt aizņemto naudu.
Daudzās Eirozonas valstīs lai mazinātu inflācijas ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem, tika izmantoti nodokļi, tieši energoresursu cenu pazemināšanai, uz noteiktu laiku piemērojot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) vai akcīzes nodokļa likmi. Un šie ekonomiskie mehānismi darbojās. Bet Latvijā notiek tieši pretēja darbība.
Šeit varētu vilkt kopīgas paralēles par Vienotības valdības rīcību finanšu krīzē 2009. gadā un pašreiz. Toreiz Latvijas valsts (IKP) piedzīvoja lielāko kritumu pasaulē -20%, tagad Vienotības vadībā piedzīvojam lielāko inflāciju eiro zonā 21.7%
Energoresursu cenas mākslīgā palielināšana mazina uzņēmumu konkurētspēju un palielina iedzīvotāju nabadzību. Toreiz un tagad saskatāmas ekonomiskās sabotāžas pazīmes, tīša valsts tautsaimniecības graušana, lai uzņēmējdarbība būtu mazāk konkurētspējīga lai ekonomika stagnētu un valstī būtu ilgstoša recesija.
Norvēgija un Latvija tās ir divas valstis Eiropā kuras pamatā var nodrošināt sevi ar elektroenerģiju. Tā šī gada 22. janvārī Latvenergo koncerna saražotā elektroenerģija kopā bija 1484 MW, no tiem Daugavas HESos tika saražoti 1027 MW apmērā, kamēr visas Latvijas kopējais patēriņš sastādīja vien 784 MW.
Daugavas HESos elektrības ražošanas pašizmaksas cena ir ļoti zema, vidēji 0.04 €/kWh (tā ir neoficiāla informācija, jo elektrības cena ir noteikta kā komercnoslēpums).
Kariņš turpina ģenerēt uzskatu, ka “naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis agrāk”, tāpēc pieturas pie šīs NAUDAS ideoloģijas, mākslīgi veidojot enerģētisko krīzi valstī. Daugavas HESos saražotai elektroenerģijai tiek pielikts nesamērīgi fantastisks uzcenojums - 500 – 1300%!
Arī AS “Sadales tīkls” (ST) noteiktie tarifi ir ne visi ekonomiski pamatoti un nepieciešami sadales pakalpojumu sniegšanai, to ir konstatējusi Valsts kontrole. Tīkla zudumu kompensēšanai AS “Sadales tīkls” paredz elektroenerģijas iegādi par "Nord Pool" spot cenām, nevis par faktiskajām, Daugavas HESos saražotām elektroenerģijas cenām. Uz šī spekulatīvā aprēķina ST arī plānoja palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%.
„Sadales tīkla” zaudējumi sasnieguši 13,863 miljonus eiro. Taču nekāda elektrība netika pārvadīta uz „Nord Pool” biroju vai noliktavu, tā plūda un plūst no Daugavas HESiem pa elektrolīniju sadales vadiem līdz mūsu elektrības patērētajiem. Elektroenerģijas tarifu noteica valdības ļaunprātīgi izveidotās administratīvi regulējamās cenas. Kaut patiesībā elektroenerģijas cenu valsts pašpatēriņam valdība varēja noteikt ar administratīvo regulu, piemēram 0.07 centi par KWh, un saražoto lieko elektroenerģiju tirgotu uz biržu.
Pie „Sadales tīkla” ir izveidota būvnieku ekonomikas karteļu nozare, kuri iztērē un pārdala tā peļņu.
Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā minēts, ka galveno ietekmi uz "Sadales tīkla" rezultātiem 2022.gada deviņos mēnešos veidoja vidējās elektroenerģijas zuduma cenas pieaugums - trīs reizes, kas palielinājās līdz ar elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" biržā,
Valdība ir atradusi zelta āderi, ar ko var būtiski palielināt budžeta ienākumus, mākslīgi radot megainflāciju, nesamērīgi palielinot elektroenerģijas cenu ar administratīvi regulējamiem noteikumiem, realizējot valsts pašpatēriņam elektroenerģiju par Nord Pool biržas cenām, tā palielinot valsts budžeta ieņēmumus no Latvenergo koncerna peļņas dividenžu veidā un no pieaugušo preču un pakalpojumu cenu līmeņa, kur palielinās (PVN) ieņēmumi.
Inflāciju dzen augšā arī straujā minimālās algas celšana. No minimālās algas tiek paredzēti lielāki nodokli un līdz ar to lielāki nodokļu ieņēmumi valsts budžetā. Bet gala rezultātā tiek likvidēti mazie uzņēmumi, reģioni paliek bez iedzīvotājiem, un sākas nākošais cikls lauku skolu slēgšanā.
Bet, par cik ir palielinājušās pārtikas cenas, apkures tarifi un komunālie maksājumi un vai iedzīvotāji to spēs apmaksāt, valdību maz interesē. Arī daļa uzņēmumu bija spiesti uz laiku pārtraukt savu darbību sakarā ar lielajiem elektrības rēķiniem.
Lai samaksātu pieaugušos komunālos maksājumus, liela daļa pensionāru ierobežo sevi pārtikas iegādē. Var pieļaut ka 2022. gadā zem nabadzības robežas jau dzīvoja aptuveni 600 tūkstošu iedzīvotāju, kas ir trešdaļa valsts iedzīvotāju.
Bet no mākslīgi veidotās inflācijas budžeta ienākumi ir palielinājušies par veseliem 1.5 miljardiem eiro. Un ierēdņiem ir papildu darbs, tie nosaka un veic pabalstu izmaksas noteiktām iedzīvotāju grupām. Bet šāds pasākums ir neefektīvs un dārgs administrēšanā. No papildus budžetā iekasētās naudas 620 miljoni eiro ir novirzīti enerģijas krīzes atbalstam apkures sezonā. Pārējo naudu valdība iztērēja savām vajadzībām, tai skaitā arī savu algu kosmiskai palielināšanai.
Vienotības valdība mākslīgi ģenerē nabadzību, tīši notur Latviju ekonomiski atpaliekošāko ES valstu TOP sarakstā.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
