Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Malā, kungi brauc!

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska
16.09.2014.
Komentāri (98)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

23. augusts. Pulkstenis - dažas minūtes pēc astoņiem vakarā. Rīdzinieces Ievas (vārds mainīts) automašīnai, kas pa Rīgas - Bauskas šoseju aiz Iecavas brauc ar ātrumu ap simt kilometriem stundā, pēkšņi garām kā stāvošai burtiski aizlido melns mersedess, kam seko tumšas krāsas Audi Q7 apvidus luksus auto.

Potenciālie slepkavas

Pārsteigumā Ieva salecas, nedaudz parauj stūri pa labi. Nedaudz asāka reakcija, un no traģēdijas neizbēgt - automašīnā atrodas arī divi viņas bērni. Paldies Dievam, sausajam ceļam, labajām riepām un vadītājas stāžam - mašīnas gaitu izdodas izlīdzināt, Ieva tiek cauri ar izbīli, bērni notikušo pat lāga nepamana.

Ceļu satiksmes noteikumu sastādītāji ir padomājuši, lai šādas situācijas nepieļautu. Ja, piemēram, operatīvie transportlīdzekļi pavada kādu īpaši svarīgu valsts amatpersonu (tautas valodā - eskorts), noteikumi skaidri nosaka: "Pirms pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam operatīvajam transportlīdzeklim jābrauc ar iedegtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu."

Tas nozīmē, ka citiem satiksmes dalībniekiem tiek dota iespēja laikus pamanīt "īpašos" braucējus un sagatavoties tam, ka tie ar likumā atļautu ātrumu - ne vairāk kā 20 kilometru virs pieļautā ārpus apdzīvotām vietām un 10 kilometru apdzīvotās vietās - pašausies garām vai pretējā braukšanas virzienā.

"Noteikumos ir rakstīts, ka katrs vadītājs ir tiesīgs paļauties, ka citi satiksmes dalībnieki ievēro satiksmes noteikumus. Ja viņš lido ar 150, tad ir klāt piecas reizes ātrāk, un tas ir neparedzams moments. Protams, ka šādus cilvēkus, kas brauc ar tādu ātrumu, var uzskatīt par potenciāliem slepkavām, jo risks, ka var notikt satiksmes negadījums, pieaug vismaz desmitkārtīgi," saka Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis Juris Zvirbulis.

23. augusta pievakarē ar Ievas automašīnu gandrīz grāvī iemetušo mersedesu un tam sekojušo Audi nebrauc ne bandīti, ne slepkavas - vismaz no formālā viedokļa ne. Tieši pretēji - automašīnās atrodas cilvēki, kas likumus pieņem, un cilvēki, kam valsts uzticējusi īpašas tiesības un pienākumus šo likumu ievērošanā.

Kungi joņo

Automašīnā Mercedes Benz ar valsts reģistrācijas numuru AA 6622 sēž ļoti svarīga pasažiere - Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, savukārt pavadošais Audi Q7 ar reģistrācijas numuru JL 6733, kā rāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati, ir viens no skandalozajiem, par "valsts noslēpuma" piesegtu cenu iegādātajiem Drošības policijas jaunajiem automobiļiem.

Pēc brīža joņotājiem nepaveicas: pēc Iecavas viņi palido garām kādam jau krietni apņēmīgākam un drošākam autobraucējam, kurš nolemj pamēģināt valstiski svarīgo kolonnu panākt, turklāt viņam ir arī līdzbraucējs, kas improvizēto pakaļdzīšanos filmē viedtelefonā.

Vairāki videofaili, kas ir Pietiek rīcībā (publicējam dažus īsus fragmentus no tiem), skaidri rāda: tikai tad, kad spidometra bultiņa rāda aptuveni 150 kilometru ātrumu stundā - tātad 50 kilometru virs pat atsevišķos šoseju posmos atļautajiem 100 kilometriem -, sekotāja un Āboltiņas auto ātrumi izlīdzinās.

Videoieraksti arī skaidri rāda - nekādas operatīvās automašīnas, kas brauktu pa priekšu Āboltiņas auto un ar ieslēgtiem gaismas un skaņas signāliem brīdinātu citus satiksmes dalībniekus, nav. Savukārt mersedesam sekojošajam Audi Q7 ieslēgtas tikai zilās bākugunis, un, iebraucot Bauskā, kad ātrums tiek "nomests" līdz "tikai" 100 kilometriem stundā, tiek izslēgtas pat tās.

"Brauca vienkārši plānprātīgi, kā uz pasaules galu. Deviņdesmito gadu sākumā krievu bandīti tā brauca. Brutāli visus dzina malā. Vienu nabagu acu priekšā gandrīz sanesa. Kad tuvojās Bauskai, "nometa" līdz simtam, iebrauca iekšā, bet menti, kas turpat ceļa malā stāvēja, šos mierā nenometa (un mani arī), pilnīgi izlikās nemanām, kaut gan ātrums tika baisi pārsniegts. Policijas ekipāžas auto numurs arī ir redzams video - JK 7074," Pietiek stāsta Saeimas priekšsēdētājas "kungu brauciena" iemūžinātājs.

Bet jūs pierādiet!

Vēl savdabīgāka par ceļu policistu reakciju - precīzāk, tās neesamību - ir Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieces Vinetas Mistres atbilde uz jautājumu - kādu tieši iemeslu dēļ Valsts policijas darbinieki nekādi nereaģēja uz šo iedzīvotāju un satiksmes dalībnieku drošību apdraudošo satiksmes noteikumu pārkāpumu.

V. Mistre apgalvo, ka "Valsts policijas darbinieki, kas pārvietojās trafarētajā automašīnā ar valsts reģistrācijas numura zīmi JK 7074" (patiesībā videoieraksts rāda, ka automašīna stāv ceļa malā) esot novērojuši "transporta līdzekļu kolonnu", kas,  "vizuāli novērtējot, atļauto braukšanas ātrumu nepārkāpa". Tāpēc arī, kā izriet no sākotnējā skaidrojuma, nekādas darbības neesot veiktas.

Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieces skatījumā nozīmīgi esot arī tas, ka "kolonna brauca ar ieslēgtām zilām bākugunīm", kaut gan Pietiek rīcībā esošais videoieraksts rāda, ka, iebraucot pilsētā, bākugunis ir tikušas izslēgtas. Turklāt Ceļu satiksmes noteikumi - kurus V. Mistre izliekas "piemirsusi" arī pēc atkārtota jautājuma - skaidri noteic:

"Iedegtai mirgojošai zilai bākugunij bez ieslēgta speciāla skaņas signāla ir tikai brīdinoša nozīme. Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir iedegta mirgojoša zila bākuguns bez ieslēgta speciāla skaņas signāla, nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus."

Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, kura vadītās iestādes valdījumā ir Audi Q7 apsardzes automašīna un kura vadītās iestādes darbinieki šo auto ir vadījuši arī 23. augusta pievakarē, uz visiem jautājumiem par fiksētajiem pārkāpumiem atbild īsi - jūs vispirms pamēģiniet kādam pierādīt, ka šādi pārkāpumi vispār ir bijuši!

"Drošības policijas rīcībā šobrīd nav objektīvu faktu, kas apstiprinātu apgalvojumu par vēstulē minētā transportlīdzekļa pārvietošanos ar ātrumu 150 km/h ārpus apdzīvotas vietas un 100 km/h – apdzīvotā vietā. Jāatzīmē, ka atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu var konstatēt tikai normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un to var izdarīt tikai iestādes, kam likumā ir noteiktas šādas funkcijas. Šī iemesla dēļ apgalvojums par braukšanu ar minēto ātrumu ir spekulatīvs," skan Drošības policijas oficiālā atbilde.

Piesegšanās ar valsts noslēpumu

Vai tiešām spekulatīvs? Pietiek rīcībā ir drošas ziņas, ka ceļu policijas ekipāža, kas izlikās nemanot "zemu lidojošo" un citus satiksmes dalībniekus apdraudošo "kolonnu", tās ātrumu ir fiksējusi "videoradarā".

"Vai Valsts policijas trafarētās automašīnas ar valsts reģistrācijas numura zīmi JK 7074 ekipāža par šo fiksēto pārkāpumu iesniedza dienesta ziņojumu? Ja nē, kāpēc ne? Ja jā, kam un kad?" - uz šo jautājumu V. Mistre neatbild, taču nenoliedz, ka ieraksts patiešām ir eksistējis. Tomēr šo ierakstu augstā policijas amatpersona uzrādīt atsakās, aizbildinoties - un tā ir tikai pirmā reize saistībā ar šo notikumu - ar valsts noslēpumu.

Taču daudz būtiskāka ir cits augstās policijas amatpersonas nejauša atklāsme, sniedzot atbildes uz sākotnēji ignorētu jautājumu - izrādās, lai kādus satiksmes noteikumu pārkāpumus Latvijā arī neveiktu jebkurš operatīvais transportlīdzeklis un lai cik rupji tas arī neapdraudētu citus braucējus un gājējus, Valsts policijai nemaz nav tiesību to aizturēt citādi kā vienīgi gadījumos, ja ir aizdomas par šī auto nolaupīšanu, izmantošanu noziedzīga nodarījuma veikšanā vai vadīšanu apreibinošu vielu ietekmē.

Šāda kārtība ir noteikta Valsts policijas noteikumos Nr. 5. “Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā”, kurus 2010. gada 22. februārī apstiprinājis toreizējais Valsts policijas priekšnieks, tagad siltā amatā Rīgas ostas policijā iekārtojies Valdis Voins.

Reālajā dzīvē tas nozīmē - ja arī kādam principiālam ceļu policistam ienāktu prātā apstādināt visu dzīvo uz ceļa apdraudošu, atļauto ātrumu kaut dubulti pārkāpjošu operatīvo transportlīdzekli, viņam tas vienkārši ir aizliegts. Līdz ar to, 23. augusta pievakarē "lidojot" no Rīgas pa Bauskas šoseju, gan S. Āboltiņas auto, gan pavadošā Audi vadītājiem ir pilnīgi skaidrs, ka par Ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu viņi var neuztraukties.

Meli melu galā

Jautājums gan paliek - vai Drošības policijas priekšniekam viņa nesodāmības apziņā tiešām ir taisnība un pārkāpums tiešām ir tik nepierādāms? Kā arī - vai tiešām Drošības policijas darbinieki paši uz savu galvu ir vēlējušies "izbraukt ar vējiņu", vai arī tā ir bijusi viņu augstās pasažieres prasība?

Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas preses sekretāre (oficiāli - padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos) Gita Valtenberga apgalvo - viņas priekšniece bijusi nogurusi, automašīnā saldi gulējusi un tāpēc par iespējamiem rupjajiem pārkāpumiem neko neesot varējusi pat nojaust. Taču G. Valtenberga melo - un jau melošanas brīdī, visticamākais, pati labi apzinās, ka šos melus vienkārši var pierādīt.

Lieta tā, ka "kolonnas" galamērķis un vēlamais ierašanās laiks ir zināms: Saeimas priekšsēdētāja "lido" uz kopīgo Baltijas valstu parlamentu svinīgā ceremonija uz Latvijas - Lietuvas robežas (Grenctāle - Saloči), kurā jāpiedalās visu trīs Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētājiem un kurai jāsākas pulksten 20.15.

Saskaņā ar OpenStreetMap datiem precīzais attālums no Rīgas centra līdz Lietuvas robežai Grenctālē - Saločos ir 85,6 kilometri. Atliktu precīzi uzzināt "kolonnas" izbraukšanas laiku un vietu, lai vienkārši izrēķinātu - kāds ir minimālais ātrums, ar kādu tai jābrauc, lai laikus nokļūtu galā.

Te sākas īstās dīvainības. Lūk, sarunas atreferējums ar S. Āboltiņas preses sekretāri pēc tam, kad tai - un viņas augstajai priekšniecei - ir jau kļuvis skaidrs, kādas var būt "izpļāpāšanās" konsekvences:

- Gribēju noskaidrot, cikos Āboltiņas kundze izbrauca uz Lietuvu un cikos viņai bija jābūt galā?

- To nu gan es nevarēšu pateikt. Es nekontrolēju šoferus.

- Kā to būtu iespējams noskaidrot?

- Tas neietilpst manos darba pienākumos.

- Vai tad jūs neesat Saeimas priekšsēdētājas preses pārstāve?

- Tas neietilpst manos darba pienākumos.

- Bet ir taču kāds, kas to zina.

- Mums katram ir savi darba pienākumi, un šoferu darba kontrole neietilpst manos darba pienākumos. Es jums nekādi nevarēšu palīdzēt.

- Bet brauca jau tomēr Āboltiņas kundze, kurai jūs esat preses pārstāve. Jautājums nav par šoferi, bet par to, cikos Āboltiņas kundze devās uz Saločiem.

- Es jau jums pateicu visu, kas man par šo jautājumu ir sakāms!

 Pēc šīs sarunas izrādās, ka ziņas par žurnālistus interesējošo jautājumu ir zibenīgi "novadītas" līdz atbildīgajām amatpersonām un jaunizveidotā Saeimas iekšējās drošības struktūra ir kategoriski noliegusi šādu informāciju izpaust.

Vairāki Saeimas kancelejas darbinieki neoficiāli atklāj, ka šādas ziņas viņiem sniegt esot aizliegts. Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītāja Lelde Rāfelde veselu nedēļu dažādos veidos izlokās, līdz beidzot paziņo, ka šis esot jautājums par Saeimas priekšsēdētājas apsardzi, kas līdz ar to esot jāuzdod Drošības policijai.

Izdzirdējusi jautājumu - kāds sakars jautājumam par S. Āboltiņas izbraukšanas laiku no Rīgas ar apsardzes tēmām, L. Rāfelde apjūk, telefonsarunu pārtrauc un uz turpmākiem zvaniem un elektroniskā pasta vēstulēm vairs neatbild.

Savukārt Drošības policijā, kur iepriekš strādājis Saeimas iekšējās drošības vadītājs Jānis Gulītis, atbilde jau acīmredzami ir saskaņota - "svarīgu valsts amatpersonu apsardzes un drošības pasākumu organizācija ir valsts noslēpuma objekts, līdz ar to nevaram sniegt atbildi uz jūsu jautājumu".

Āboltiņa un Kozlovskis klusē

Kā zināms, valsts noslēpums pēdējos gados ir kļuvis par ērtu aizsegu, aiz kā noslēpt gan apšaubāmus, gan, iespējams, arī noziedzīgus nodarījumus. Tomēr šajā gadījumā no drošiem avotiem Saeimā Pietiek tomēr izdodas noskaidrot, ka "kolonna" no Rīgas izbraukusi aptuveni pulksten 19.35.

Tas nozīmē, ka, lai nenokavētu svarīgo pasākumu, Saeimas priekšsēdētājas auto ar pavadoņiem 85,6 kilometrus, no kuriem daļa jāizbrauc caur apdzīvotām vietām, bija jānobrauc aptuveni 40-45 minūtēs. Nepieciešamais vidējais ātrums, ieskaitot apdzīvotās vietas, tātad būtu 128,4 kilometri stundā.

To nevarēja nezināt arī Saeimas priekšsēdētāja - taču tieši pēc viņas personiska rīkojuma kolonna nesās ar šo slepkavīgo ātrumu. Pati S. Āboltiņa gan atsakās atbildēt uz jautājumu - vai rīkojumu paspēt par katru cenu devusi viņa.

Savukārt ne Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, ne iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis tā arī nespēj sniegt atbildi uz jautājumu - tad kā Latvijā Valsts policijas darbiniekiem jārīkojas gadījumos, ja viņi konstatē, ka automašīna, ko viņi uzskata par operatīvo transportlīdzekli, pārkāpj šādam transportlīdzeklim pieļaujamos ātruma pārsniegšanas "griestus" un līdz ar to nopietni apdraud iedzīvotāju dzīvību un drošību.

Neizteiktā atbilde savukārt ir viena - viņiem vienkārši jānoskatās, kā garām aizlido automobilis ar bākuguni. Jo brauc kungi - tie, kam likumi un noteikumi nav rakstīti. Izsakoties V. Mistres nedaudz ciniskajiem vārdiem, "ir jāpieņem, ka tas brauc novērst notikumu, kam var būt smagākas sekas, nekā tam, ja operatīvā transportlīdzekļa vadītājs, iespējams, pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu".

Ceļu satiksmes noteikumi: ko drīkst un ko nedrīkst operatīvais transportlīdzeklis

Pavadot transportlīdzekli (kolonnu), braukšanas ātrums apdzīvotās vietās nedrīkst pārsniegt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu vairāk par 10 km/h, bet ārpus apdzīvotām vietām - vairāk par 20 km/h.

Iedegtai mirgojošai zilai bākugunij bez ieslēgta speciāla skaņas signāla ir tikai brīdinoša nozīme. To var izmantot, brīdinot par nelaimes gadījumu (piemēram, ceļu satiksmes negadījumu), kā arī pavadot transportlīdzekli (kolonnu).

Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir iedegta mirgojoša zila bākuguns bez ieslēgta speciāla skaņas signāla, nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, kā arī šo noteikumu 111.punktā minēto aizliegumu mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, kā arī gājēju un velosipēdu ceļiem.

Kā aizbraukt no Rīgas līdz Grenctālei 40-45 minūtēs?

Riga Taxi šoferis Zigurds Lideks:

"No Rīgas centra līdz pilsētas robežai būs kādas 10-15 minūtes, jo tur ir tilti pa vidu ar remontiem. Līdz Iecavai kādas 45 minūtes. Tad līdz Bauskai 15 minūtes, cauri Bauskai 5-7 minūtes. Un vēl līdz Grenctālei kādas 10-12 minūtes. Nu, kādu pusotru stundu tur vajag. Bet tas ir ar nosacījumu, ka nekur nav kavēšanās, Bauskā remontu dēļ nav jāstāv korķos.

Ja brauktu, pārsniedzot atļauto ātrumu par 20 kilometriem stundā, varbūt kādas 10-12 minūtes var ieekonomēt. Lai aizbrauktu 45 minūtēs, ir jālido vismaz uz 150 un vietām arī 170. Tur gan ceļš ir labs, trīs joslas, tā ka apdzīt nav problēmu, bet nu vienalga tas ir uz augsta riska robežas. Par drošību tur vispār nevar būt ne runas. Tur ir vietām signalizējot jāpadzen lēnāk braucošie malā, arī cauri apdzīvotām vietām jābrauc krietni ātrāk, nekā atļauts.

Es noteikti pa stundu nevarētu aizbraukt, man vajadzētu vismaz pusotru stundu, par 45 minūtēm pat nevar būt runas, jo tas ir līdz pirmajam radaram. Un tad jau vairs nekādas 45 minūtes nesanāk, tad ir policija ar protokolu."

Baltic Taxi šoferis Andris Cinītis:

"Tur vidējam ātrumam jābūt kādiem 130 kilometriem stundā, vietām, kur var, jāuzspiež arī vairāk. Teorētiski ir iespējams, bet tikai ar bākugunīm, lai visas mašīnas pamūk no ceļa malā."

Jautājumi, uz kuriem nevēlējās atbildēt Saeimas priekšsēdētāja

23. augustā aptuveni pulksten 19.35 Jūs dienesta automašīnā Mercedes Benz, ko pavadīja automašīna Audi Q7, izbraucāt no Rīgas centra, lai nokļūtu uz svinīgo pasākumu Saloču robežkontroles punktā, kura sākums bija paredzēts 20.15. Tātad Jūsu automašīnai šos 85 kilometrus (no kuriem daļa atradās apdzīvotu vietu teritorijā) vajadzēja nobraukt ar vidējo ātrumu 128 km/h.

- Vai Jūs devāt rīkojumu autovadītājiem braukt iespējami ātri un rupji pārkāpt satiksmes noteikumus, tā apdraudot satiksmes dalībnieku un gājēju dzīvību un drošību, lai noteiktajā laikā nokļūtu galapunktā?

- Ja to nedevāt Jūs, tad kura amatpersona šādu rīkojumu deva Jūsu vietā?

- Vai Jūsu aritmētikas zināšanas un elementāra dzīves pieredze Jūs nebrīdināja, ka šādā laikā nokļūt galapunktā ir iespējams, tikai ārkārtīgi rupji pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus?

- Cik bieži pēc Jūsu rīkojuma līdzīgās situācijās iepriekš ir rupji pārkāpti satiksmes noteikumi, apdraudot cilvēku veselību un dzīvību?

"Valsts drošības apsvērumu" un "valsts noslēpuma" aizsegā

* 2013. gada sākumā portāls pietiek.com informē, ka, atsaucoties uz valsts drošības apsvērumiem, Saeimas priekšsēdētājai S. Āboltiņai ar Drošības policijas palīdzību izdevies atbrīvoties no kaitinošajām kaimiņu automašīnām, kas līdz tam tika novietotas pie viņas dzīvesbiedram Jānim Āboltiņam piederošās ēkas Rīgā, Ieroču ielā 8. Rīgas domes Satiksmes departaments paskaidro, ka "ceļa zīmes Nr.326 „Apstāties aizliegts” ar papildzīmi Nr.808 „Darbības zona” (bulta uz leju) Ieroču ielā pie nama Nr.8 tika uzstādītas pēc Drošības policijas pieprasījuma, kas rīkojas saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likumu".

* 2013. gada pavasarī pietiek.com atstāsta kāda lasītāja rakstīto: "S. Āboltiņa uz iepirkšanos tirdzniecības centrā Sky&More Duntes ielā ieradusies ne tikai ar vairāk nekā 100 tūkstošus eiro vērto dienesta automašīnu (valsts numurs AA6622), bet arī ar džipa apsardzi pilnā ekipējumā - tātad divi apsargi un šoferis, kā arī dienesta mersedesa šoferis - tātad četri cilvēki, lai kundze varētu iepirkties." Drošības policija atsaucas uz nepieciešamību garantēt augstās amatpersonas drošību no novietotām automašīnām, saniknotiem pārdevējiem utml., kaut gan "apdraudējuma analīzes rezultāti" esot valsts noslēpums.

* 2014. gada janvārī mediji ziņo, ka Drošības policijas apsargiem, kas pavada Ministru prezidentu un Saeimas priekšsēdētāju, iegādātas luksus klases Audi Q7 automašīnas, un iepirkumu veikusī Drošības policija noslepenojusi ne tikai pašu iepirkumu un tā detaļas, bet pat iegādāto automašīnu cenas. Kaut gan Ministru prezidente Laimdota Straujuma paziņo, ka šos datus vajadzētu atklāt, uzvar Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika uzskats - šādi dati sabiedrībai neesot jāzina. Tikmēr neoficiālā informācija liecina, ka automašīna nopirktas par cenu, kas ievērojami pārsniegusi kataloga cenu.

* 2014. gada pavasarī portālā Delfi tiek publicēts šāds aculiecinieka stāstījums: "Vai mūsu Ministru prezidentes vai Saeimas priekšsēdētājas apsargi drīkst izmantot attēlos redzamo automašīnu ar valsts numura zīmi JL 6260, kā arī valsts degvielu, lai sestdienas dienā, 26.aprīlī ap plkst.15:30, tērpušies civildrēbēs, vizinātos uz Spici pēc iepirkumiem?" Izrādās, ka luksus klases Audi Q7 pieder Drošības policijai, kura, atsaucoties uz valsts noslēpumu, paziņo, ka neatklāšot ne tās šīs struktūras amatpersonas, kas izmantoja auto "šopingam", ne arī to "valsts aizsargājamo amatpersonu", ko šī automašīna it kā esot pavadījusi.

* 2014. gada maija  beigās pietiek.com pie veļas mazgātavas Irve Rīgā, Satekles ielā maija beigās fiksē Drošības policijai piederošu automašīnu Audi ar valsts reģistrācijas numuru HO 5632, kuras pasažieris - Drošības policijas priekšnieks J. Reiniks devies nodot savu netīro veļu un, pamanot, ka tiek fotografēts, aizbēg, pametot veļas kaudzi un automašīnu stāvvietā. Pēc ilgākiem izvairīgiem skaidrojumiem J. Reiniks paziņo - brauciens uz veļas mazgātavu tomēr varētu būt bijis slepenas operācijas sastāvdaļa un tāpēc esot valsts noslēpums.

Publikācijas autoru rīcībā ir gan videoieraksti, gan diktofonā ierakstītas un rakstveida liecības par notikušo. Publikācijas autori labprāt tiksies ar S. Āboltiņu un J. Reiniku tiesas zālē, ja kādai no rakstā minētajām personām rastos vēlme nākt klajā ar apgalvojumiem par publiskotu nepatiesu informāciju.


Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juku laiki Rīgas domē

FotoJāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā un radio. To nevar teikt par Rīgas domes politiķiem, kuri ir nokļuvuši sev neierastā situācijā – tiem jau atkal nākas lemt par nākamo Rīgas mēru.
Lasīt visu...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...