Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2017. gada beigās negaidīti mirušā uzņēmēja Valērija Maligina mantiniecēm – viņa meitai Nikai Saveļjevai un viņa mazgadīgās meitas mātei Signei Balderei-Sildedzei (abas attēlā) – varas pārņemšana Olainfarm koncerna lielākajā akcionārā SIA Olmafarm šī gada sākumā ir izdevusies, pateicoties tam, ka pēc vairākiem mēģinājumiem ir izdevies atrast „atsaucīgu” Uzņēmumu reģistra notāri, kas ir atzinusi iesniegtos dokumentus par pietiekamiem. Pietiek rīcībā ir nonācis trešās mantinieces Irinas Maliginas kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei adresēts iesniegums, kurā detalizēti aprakstīts, kā tieši tikusi sameklēta „atsaucīgā” notāre, - publicējam šo dokumentu ar nebūtiskiem īsinājumiem.

Iesniegums par kriminālprocesa uzsākšanu

2017. gada 09. decembrī nomira Valērijs Maligins, personas kods 050565-… (turpmāk – Mantojuma atstājējs), kuram piederēja 40 (četrdesmit) jeb 100% (viens simti procentu) sabiedrības ar ierobežotu atbildību “OLMAFARM”, reģ.Nr.40003283699 (turpmāk – Sabiedrība) kapitāla daļas.

Saskaņā ar Mantojuma atstājēja 22.02.2016 pēdējās gribas rīkojuma aktu - publisku testamentu, visa Mantojuma atstājēja manta tika novēlēta vienādās daļās viņa bērniem – Irinai Maliginai, Nikai Saveļjevai un Annai Emīlijai Maliginai (turpmāk – Līdzmantinieces), tātad katrai 1/3 (vienas trešās) domājamās daļas apmērā, kuras to pieņēma un saņēma ar katrai izdotu atsevišķi mantojuma apliecību. N.Saveļjeva mantojuma apliecību saņēma 07.09.2018, A.E.Maligina 11.09.2018, bet I.Maligina to saņēma 13.09.2018. Līdz ar ko Mantojuma atstājēja atstātais mantojums kā juridiska persona beidza kopumā pastāvēt 13.09.2018, un kopš šī datuma mantojums Līdzmantinieku starpā pastāv kopīpašnieku attiecības.

Līdzmantinieču starpā nav panāktas vienošanās par visa mantojuma sadali reālās daļās, līdz ar ko to savstarpējām attiecībām, rīcībā ar to kopējo mantoto mantu, ir piemērojamas Civillikuma tiesību normas par kopīpašumu (Civillikuma 1068. pants, 719. pants).

Līdz 2019. gada 02. janvārim Sabiedrības dalībnieku reģistrā kā vienīgais 100% tās kapitāldaļu īpašnieks bija norādīts Mantojuma atstājējs, bet par vienīgo Sabiedrības valdes locekli no 07.02.2018 – 02.01.2019 bija iecelta Irina Maligina.

Aktuālo (pieņemto 30.08.2018) Sabiedrības statūtu 4. punkts noteic: “Jebkurš jautājums Sabiedrības dalībnieku sapulcē skaitās pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk kā 3/4 (trīs ceturtās daļas) jeb 75% (septiņdesmit pieci procenti) no Sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla balsīm.”

Mantojuma sakarā Niku Saveļjevu (Mantojuma atstājēja meita) pārstāv un viņas vārdā rīkojas viņas vīra tēvs Andrejs Saveļjevs, viņas vīrs Sergejs Saveļjevs, zvērināts advokāts Haralds Velmers, kurš strādā un faktiski savus pakalpojumus sniedz kopā ar juristi Milanu Beleviču, un zvērinātu advokātu Aldi Pauniņu, kurš ieņem padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu AS “Gaso”, kurā savas un savu ekonomisko sadarbības partneru no Krievijas Federācijas ekonomiskās intereses īsteno Juris Savickis, kurš savulaik bija Mantojuma atstājēja kreditors. Pašas Nikas Saveļjevas atrašanās vieta jau vairāk nekā pusgadu nav zināma, viņa ir izdevusi Andrejam Saveļjevam universālpilnvaru un viņu vairs neviens nav redzējis, personīgi viņa pati nekādus darījumus atstātā mantojuma sakarā nav slēgusi, visu it kā viņas interesēs dara Andrejs Saveļjevs.

Savukārt otru Mantojuma atstājēja mantinieci - nepilngadīgo Annu Emīliju Maliginu (Mantojuma atstājēja meita) pārstāv viņas māte Signe Baldere-Sildedze (bijusī  Mantojuma atstājēja sieva), kuras tēvs ir uzņēmējs Helmuts Balderis, kurš arī caur uzņēmumu SIA “HB 19” ir bijis biznesa partneris Mantojuma atstājējam, kā arī kā mātei, tā arī meitai dokumentus sastāda un viņas pārstāv bijusī prokurore Sandra Bluķe, kurai savukārt ir pazīstams Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte.

Kā redzams no 05.12.2018 notariālā akta formā sastādītā dokumenta “Apliecinājums par līdzēju ierašanos tiesiska darījuma noslēgšanai” 5. punkta, A.E.Maliginas māte Signe Baldere-Sildedze 05.12.2018 paziņo, ka Sabiedrības valdei būtu bijis jāsagatavo, viņasprāt, grozījumi uzņēmuma dalībnieku reģistra nodalījumā, lai atspoguļotu mantojumā saņemtās kapitāla daļas (lai arī pati nebija pie valdes ar šādu lūgumu vērsusies). Turklāt līdz 27.11.2018 vēl nebija skaidrības Mantojuma atstājēja mantojuma aizgādņa amata sakarā. Tātad līdz 05.12.2018 nekādu nedz dalībnieku reģistru, nedz dalībnieku vai mantinieku lēmumu Sabiedrības sakarā nav.

Savukārt pēc 05.12.2018 tikšanās pie zv.notāres Valdas Vaivaras, Signe Baldere-Sildedze saprot, ka bez prettiesiskas rīcības veikšanas viņai neizdosies likumīgā ceļā ātrā veidā pārņemt kontroli Sabiedrībā, kas garantētu vietu AS “Olainfarm” padomē un kontroli tajā, tai skaitā arī pār AS “Olainfarm” valdi. Mantojuma reālas sadales tiesvedības Signi un Andreju Saveļjevu neinteresē, un viņi atrod šo citu risinājumu sekojošajā.

Un proti, prettiesiski apejot Komerclikuma 187.1 pantā noteikto kārtību, kādā mantinieks piesaka grozījumus kapitālsabiedrības (Sabiedrības) dalībnieku reģistrā (nedz N.Saveļjva, nedz A.E.Maligina nav vērsušās pie Sabiedrības valdes ar attiecīgu paziņojumu par mantojuma saņemšanu), kā arī ignorējot Komerclikumā noteikto kārtību, kādā tiek sasauktas dalībnieku sapulces, lai pēc iespējas ātrāk pieņemtu N.Saveļjevai un A.E.Maliginai mantiski izdevīgus dalībnieku lēmumus (neievērojot Komerclikuma 213-215.pantos noteikto, kas un kādā kārtībā sasauc dalībnieku sapulces), Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina ir bez jebkāda tam tiesiska pamatojuma patvaļīgi sastādījušas jaunu, ar 06.11.2018 datētu Sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumu.

Kad tā reģistrēšana Uzņēmumu reģistrā sastapās ar valsts notāru vairākiem lēmumiem par minētā dalībnieku reģistra izmaiņu atlikšanu (sk. 06.12.2018 Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu Nr.1-5n/226), N.Saveļjeva ar A.E.Maliginu organizētā personu grupā, mantkārīgā nolūkā patvaļīgi sastādīja Sabiedrības dalībnieku lēmumu (Līdzmantinieku lēmums Protokols Nr. 02/11/2018, kas datēts ar 02.11.2018), ar kuru nolemts atcelt no Sabiedrības valdes locekļa amata Irinu Maliginu (ar 02.11.2018), un iecelt valdes locekļa amatā Milanu Beļeviču, personas kods 030677-…

Pieteikumu par šādu izmaiņu reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā iesniedzot 27.12.2018 pl.14:58 ar pieteikuma izmaiņām numuru 188151, bet sastopoties ar valsts notāra Māra Romanovska lēmumu par izmaiņu atlikšanu līdz 21.01.2019, 28.12.2018 iesniedza iesniegumu par šī pieteikuma ar tam klāt pievienotiem dokumentiem atgriešanu, un 28.12.2018 pl.13:57 iesniedza jaunu pieteikumu Uzņēmumu reģistra ar pieteikuma reģistrācijas numuru 188813, kuru saņēma un 02.01.2019 pilnībā apmierināja valsts notāre Iveta Leitāne (viņas lēmums jau ir apstrīdēts Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram G.Paiderei), tādējādi N.Saveļjevai un A.E.Maliginai, ar to juristes Milanas Beļevičas, zvērināta advokāta Haralda Velmera un citu personu palīdzību, pārņēma pilnu kontroli pār Sabiedrību.

Turklāt 03.01.2019. 16:10 Uzņēmumu reģistrā tika iesniegts jauns pieteikums izmaiņām - šoreiz Sabiedrības statūtu grozījumi, lai dzēstu N.Saveļjevai un A.E.Maliginai neizdevīgo Sabiedrības statūtu 4. punktu (proti, Jebkurš jautājums Sabiedrības dalībnieku sapulcē skaitās pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk kā 3/4 (trīs ceturtās daļas) jeb 75% (septiņdesmit pieci procenti) no Sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla balsīm.).

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Komerclikuma 218.panta pirmo daļu, grozījumiem Sabiedrības statūtos ir nepieciešams dalībnieku lēmums, kas pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par divām trešdaļām sapulcē pārstāvēto balsu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits, bet kā jau ticis norādīts – šobrīd spēkā esošie Sabiedrības statūti to 30.08.2018 redakcijā paredz jebkāda lēmuma pieņemšanu ar 3/4 jeb 75% balsu, kuru kopā nav N.Saveļjevai ar A.E.Maliginu, nav izslēdzams, ka minētās personas ir radījušas virkni viltotu dokumentu, lai formāli ievērotu Komerclikuma prasības par atkārtotas dalībnieku sapulces sasaukšanu, kurā N.Saveļjevai ar A.E.Maliginu būtu nepieciešamās balsis statūtu grozījumu izdarīšanai, taču šāda rīcība ir prettiesiska, bet sastādītais rezultātā dalībnieku lēmums vai lēmumi ir atzīstami par spēkā neesošiem.

Lai apzināti un prettiesiski sarežģītu Irinai Maliginai nelikumīgās situācijas apstrīdēšanu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, ar 06.11.2018 datētajā Sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumā netika norādīta Irina Maligina, tā vietā tika atstāts Mantojuma atstājējs, lai arī N.Saveļjeva un A.E.Maligina, kā arī Milana Beļeviča nevarēja nezināt, ka Irina Maligina arī ir Sabiedrības kapitāldaļu īpašniece 1/3 to daļā.

Vēlos vērst Jūs uzmanību uz to, ka ar 02.11.2018 datētais dokuments ar nosaukumu “Līdzmantinieku lēmums Protokols Nr. 02/11/2018” ir sastādīts pamatojoties uz Civillikuma 716. panta otro daļu, kas noteic: “Ja mantojuma atstājējs nav noteicis nedalītā mantojuma pārvaldīšanas un lietošanas kārtību, tad to nosaka līdzmantinieku vairākums pēc mantojuma daļu lieluma.”.

Taču mantojuma pārvaldīšanas un lietošanas kārtība nav un nenozīmē pieņemt lēmumu visu kopīpašnieku vietā un vārdā konkrētai rīcībai ar visu kopīpašumā esošu mantu. Līdzīgi, kā klasiskos nekustamā īpašuma kopīpašuma gadījumos, mantas pārvaldīšanas un lietošanas kārtība nozīmē noteikt robežas katra kopīpašnieka īpašumam, lai katrs no kopīpašniekiem varētu lietot, uzturēt, norēķināties ar/par savu kopējā īpašuma daļu, taču minētā kārtība nav izlemta ar 02.11.2018 datētajā dokumentā ar nosaukumu “Līdzmantinieku lēmums Protokols Nr. 02/11/2018”. Tas nozīmē, ka vienīgais, ko ar minēto dokumentu N.Saveļjeva un A.E.Maligina varētu nolemt, ir ar kuriem kārtas numuriem 40 Sabiedrības kapitāla daļu viņas katra varētu lietot, bet ne pēc būtības pieņemt Sabiedrības dalībnieku lēmumu, ar kuru visas no šīs 40 Sabiedrības kapitāla daļām izrietošās tiesības tikušas izlietotas bez visu Līdzmantinieku līdzdalības, kas ir Civillikuma 1068. panta pirmās daļas pārkāpums un nerada tiesiskas sekas.

Civillikuma 719. pants noteic: “Rīcībai ar mantojumu vajadzīga visu līdzmantinieku piekrišana un nepietiek tikai ar balsu vairākumu. Tādēļ nevienam mantiniekam nav tiesības vienam pašam pārdot vai ieķīlāt savu līdzmantinieku daļas, vai apgrūtināt mantojumu ar parādiem pāri par savas daļas vērtību, vai vispār ar neizdalīto masu rīkoties, sašaurinot pārējo līdzdalībnieku tiesības. Tāda rīcība nav spēkā, bet tomēr tas, kas labā ticībā ieguvis atsavinātu kustamu lietu, nezaudē tiesību uz to.” Civillikuma 1068.panta pirmā un otrā daļa noteic: “1068. Rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība nevien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kautkādi to pārgrozīt. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesība protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šo tiesību viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu.”

Turklāt ar 02.11.2018 datētais dokuments ar nosaukumu “Līdzmantinieku lēmums Protokols Nr. 02/11/2018” nonāk klajā pretrunā Komerclikuma 157. panta pirmās daļas kā imperatīvas tiesību normas prasībām (“Sabiedrībā viena daļa var piederēt vairākām personām kopīgi. Šīs personas no daļas izrietošās tiesības var izmantot, tikai ieceļot kopīgu pārstāvi.”), jo kapitāldaļu kopvaldījuma gadījumā, Līdzmantiniekiem ir visiem jāvienojas un jāieceļ kopīgs pārstāvis šo mantoto kapitāldaļu pārvaldīšanai, kas nav un nevar būt izdarīts, jo nav visu Līdzmantinieku gribas izteikuma.

Pie šādiem apstākļiem, un kā jau to biju minējusi savos iepriekšējos (no 27.12.2018, 02.01.2019, 03.01.2019 iesniegumos Valsts policijai), man ir pamats uzskatīt, ka ir notikusi dokumentu viltošana, proti, viltots Krimināllikuma izpratnē ir ar 02.11.2018 datētais dokuments ar nosaukumu “Līdzmantinieku lēmums Protokols Nr. 02/11/2018”, ar 06.11.2018 datētais Sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījums, ko es lūdzu Jūs pārbaudīt ar kriminālprocesuāliem līdzekļiem, pieņemot lēmumu par ekspertīzes noteikšanu norādītajiem diviem dokumentiem ar mērķi vismaz noskaidrot, vai tie ir parakstīti norādītajos datumos.

Novērtē šo rakstu:

22
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...