Iesaki rakstu: 
Parunāsim par apvienošanos, pievienošanos un atvienošanos. Tīri cilvēcīgi. Es publiski runāju par apvienošanas ideju. Tautas apvienošanas ideju. Un to daru un īstenoju konsekventi no pirmās dienas, kad esmu politikā. Šobrīd tas sāk nest augļus - to foršo apvienošanās sajūtu Jūs sajutāt 18.augustā. Es apvienoju tautu. Mērķtiecīgi un pēc plāna. Kā redzat, es nemētājos, bet konsekventi realizēju plānu, kā tas strādā visefektīvāk. Mans mērķis ir apvienota tauta.
Tālāk par pievienošanos. Parasti pievienojas stiprākajam. Tas ir pareizs ceļš. Pievienojieties arī Jūs stiprākajam. Stiprākais ir tas, kurš spēj sapulcināt visvairāk ļaudis. Latvijā tikai viens politiķis to reāli spēj. Prezidenta kandidāte nespēj pat padziedāt pašas dziedāšanas pasākumā ar profesionāliem muzikantiem, jo nezina vārdus.
Bet citādi. 7.janvārī manās mājās bija Sandris Točs, Jūlija Stepaņenko un viņas vīrs. Viņi lūdzās pievienoties man. Ja nelūgtos, tad šī saruna nenotiktu manās mājās, vai ne? Viņiem tas bija svarīgi, lai celtu savu reitingu uz mana rēķina. Es piekritu.
Pēc tam viņi mani uzmeta. Stepaņenko vīrs mani sauca par lohu 4.augustā, kad cilvēkus aicināju ielās. Točs ar Stepaņenko kļuva par darbiniekiem pie dziedošā buldozera. Neviens viņus prom nedzina - paši rāvās, jo tur solīja vairāk naudas. Man ir jautājums - man ir jāpievienojas? Tas ir kurās cilvēciskajās vērtībās saprotams kā loģisks solis?
Ģirģens. Pirms 2018.gada Saeimas vēlēšanām ik pārdienas brauca pie manis, gribēja izpatikt, taisīja dokumentus, kā ņemt ciet Meroni utt. Kad nokļuva amatā, ne reizi neatrada laiku satikties. Uzmeta. Laiku atrada, lai bargi sodītu parastos cilvēkus. Neatceraties, kā Jūs sodīja? Te man jautājums, kur man jāpievienojas?
Un trešais - par atvienošanos. Atvienojas tie, kuri ir meklējuši pašlabumu. Jūs taču redzat, ka ar Gobzemu pašlabuma nav. Ir tikai risks un patiesa nostāšanās cilvēku pusē. Labrīt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
