Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās ievēl simts tautas priekšstāvjus.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 22.pantu Saeimas sēdes ir atklātas, ja vien saskaņā ar Satversmē noteikto kārtību, izņēmumu gadījumos, nav nolemts noturēt aizklātu sēdi.

Visas Saeimas sēdes tiek fiksētas stenogrammās, un sēžu stenogrammas ir pieejamas Saeimas mājaslapā, kā arī, lai nodrošinātu ikvienam interesentam iespēju brīvi iegūt informāciju un sekot līdzi parlamenta darbam, Saeimas mājaslapā tiek nodrošināta iespēja ikvienam sekot līdzi Saeimas sēžu tiešraidēm, kā arī citām aktualitātēm parlamentā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, visa informācija par Saeimas sēžu norisi tiek fiksēta un pieejama jebkuram sabiedrības loceklim gan audio, gan videoierakstu formātā.

Identiski kā lielākā daļa deputātu komunikācijai ar sabiedrību un saviem vēlētājiem izmantoju Facebook platformu, kurā cita starpā informēju sabiedrību par Saeimas lēmumiem, kā arī regulāri Facebook platformā ievietoju video fiksācijas no Saeimas sēdēm, kas atspoguļo koalīcijas deputātu darbību pretēji priekšvēlēšanu aģitācijas periodā solītajam un pretēji Valdības deklarācijā minētajam.

Arī citi Saeimas deputāti Facebook platformā dalās ar sev būtisku informāciju no Saeimas sēdēm, tajā skaitā ievietojot savu runu videoierakstus.

Līdz šim brīdim Facebook platformas administratori nekad nav cenzējuši vai dzēsuši Saeimas atklāto sēžu videoierakstu fragmentus, kurās fiksētas Saeimas deputātu runas un kuras ir pieejamas jebkuram interesentam Saeimas mājaslapā.

2020.gada 24.aprīlī Facebook platformā ievietoju video fragmentu no Saeimas atklātas sēdes, kurā cita starpa vērsos pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un citiem Saeimas deputātiem ar aicinājumu balsot pēc savas sirdsapziņas, ārkārtas situācijas laikā nodrošinot atbalstu grūtībās nonākušiem iedzīvotājiem. Savā runā vairākkārtēji citēju iedzīvotāju vēstules, kurās bija veltīti neglaimojoši, bet ne rupji epiteti koalīcijas partiju pārstāvjiem par pieņemtajiem lēmumiem, ignorējot bez iztikas līdzekļiem palikušo iedzīvotāju intereses valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā. Lai ierobežotu opozīcijas deputāta tiesības, izmantojot savas pilnvaras, Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece mani pārtrauca un atslēdza mikrofonu.

Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

Tiesības uz izteiksmes un vārda brīvību ir pamats ikviena cilvēka brīvībai paust savus uzskatus, nebaidoties no ierobežošanas, sodīšanas vai vajāšanas. Vārda brīvība demokrātiskā sabiedrībā ir ļoti plaša, un tās ierobežošana iespējama tikai galējos izņēmuma gadījumos. Turklāt vārda brīvība attiecināma ne tikai uz "informāciju" vai "idejām", kas tiek uztvertas labvēlīgi vai neitrāli, bet arī uz tām, kas apvaino, šokē vai uztrauc. Tāpat jāuzsver, ka vārda brīvības robežas pret amatpersonām ir daudzkārt plašākas.

Latvijas Republikas Satversmes 28.pantā ir skaidri un nepārprotami norādīts, ka Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas vai godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.

Kā arī pārsteidzoša ir Facebook platformas administratoru kompetence, vērtēt, cenzēt un dzēst Latvijas Republikas Saeimas sēžu videoierakstus. Arī minētajai platformai ir jāievēro Latvijas Republikā spēkā esošie likumi un jo īpaši mūsu Konstitūcija.

Pēc vispāratzītas konstitucionālas teorijas ieskatiem viens no priekšnoteikumiem parlamenta sekmīgai uzdevumu izpildei ir deputātu personas neaizskaramība, lai pasargātu parlamenta locekli pret nepamatotām un politiski motivētām apsūdzībām, kas pret to vērstas no izpildvaras puses. To mēdz apzīmēt par tautas priekšstāvja imunitāti.

Vērtējot konkrētos Latvijas Republikas Satversmes pantus kopsakarībā, Saeimas deputāts var brīvi izplatīt informāciju un paust savus uzskatus, pildot savus amata pienākumus parlamentā, tajā skaitā neglaimojušu informāciju par koalīcijas deputātiem, to pieņemtajiem lēmumiem, ievērojot Latvijas Republikas Satversmē norādītos izņēmuma gadījumus.

Saeimas deputāta darbībā nav tiesības iejaukties ne tiesai, ne žurnālistiem, ne interneta platformu administratoriem, ne internēta platformu oficiālajiem ziņu patiesuma vērtētājiem, jo mans pienākums kā tautas vēlētam priekšstāvim ir cīnīties par tautas interesēm, īpaši ārkārtas situācijas laikā.

Iespējams, Facebook platformas administratori nav iedziļinājušies cenzētās un dzēstās ziņas saturā, tajā, ka faktiski ar šādām darbībām ierobežo Latvijas Republikas Saeimas deputāta tiesības sniegt patiesu, vispusīgu informāciju par Saeimas darbu Latvijas sabiedrībai, bet paļāvusies uz citu personu - Facebook platformas lietotāju, iespējams, manu politisko oponentu, izdarītiem viltus ziņojumiem.

Latvijas Republikas Satversmes preambulā rakstīts - 1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts Ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību. Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.

Ņemot vērā to, ka uzskatu, ka dzīvoju demokrātiskā un suverēnā valstī, kura aizsargā cilvēka pamattiesības, kurā aizliegts ierobežot personas tiesības brīvi paust viedokli, īpaši Saeimas deputāta tiesības pildot savus amata pienākumus izteikt savas domas, lūdzu nekavējoties veikt pārbaudi un noskaidrot personas, kuras veikušas darbības, lai ierobežotu mana vārda brīvību, iesniegušas viltus ziņojumus Facebook platformas administratoriem, tādejādi aizskatot manas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās pamattiesības un saukt šīs personas pie atbildības. Man ir pamats uzskatīt, ka šādas iespējas cenzēt manu Saeimas sēdē pausto ir ReBaltica žurnālistiem un Delfi žurnālistiem, kam piešķirt ReCheck oficiāls statuss. Parasts cilvēks šādu cenzūru objektīvi nevar panākt sociālā vietnē, to var izdarīt tikai īpaši pilnvarotas tam personas. Līdz ar to, man šķiet, ir pamats pārbaudīt šo personu informācijas nesējus, lai pārliecinātos, ka šīs personas neveic pretlikumīgas darbības un nodarbojas ar cenzūru, cenzējot Saeimas deputāta runu Saeimas sēdē. Minētā darbība ir pretlikumīga un būtiski aizskar manas tiesības gan kā Latvijas Republikas pilsonim, gan kā Saeimas deputātam.

Papildus lūdzu nekavējoties vērsties pie Facebook platformas administratoriem ar norādījumu nekavējoties atjaunot dzēsto ierakstu manā Facebook platformas profilā un turpmāk neiejaukties demokrātiskas valsts politiskā procesā, atspoguļojot Saeimas sēdēs notiekošo. Vienlaikus arī lūdzu izvērtēt, vai šajā gadījumā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes pēc Krimināllikuma 80.panta, 80.5panta, 89.panta, 145.panta vai citu normu pazīmēm.

Lūdzu informēt par pārbaudē konstatēto un pieņemtajiem lēmumiem.

* Vēstule adresēta valsts prezidentam E. Levitam, ģenerālprokuroram Ē. Kalnmeieram, Latvijas Republikas tiesībsargam J. Jansonam, iekšlietu ministram S.Ģirģenam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam J.Straumem, ASV vēstniecībai

Novērtē šo rakstu:

66
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...