Iesaki rakstu: 
Man nav vārdu. Es esmu dusmīgs un gribu atbildes. Vakar man tuvs draugs absolvēja RSU mediķus. Puisis, kurš sešus gadus dzīvo ar domu "man ir jāmācās, jo man būs jāglābj dzīvības, es būšu ārsts", puisis, kurš upurēja savu veselību un privāto dzīvi, lai apgūtu visu, ko prasa, puisis, kurš 3 gadus saņēmis stipendiju, no otrā kursa beigām strādājis vienā no valsts lielākajām slimnīcām par sanitāru, vēlāk med. asistentu, puisis, kurš vēlas kļūt par pediatru - ķirurgu.
JOPCIK! Es ceru dzīvē tikt līdz stūra kabinetam, pāris reizes nedēļā parakstīt kādu dokumentu, mālēt acis darbiniekiem ar solījumiem un "You go there buddy! Ain’t you the best! Teamwork is dreamwork!" un pelnīt lielo žūksni, bet šeit cilvēks vēlas glābt bērnus no nāves... es apbrīnoju, man nav vārdu. Man ir tikai pateicība cilvēkiem, kuri izvēlas sev šādu dzīves ceļu. To es saku visam medicīnas personālam. PALDIES JUMS!
Labi, atpakaļ pie žults...
Un ko es šodien uzzinu - viņam līdz augusta vidum ir jāgaida konkursa beigas par rezidentūras budžeta vietām un līdz septembra vidum - maksas rezidentūra, bet nu pēdējā nagla zārka bija šis - viņš iestājās bezdarbniekos, jo nevar turpināt savu esošo amatu slimnīcā, jo ir "ārsts" (lieku pēdiņās, jo tas ir pirms rezidentūras, domāju, ka visi saprot rezidentūras nepieciešamību).
Tagad šim visam iziešu pa punktiem.
1) Pusotrs mēnesis konkurss?? Kas - veselības sistēmas infrastruktūra ir balstīta uz piedzērušiem pasta baložiem? Cilvēks 6 gadus ir bijis stresā, un tagad ķirsītis uz kūkas - lai vēl pamokās. Nu, b**d, ko?! Un tad vēl mēnesis maksas vietām? Nu tā tak ir ņirgāšanās.
2) Mans draugs nav tas trulākais nazis, atzīme 7 bija tikpat reti, cik man 10 (tie, kas mani pazīst, zina, ciiiiiik reti tas ir). Rakstījis neobligātus pētnieciskos darbus un aizstāvējis konferencēs, tikai lai būtu lielāka iespēja tikt rezidentūras budžetā. Rezultāts? Viņš domā, ka netiks BKUS pediatrijas budžeta rezidentūrā, jo, lai gan bija viens no 10% augšgalā, viņu pēc konkursa kāds var izspiest, jo visai pediatrijai ir divas... DIVAS budžeta rezidentūras. (Šobrīd es iekšēji kliedzu.)
3) Rezidentūra - KĀ VAR BŪT 2 BUDŽETA VIETAS PEDIATRIJĀ PA VISU LATVIJU??? Ārstu akūti trūkst, tauta pusgadu gaida rindās. Hmm, diezin kāpēc? (My sarkasma sense is tingling.)
4) Maksas rezidentūra, ok, šī ir vēsturiska prakse visā pasaulē. Bet iedomājies, ja šāds princips būtu citās jomās - es AS "Grindeks" piemaksāju par savu prakses vietu. Kaut kā neizklausās "čotka" (jā, jā, „Grindeks” ir privāta kompānija, bet veselības nozare ir valsts). Valstij naudas nav? Labāk maksāt virstundas? Labāk apmaksāt zāles, terapijas, kuru varēja nebūt, ja laikus būtu pieejams speciālists? Jo lieku galvu ķīlā - ir cilvēki, kuri aizgāja no sava aicinājuma šī iemesla dēļ. Jo nu pašam rezidentam arī jāēd un jādzīvo.
5) Pusotru mēnesi pārtiec no Purvciema tarakāniem, jo, sorry, slimnīcā par kaut kādu sanitāru vai asistentu nevari strādāt, fui, pfē. (Šis ir jāizlasa tās tantes balsī, kura "Bada Spēlēs" vilka tās lozes.)
Cilvēkam, kurš ir gatavs mazgāt bomžus, likt šaufeles, skatīties, kā mirst cilvēki, bet nē, viņam to neļauj... KO? Es ceru, ka šis ir joks, ka kaut kas pazuda tulkojumā un es nepareizi sapratu. Kā arī, ja netiec budžetā, nuuu, tad ņem SMS credit un vari turpināt glābt cilvēkus. Var strādāt par viesmīli, vai ne? A, ja Tu tiec budžetā, tagad pa diviem darbiem jāraujas? (Aiziet, protams, var, bet ir cilvēki, kuri nevēlas čakarēt darba devējus.)
Es nemaz nepieskaršos mediķu atlīdzībai, studiju sarežģītībai, nestajiem upuriem, pacientu vēlākajam nosodījumam, utt.
Ko ar šo visu gribu pateikt - vai studenti, ārsti un Veselības ministrija domā, ka šis ir pareizi? Vai un kur ir cilvēki, kas vēlas šādu iekārtu labot, - stāšos Jūsu rindās. Manuprāt, cilvēki tiek pazemoti no visām pusēm, un tas nav pareizi.
Labi, pietiks.
Atvainojos par savu garo penteri, bet nu es joprojām šo nespēju aptvert.
Beigās vēlreiz gribu pateikt milzīgu paldies visiem topošajiem un esošajiem mediķiem - Jūsu izvēlētais ceļš ir grūts un ērkšķiem nobērts, bet vienmēr atcerieties, ka ir cilvēki, kuri Jūs augsti godā un būs Jums mūžam pateicīgi. Paldies!
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
