Man nederēja kaut kādi tur parastie feisbuka lietotāji, tie neskaitās

Viss pasākums sākās ar to, ka pirms pāris mēnešiem pie manis griezās Armands Broks ar priekšlikumu dibināt partiju (jo biju viņam agrāk stāstījis savu ideju par vēlēšanu kārtības maiņu un kuras projekts jau pusgadu tika gatavots). Tā kā es šai vēlēšanu kārtības maiņas idejai ticu no sirds, tad piekritu, jo tās realizēšanai vajag platformu un administratoru, kas dibina partiju. Es tas neesmu. Un Broks bija vienīgais, kurš pieteicās to menedžēt.

Sākumā viss bija labi. Kamēr nonācām līdz biroja un kampaņas vadīšanas cilvēku atlasei. Broks bija uzņēmies biroja vadības personāla izvēli, un sāka parādīties dīvaini uzvārdi - Anda Čakša, Anita Muižniece, Artis Kampars, Eva Juhņēviča un tādā garā. Sapratu, ka esmu iekļuvis lamatās. Jo man nebija aizmugures, lai diktētu savus noteikumus. Parastie feisbuka atbalstītāji te neskaitās. Man vajadzēja publisku atbalstu no sabiedrībā ietekmīgiem cilvēkiem. Neviens to man nesniedza. Daudzi, lielie uzņēmēji tai skatā, privāti atbalstīja, bet publiski neviens. Bija redzams, ka visi nobaidīti, jo atkarīgi no sistēmas.

Tāpēc man aizvakar nebija citu variantu. Bija jārauj stopkrāns. Jo pieļaut vēl vienu „Jaunās Vienotības” rezerves partiju, kas iekļūst parlamentā zem “Bez partijām” idejas karoga, es, protams, nevarēju.

Vienotības astoņkājis, kurš pārņēmis visu šai valstī - prezidenta pili, valsts pārvaldi, tiesas un medijus, tas gribēja pārņemt arī kustību “Bez partijām”. Apzināti vai neapzināti, to nezinu. Bet nav arī tik svarīgi. Šoreiz viņiem tas neizdevās. Kas būs tālāk, atkarīgs no sabiedrības. Atvainojos par patosu. Bet tā nu tas ir.

Tāds ir stāsts.

***

Saprotu, ka daudzus atbalstītājus nepatīkami pārsteidza paziņojums par manu izstāšanos. Apstākļi sāka veidoties tā, ka man nebija vairs citu variantu. Pie organizācijas kodola pret manu gribu sāka lipināt klāt cilvēkus no pretējās nometnes (kuri paši simbolizē sistēmu, pret kuru esam sacēlušies). Man diemžēl pietrūka aizmugures un atbalsta no sabiedrības, lai tam pretotos. Un es nevaru pieļaut, ka zem vēlēšanu kārtības maiņas karoga tiek uzriktēta vēl viena partija, ar tiem pašiem cilvēkiem, kuri valsti jau salaiduši grīstē. Jā, atbalstītāju no tautas man bija daudz, bet viņi man maz šai situācijā varēja palīdzēt. Man vajadzēja publisku atbalstu no vismaz dažiem sabiedrībā ietekmīgiem pārstāvjiem. Bet to nesagaidīju.

Kas zin, varbūt tas, ka piespiedu kārtā izvēlējos sevi upurēt, tagad piespiedīs pieteikties citus karognesējus. Tagad viņiem būtu īstais laiks nākt laukā. Jo ideja ir noformēta un gatava (mūsu mājas lapā redzama). Ja nē, tad - neko.

***

Iesaku radikāli nomainīt taktiku.

Un būvēt šo kustību nevis no augšas, bet apakšas.

Nevis no vadības centra/politbiroja, bet no tautas šūniņām. Jā, līdzīgi kā Tautas frontes pirmsākumos. Līdzību ar tiem laikiem diemžēl šodien ir pārāk daudz.

Kad cilvēki vispirms organizējās lokāli un pēc tam tikai - centralizēti. Soctīklu laikos to realizēt būs daudz vieglāk.

Jo notikušais apstiprina, ka, organizējot partiju no augšas, tā smagi riskē kļūt par vēl vienu vienotības&co rezerves lidlauku ar visiem tiem pašiem bezcerīgajiem personāžiem.

Varbūt īstais laiks tautai pierādīt, ka tā nav nekāda bērnudārza grupiņa, kura sapīkusi, jo pazudusi audzinātāja, bet pieauguši cilvēki, kuri paši sāk uzņemties atbildību. Un vispār - tautas kustību nevar noorganizēt no augšas. Tā var rasties tikai no pašas tautas.

“Bez partijām” idejas un priekšlikumi (mājas lapā redzami) ir ļoti labs sākums, ap kuriem šī kustība var turpināt attīstīties. Katrs, kuru tie iedvesmo, lai kļūst par līderi savā teritorijā. Jāizdomā tikai labākais veids, kā sazināties un koordinēties visiem savā starpā. Es neatsakos no dalības vai atbildības, bet es negribu būt par priekšnieku. Varu tikai iedvesmot.

Johaidī, Latvija kopš aizvakardienas ir oficiāli ieņēmusi pēdējo vietu Eiropā! Kuram vēl kaut kas te nav skaidrs?! Kuru vēl par kaut ko te ir jāpārliecina?!

Aicinu visus latviešus, kuriem kauns un bail par valsti, pamosties un sākt beidzot kaut ko darīt lietas labā. Sākumam iesaku organizēt “Bez partijām” mazos centrus visur, kur mēs esam. Zinu, ka vairākās Latvijas vietās cilvēki jau ir gatavi šo darīt nekavējoties.

“Bez partijām” būs mūsu parole.

Novērtē šo rakstu: