Man rūp, kas notiek ar Latvijas bērniem, jo arī manus bērnus skar Kariņa-Levita absurdie lēmumi
Ainārs Šlesers24.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Godājamā Ieva Brante! Es Jūs personīgi nepazīstu! Zinu, ka Jūs mākat piesaistīt sev uzmanību caur dažādiem PR pasākumiem. Atceros, ka Jūs ziemā ārā, mežā frizējāt savus kuplos matus, kas Jums nodrošināja labu publicitāti. Saprotu, ka Jums atkal ir pietrūkusi sabiedrības uzmanība, tāpēc mēģināt atkal pievērst uzmanību savai kuplajai frizūrai!
Piesaucot Šleseru, Jūs atkal esat nonākusi uzmanības centrā. Un man nav žēl! Kas attiecas uz Jūsu apgalvojumu, ka “Šleseram nerūp Jūsu bērni”, atļaušos nokomentēt Jūsu teikto.
Man pašam ģimenē ir pieci bērni, no kuriem trīs ir skolnieki. Arī mana ģimene ir izbaudījusi visus Kariņa valdības absurdos lēmumus attiecībā uz situāciju Latvijas skolās. Arī mani bērni bija spiesti sēdēt mājās pie datora katru dienu un neiet uz skolu, jo vairāk nekā gadu mācības notika attālināti. Uzskatu, ka daudzi valdības lēmumi bija absurdi! Diemžēl nekas joprojām nav mainījies, un viss turpinās!
Kariņa valdības lēmums sākt vakcinēt bērnus no piecu gadu vecuma ir absurds! Kariņa valdības lēmums atlaist no darba visus skolotājus, ārstus, policistus…, ja viņi nav vakcinējušies, ir absurds! Ir pārāk daudzi absurdi lēmumi pieņemti mūsu valstī. Tāpēc arī tauta iziet ielās!
Nevajag vainot pie visām šīm problēmām Šleseru. Es neesmu bijis politikā jau 10 gadus! Tāpēc piesaukt Šleseru, sakot, ka viņš ir vainīgs pie tā, ka cilvēki iziet ielās, ir kārtējais absurds!
Cilvēki iziet ielās, tāpēc ka Kariņa-Levita režīms neieklausās tautas viedoklī. Šis režīms ir sašķēlis Latvijas sabiedrību! Šis režīms liek justies kā noziedzniekiem tiem cilvēkiem, kuri negrib vakcinēties!
Tāpēc vainojiet savu partiju un sevi, jo Jūs esat daļa no esošās varas! Pateicoties Jums, valsti pārvalda Kariņa-Levita režīms!
Kas attiecas uz 18.augusta protestiem, kuros es arī piedalījos, paskaidrošu Jums – es satiku ļoti daudzus cilvēkus, kuri atnāca uz šo protestu, jo viņi nav apmierināti ar daudzām lietām, kuras notiek Latvijā!
Absurdie Kariņa-Levita lēmumi par bērnu vakcināciju un masveida cilvēku atlaišanu no darba ir bijuši galvenais katalizators cilvēku iziešanai Rīgas ielās!
Godājamā Ieva Brante, man rūp, kas notiek Latvijā! Man rūp, kas notiek ar Latvijas bērniem! Jo arī manus bērnus skar Kariņa-Levita absurdie lēmumi!
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
