Iesaki rakstu: 
- Es nevainošu cilvēku par viņa viedokli, bet sapratīšu, ka tas rodas noteiktu apstākļu rezultātā – neviens no laba prāta negrib izrādīties muļķīgs, mums “palīdz” tādiem kļūt. (“Cilvēku uzskatiem un rīcībai ir cēloņi, kurus viņi paši var neapzināties.”)
- Atkārtotus, klišejiskus apgalvojumus no sarunbiedru puses es uztveršu kā aicinājumu izrādīt solidaritāti un palīdzēt sadzirdēt to, kas atrodas aiz vārdiem – es pieņemšu, ka cilvēki runā tāpēc, ka viņiem ir kāda “sāpe”. (“Vai es pareizi sadzirdēju, ko Tu īstenībā mums saki?”)
- Personiskus apvainojumus es uzskatīšu par spriedzes izpausmi, nevis reālu vērtējumu par sevi. (“Ja mani sauc par kamieli, man nevajadzētu sākt par sevi šaubīties.”)
- Jo “skaļāk” kāds izteiksies, jo mierīgāk es atbildēšu, saglabājot cieņu. (“Man nav jākļūst par neinteliģentu cilvēku, ja kāds cits izvēlas tāds būt.”)
- Ja sastapšos ar personiskiem draudiem vai atkārtotiem vārdiskiem uzbrukumiem, es bloķēšu šādus lietotājus. (“Sociālo tīklu komunikācijas vide ir mūsu katra atbildība.”)
- Maldinošu informāciju es mierīgi un noteikti izgaismošu. (“Man nav neapgāžami jāpierāda patiesība, mans uzdevums ir to padarīt klātesošu.”)
- Es palikšu pie tēmas, “nenoslīdot” līdz “mēs/viņi” sadalījuma padziļināšanai, vai arī vienkārši beigšu sarunu. (“Mēs esam vienā vētrā, mums jāizpeld krastā – tāpēc runāsim par lietu.”)
- Savu spriedzi un nepatiku es vērsīšu nevis pret “parastajiem” cilvēkiem – saviem draugiem vai sarunbiedriem, bet pret īstajiem atbildīgajiem un reālajiem cēloņiem. (“Ne pret miesu un asinīm mums jācīnās…”)
- Es regulāri atgādināšu sev, ka situācija, kurā esam nonākuši, nav patīkama, bet nav arī fatāla. (“Nekāds pasaules gals nav pienācis, ir un būs jādzīvo tālāk.”)
- Sajūtot, ka pārāk “iekarstu”, es mērķtiecīgi ieturēšu pauzi. (“Liesmu nevar dzēst ar nokaitētu dzelzi.”)
- Es bieži pacelšu jautājumu par konkrētu problēmas risinājumu. (“Kas tieši jādara, lai varam vienoties un tikt uz priekšu?”)
- Es bloķēšu un ignorēšu neīstus, viltus profilus. (“Es veidoju attiecības ar reāliem cilvēkiem, nevis robotiem vai algotņiem.”)
- Es dozēšu savu laiku un enerģiju sociālajos tīklos, lai saglabātu konstruktīvu ievirzi. (“Tīkls ir instruments, nevis mērķis.”)
- Atverot sociālo tīklu lapu, es sev atgādināšu šos principus. (“Mans mērķis nav uzvarēt vārdu kaujā, bet ļaut mums ikvienam justies sadzirdētam.”)
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
