Iesaki rakstu: 
- Es nevainošu cilvēku par viņa viedokli, bet sapratīšu, ka tas rodas noteiktu apstākļu rezultātā – neviens no laba prāta negrib izrādīties muļķīgs, mums “palīdz” tādiem kļūt. (“Cilvēku uzskatiem un rīcībai ir cēloņi, kurus viņi paši var neapzināties.”)
- Atkārtotus, klišejiskus apgalvojumus no sarunbiedru puses es uztveršu kā aicinājumu izrādīt solidaritāti un palīdzēt sadzirdēt to, kas atrodas aiz vārdiem – es pieņemšu, ka cilvēki runā tāpēc, ka viņiem ir kāda “sāpe”. (“Vai es pareizi sadzirdēju, ko Tu īstenībā mums saki?”)
- Personiskus apvainojumus es uzskatīšu par spriedzes izpausmi, nevis reālu vērtējumu par sevi. (“Ja mani sauc par kamieli, man nevajadzētu sākt par sevi šaubīties.”)
- Jo “skaļāk” kāds izteiksies, jo mierīgāk es atbildēšu, saglabājot cieņu. (“Man nav jākļūst par neinteliģentu cilvēku, ja kāds cits izvēlas tāds būt.”)
- Ja sastapšos ar personiskiem draudiem vai atkārtotiem vārdiskiem uzbrukumiem, es bloķēšu šādus lietotājus. (“Sociālo tīklu komunikācijas vide ir mūsu katra atbildība.”)
- Maldinošu informāciju es mierīgi un noteikti izgaismošu. (“Man nav neapgāžami jāpierāda patiesība, mans uzdevums ir to padarīt klātesošu.”)
- Es palikšu pie tēmas, “nenoslīdot” līdz “mēs/viņi” sadalījuma padziļināšanai, vai arī vienkārši beigšu sarunu. (“Mēs esam vienā vētrā, mums jāizpeld krastā – tāpēc runāsim par lietu.”)
- Savu spriedzi un nepatiku es vērsīšu nevis pret “parastajiem” cilvēkiem – saviem draugiem vai sarunbiedriem, bet pret īstajiem atbildīgajiem un reālajiem cēloņiem. (“Ne pret miesu un asinīm mums jācīnās…”)
- Es regulāri atgādināšu sev, ka situācija, kurā esam nonākuši, nav patīkama, bet nav arī fatāla. (“Nekāds pasaules gals nav pienācis, ir un būs jādzīvo tālāk.”)
- Sajūtot, ka pārāk “iekarstu”, es mērķtiecīgi ieturēšu pauzi. (“Liesmu nevar dzēst ar nokaitētu dzelzi.”)
- Es bieži pacelšu jautājumu par konkrētu problēmas risinājumu. (“Kas tieši jādara, lai varam vienoties un tikt uz priekšu?”)
- Es bloķēšu un ignorēšu neīstus, viltus profilus. (“Es veidoju attiecības ar reāliem cilvēkiem, nevis robotiem vai algotņiem.”)
- Es dozēšu savu laiku un enerģiju sociālajos tīklos, lai saglabātu konstruktīvu ievirzi. (“Tīkls ir instruments, nevis mērķis.”)
- Atverot sociālo tīklu lapu, es sev atgādināšu šos principus. (“Mans mērķis nav uzvarēt vārdu kaujā, bet ļaut mums ikvienam justies sadzirdētam.”)
Seko mums 
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
