Mana atbilde "Delfi" cenzoriem, kas vēlas aizvērt muti man un vairāk nekā 300 tūkstošiem skatītāju
Ilze Jurča10.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā kā Facebook ticis cenzēts mans viedoklis par Covid-19 saslimušo pacientu uzskaiti, uzliekot šim video atzīmi "daļēji nepatiesa informācija", visiem šī video izplatītājiem nosūtot ziņu par to, kā arī veltot man Delfi publikāciju ar manu viedokli diskreditējošu informāciju, informēju par manu atbildi Delfi:
"Kauns! Nožēlojami, ka Jūs tik ciniskā un prastā okupācijas laika propagandas stilā mēģināt man aizvērt muti, palīdzot slēpt Viņķelei un viņas ierēdņiem viņu nolaidību! Patiesu datu uzskaite par Covid-19 epidēmiju ir sabiedrībai ļoti būtiska informācija, kuras nepilnīga atspoguļošana rada sabiedrības interesēm būtisku kaitējumu.
Atgādinu, ka es izmantoju savas Satversmē noteiktās tiesības uz vārda brīvību, turklāt es cēlu trauksmi par to, ka ar nepatiesiem datiem tiek manipulēts ar sabiedrības apziņu un sēta panika.
Es uzdevu konkrētus jautājumus konkrētām amatpersonām, nevis izplatīju viltus ziņas. Savus jautājumus es pamatoju ar argumentiem, kuri man radās loģiskas analīzes rezultātā, analizējot oficiālos valsts datus, kas kopumā arī veidoja manu viedokli. Es atsaucos uz oficiālajiem avotiem, SPKC un worldometer.info, tāpēc uzlikt atzīmi manā Facebook kontā, ka intervija satur "daļēji nepatiesu informāciju" ir prettiesiski un manu cieņu aizskaroši.
Kā Delfi savā publikācijā norādīja, ar šo manu interviju ir dalījušies 16 tūkstoši, savukārt Demokrātijas aizsardzības biedrības (DAB) kontā šo video ir noskatījušies 298,8 tūkstoši! Tātad, pasludinot manu viedokli par daļēji nepatiesu, Jūs ierobežojat ne tikai manu vārda brīvību, bet arī vairāk nekā 300 tūkstošiem manu klausītāju sniedzat manu viedokli nomelnojošu informāciju.
Visa informācija, kuru es minēju, kā pamatojumu savam viedoklim, ir publiski pieejama un pārbaudāma. Vakar LTV1 Panorāmā SPKC atzina, ka šādu informāciju par personām, kas izveseļojušās, viņi neuzskaita, tādējādi atzīstot, ka man bija taisnība. Savukārt SPKC viedoklis, ka šai informācijai nav nozīmes, ir tikai viedoklis, tāpat kā manējais – pretējais viedoklis, ka šī informācija ir sabiedrībai ļoti būtiska, lai varētu izvērtēt uzlikto ierobežojumu pamatotību.
Par plaušu ventilācijas aparātiem - pirms nomelnot mani noskatieties visu TV3 sižetu, kurā pēc ārsta komentāra par smagi slimo Covid-19 pacientu ārstēšanu, sekoja A.Krauzes komentārs par ārstēšanas statistiku, komentējot, ka no 86 pacientiem, kas nonākuši intensīvajā terapijā, miruši 83. Nemanipulējiet ar manis teikto, vēlreiz noskatieties TV3 sižetu un viņiem vaicājiet par "viltus ziņām".
Starp citu, dati woldometer.info no Latvijas joprojām tiek sniegti nepatiesi, pretēji citām Eiropas un pasaules valstīm, kas uzskaita gan inficētos, gan izveseļojušos. Jūsu histēriskā rīcība, mēģinot mani apklusināt, liecina tikai par to, ka man ir taisnība! Ieskatieties mediju Ētikas kodeksā un normatīvajos aktos, kas regulē mediju darbību!"
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
