Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mana balss un mūsu zoss

Normunds Grīnbergs
10.05.2019.
Komentāri (36)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā sabiedrību ir polarizējuši daudzi ar medībām saistīti jautājumi. To skaitā minama kāda Viļa Krištopana intervija, kurā Muļķu zemē sevi dažādi apliecinājušais kungs cita starpā runā par medījuma gaļas krājumiem milzīgās saldētavās viņa lauku mājās, kurus viņš viens nespējot apēst (patērnieciska dabas resursu ekspluatēšana), nesaudzīga izturēšanās pret dabu no maluzvejnieku un malumednieku puses (pēdējais šāds gadījums notika nesen – netālu no vietējā mednieku namiņa tika nošauts gulbis[1], un TV3 raidījuma „BezTabu” sižetā izgaismojās vietējās policijas nodaļas bezdarbība – nevēlēšanās izmeklēt šo likumpārkāpumu, iespējams, tāpēc, ka ballistiskajā analīzē varētu konstatēt ieroča īpašnieku). Noķert malumednieku no sava iecirkņa nav tas pats, kas slēgt tiltu. Tas ir sarežģīti.

Nevarēja nepamanīt arī divu jaunu un populistisku partiju (populistisku, jo tās nepilda pirmsvēlēšanu solījumus – savu programmu, nodarbojas ar ārišķīgām akcijām kā bikses noslīdējušo reitingu savilkšanai uz augšu, un pat jūk ārā) lielo dedzību Saeimā jautājumā par medību ieroča ielikšanu pusauga bērnu rokās[2].

Arī zemnieku galvenā problēma pavasaros esot noskaidrota. Nesen sabiedrisko Iniciatīvu platformā www.manabalss.lv ir uzsākta parakstu vākšana, lūdzot atļaut Latvijā „zosu” medības pavasarī[3]. No tās uzzinām, ka lauksaimnieku „vislielākā problēma” pavasarī esot ziemāju nosargāšana no gājputniem. Daudzos avotos regulāri, gluži pretēji, kā lielākā problēma tiek norādīti ziemāju iesēšanai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi rudenī[4], vairāku faktoru – izslīkšanas, izsušanas, izcilāšanās, izžūšanas – kopums[5], dārzkopībā tās noteikti ir salnas kā šogad, kā arī dažādi kukaiņu kaitēkļi.

Saskaņā ar kompetentu ornitologu vērtējumu nevar runāt par vienu sugu – vienkārši zosīm, kā iniciatīvā, jo Latvijā migrācijas laikā ir sastopamas vairākas zosu sugas – no daudzskaitlīgām līdz globāli apdraudētām. Arī citas putnu sugas teorētiski un praktiski var nodarīt kaitējumu, un to skaitā ir tādas, kuras medīt ir aizliegts vispār. Turklāt ir jautājums, kuru sugu zosis konkrēti ir vainojamas. Iniciatīvā to mēs diemžēl neuzzinām. Līdz ar to parakstu vākšanas kampaņā jau pirmajā teikumā ir izmantots pirmais vispārinājums, diemžēl rezultāts varētu būt sabiedrības maldināšana.

Migrācija no gājputniem prasa ļoti lielu izturību un ir pilna risku, ieskaitot arī barības nepietiekamības risku. Tie, kas seko līdzi mūsu melnā stārķa stāstam, zina, cik bīstams ir putnu ceļš. Jebkāda iejaukšanās šajā procesā acīmredzami prasa ārkārtīgi izsvērtu pieeju. Vai šaušana, lai nogalinātu ir šāda pieeja?

Direktīva 2009/147/EK[6] (jeb t.s. Putnu direktīva) paredz savvaļas putnu aizsardzību. Arī Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldei, kas ir atbildīgā iestāde un vērtē medību atļauju pieprasījuma pamatojumu, nebūs paslīdējis garām ANO bioloģiskās daudzveidības ziņojums par to, ka dzīšanās pēc ekonomiskās izaugsmes rada līdz šim nepieredzētus sugu izmiršanas draudus[7], minot dažādus satraucošus skaitļus[8]. Kampaņas tekstā uzsvērta piederība ES, – un šajā sakarā jāatgādina, ka Eiropas Savienība vēlas nodrošināt bioloģisku daudzveidību, taču iniciatīvā ir arī dīvaina saikne starp „zosu” radītiem bojājumiem un „zaudējumiem visai valstij”. Pamatojums šādam apgalvojumam nav redzams arī paskaidrojumā par iniciatīvas satura faktu fonu.

Kampaņā, piemēram, minēts, ka „zosis” nodarot kaitējumu arī rapša laukiem. Presē var viegli atrast dažādus rakstus par rapša nedraudzīgumu bitēm[9]. Ir atrodamas pavisam satraucošas ziņas un secinājumi par to, ko dabai var nodarīt kaitējums bitēm[10],– „lielākā daļa pasaules lauksaimniecības kultūru ražības ir atkarīga no bitēm – no apputeksnēšanas. Bites apputeksnē vairāk nekā 100 sugu kultūraugu. Tā ir pārtika, kas baro gan cilvēkus, gan dzīvniekus, arī mājlopus fermās”. Vai nebūtu vietā teikt, ka tieši kaitējums bitēm, tai skaitā no intensīvas lauksaimniecības, būs reāls zaudējums valstij un tautsaimniecībai? Tādējādi arī šajā aspektā sabiedrība tiek maldināta. Prese vēsta, ka zemniekiem ir arī iespēja apdrošināt sējumus pret ilgstošu sausumu, lietavām un izsalšanu[11].

Saskaņā ar Putnu direktīvu savvaļas putnu medīšana migrācijas laikā ir pieļaujama tikai tad, „ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu”. No iniciatīvas šajā aspektā neizriet nekādi secinājumi. Ir arī zināms, ka lauksaimnieki saņem kompensācijas par putnu radītu kaitējumu, ja to piesaka un pierāda, ka ir izmantojuši prevencijas (aizbaidīšanas) līdzekļus. 2018. gadā ir saņemti 10 pieteikumi, 2019. gada pavasarī – 15, faktiski visi par platībām Latvijas austrumu pusē[12]. Nav skaidrs, vai un kā zemnieki izmanto pieejamos risinājumus, no aizbaidīšanas līdz kompensācijām, jo minētais skaitlis 10-15 zemnieku, kas piesakās kompensācijām par putnu radītu kaitējumu, acīmredzami nevar raksturot visas valsts mēroga problēmu, kā to pasniedz iniciatīvas autore Laura Jaudzema (medniece? lauksaimniece?). Lūgums šos datus kompetenti precizēt.

Lai izsvērtu visus šādus faktorus, ir nepieciešama iedziļināšanās, varbūt pat profesionāla izglītība attiecīgajā jomā. Vai tas notiks portālā, kurā ar klikšķi vienkārši var parakstīt nepilnīgi pamatotas, maldinošas iniciatīvas, cita starpā, vairākas par narkotiku – marihuānas dekriminalizēšanu/atļaušanu?

Atbildīgās iestādes un dabas draugi, protams, šādus notikumus garām nepalaiž. Atbalstot sabiedrības iesaistīšanos dažādu jautājumu aktualizēšanā, vienlaikus ir nepieciešams pievērst uzmanību arī šādu iniciatīvu faktu fonam, pamatojumam un korektam problēmu formulējumam, šīs iniciatīvas sakarā atzīstot, ka Latvijā zemniekam ir daudz nedraugu – 4 slikti gadalaiki un valdība. Varētu minēt arī citus: zems iekšzemes patēriņš, ārvalstu konkurentu subsidēšana (Latvijas deputāti Eiropas parlamentā subsīdiju nevienlīdzības problēmu būtiski nav spējuši mazināt) utt. Lauksaimniecība ir, bija un būs riskanta nodarbe. Riski ir jāapdrošina. Iespējams, ka turpmāk riskus ievērojami papildinās arī sausums – maz nokrišņu vasarā un ziemā, tai skaitā ūdens izsīkšana dzeramā ūdens akās tā ietekmē.

Zosis, kurmji, stirnas, lāči – tie visi ir daļa no dabas, mums ir jāiemācās līdzpastāvēt. Cilvēks nevarēs izdzīvot un justies komfortabli, iznīcinājis daļu no dabas. Izšaut lūšus, lai it kā pasargātu nabaga stirnas, kuras tad var doties medīt nākošajā raundā. Skat. diskusijas pie rakstiem par plēsēju medībām. No malas ir diezgan acīmredzami, ka šādi argumenti par dabā pastāvošas barības ķēdes nepareizumu ir faktu pakārtošana savām vajadzībām. Šādu barības ķēdes kārtību dabā nolicis pats Dievs. Cilvēks ne tuvu nav Dievs. Cilvēks ir tāds kā Artuss Kaimiņš, kurš, interesantā kārtā, vairāk ir vienkārši cilvēks nekā veiksmīgs aktieris, videooperators, Saeimas deputāts vai partijas vadītājs.

Raksts kaut kur ir jābeidz, tādēļ tas ir nepilnīgs, bet esmu drošs, ka visus jautājumus, kas tajā ir vai nav skarti, papildinās vai precizēs kompetenti profesionāļi.

Minētajā ANO ziņojumā secināts, ka ātra izmiršana draud pat miljonam sugu. Arī tāds faktiski ir šīs iniciatīvas faktu fons.


[1] https://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dzive/51038077_saldus-novada-nosauts-gulbis-eksperts-uzskata-putns-saviena-bridi-bijis-lidojuma

[2] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-tomer-lauj-pusaudziem-medibas-lietot-ierocus-precizets.a312688/

[3] https://manabalss.lv/atlaut-zosu-medibas-pavasari/show

[4] https://www.tvnet.lv/4523298/zemnieku-saeima-pavasari-nelugs-izsludinat-arkartas-stavokli-visa-valsts-lauksaimnieciba

[5] http://www.aprinkis.lv/index.php/ekonomika/6827-sejumi-ziemu-parlaidusi-labi

[6] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32009L0147

[7] https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/ano-zinojums-cilveki-nopietni-apdraud-miljonu-augu-un-dzivnieku-sugu.a318152/

[8] https://en.wikipedia.org/wiki/Global_Assessment_Report_on_Biodiversity_and_Ecosystem_Services

[9] http://www.la.lv/rapsis-zied-bites-neatgriezas-2

[10] http://www.videsvestis.lv/bite-globala-piesarnojuma-indikators/

[11] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/zemniekiem-bus-iespeja-sejumus-apdrosinat-ari-pret-ilgstosam-lietavam-un-sausumu.a298643/

[12] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/zemnieki-sogad-vairak-piesakas-kompensacijam-par-putnu-postijumiem-sejumiem.a315834/

Novērtē šo rakstu:

50
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas glorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...