Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā sabiedrību ir polarizējuši daudzi ar medībām saistīti jautājumi. To skaitā minama kāda Viļa Krištopana intervija, kurā Muļķu zemē sevi dažādi apliecinājušais kungs cita starpā runā par medījuma gaļas krājumiem milzīgās saldētavās viņa lauku mājās, kurus viņš viens nespējot apēst (patērnieciska dabas resursu ekspluatēšana), nesaudzīga izturēšanās pret dabu no maluzvejnieku un malumednieku puses (pēdējais šāds gadījums notika nesen – netālu no vietējā mednieku namiņa tika nošauts gulbis[1], un TV3 raidījuma „BezTabu” sižetā izgaismojās vietējās policijas nodaļas bezdarbība – nevēlēšanās izmeklēt šo likumpārkāpumu, iespējams, tāpēc, ka ballistiskajā analīzē varētu konstatēt ieroča īpašnieku). Noķert malumednieku no sava iecirkņa nav tas pats, kas slēgt tiltu. Tas ir sarežģīti.
Nevarēja nepamanīt arī divu jaunu un populistisku partiju (populistisku, jo tās nepilda pirmsvēlēšanu solījumus – savu programmu, nodarbojas ar ārišķīgām akcijām kā bikses noslīdējušo reitingu savilkšanai uz augšu, un pat jūk ārā) lielo dedzību Saeimā jautājumā par medību ieroča ielikšanu pusauga bērnu rokās[2].
Arī zemnieku galvenā problēma pavasaros esot noskaidrota. Nesen sabiedrisko Iniciatīvu platformā www.manabalss.lv ir uzsākta parakstu vākšana, lūdzot atļaut Latvijā „zosu” medības pavasarī[3]. No tās uzzinām, ka lauksaimnieku „vislielākā problēma” pavasarī esot ziemāju nosargāšana no gājputniem. Daudzos avotos regulāri, gluži pretēji, kā lielākā problēma tiek norādīti ziemāju iesēšanai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi rudenī[4], vairāku faktoru – izslīkšanas, izsušanas, izcilāšanās, izžūšanas – kopums[5], dārzkopībā tās noteikti ir salnas kā šogad, kā arī dažādi kukaiņu kaitēkļi.
Saskaņā ar kompetentu ornitologu vērtējumu nevar runāt par vienu sugu – vienkārši zosīm, kā iniciatīvā, jo Latvijā migrācijas laikā ir sastopamas vairākas zosu sugas – no daudzskaitlīgām līdz globāli apdraudētām. Arī citas putnu sugas teorētiski un praktiski var nodarīt kaitējumu, un to skaitā ir tādas, kuras medīt ir aizliegts vispār. Turklāt ir jautājums, kuru sugu zosis konkrēti ir vainojamas. Iniciatīvā to mēs diemžēl neuzzinām. Līdz ar to parakstu vākšanas kampaņā jau pirmajā teikumā ir izmantots pirmais vispārinājums, diemžēl rezultāts varētu būt sabiedrības maldināšana.
Migrācija no gājputniem prasa ļoti lielu izturību un ir pilna risku, ieskaitot arī barības nepietiekamības risku. Tie, kas seko līdzi mūsu melnā stārķa stāstam, zina, cik bīstams ir putnu ceļš. Jebkāda iejaukšanās šajā procesā acīmredzami prasa ārkārtīgi izsvērtu pieeju. Vai šaušana, lai nogalinātu ir šāda pieeja?
Direktīva 2009/147/EK[6] (jeb t.s. Putnu direktīva) paredz savvaļas putnu aizsardzību. Arī Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldei, kas ir atbildīgā iestāde un vērtē medību atļauju pieprasījuma pamatojumu, nebūs paslīdējis garām ANO bioloģiskās daudzveidības ziņojums par to, ka dzīšanās pēc ekonomiskās izaugsmes rada līdz šim nepieredzētus sugu izmiršanas draudus[7], minot dažādus satraucošus skaitļus[8]. Kampaņas tekstā uzsvērta piederība ES, – un šajā sakarā jāatgādina, ka Eiropas Savienība vēlas nodrošināt bioloģisku daudzveidību, taču iniciatīvā ir arī dīvaina saikne starp „zosu” radītiem bojājumiem un „zaudējumiem visai valstij”. Pamatojums šādam apgalvojumam nav redzams arī paskaidrojumā par iniciatīvas satura faktu fonu.
Kampaņā, piemēram, minēts, ka „zosis” nodarot kaitējumu arī rapša laukiem. Presē var viegli atrast dažādus rakstus par rapša nedraudzīgumu bitēm[9]. Ir atrodamas pavisam satraucošas ziņas un secinājumi par to, ko dabai var nodarīt kaitējums bitēm[10],– „lielākā daļa pasaules lauksaimniecības kultūru ražības ir atkarīga no bitēm – no apputeksnēšanas. Bites apputeksnē vairāk nekā 100 sugu kultūraugu. Tā ir pārtika, kas baro gan cilvēkus, gan dzīvniekus, arī mājlopus fermās”. Vai nebūtu vietā teikt, ka tieši kaitējums bitēm, tai skaitā no intensīvas lauksaimniecības, būs reāls zaudējums valstij un tautsaimniecībai? Tādējādi arī šajā aspektā sabiedrība tiek maldināta. Prese vēsta, ka zemniekiem ir arī iespēja apdrošināt sējumus pret ilgstošu sausumu, lietavām un izsalšanu[11].
Saskaņā ar Putnu direktīvu savvaļas putnu medīšana migrācijas laikā ir pieļaujama tikai tad, „ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu”. No iniciatīvas šajā aspektā neizriet nekādi secinājumi. Ir arī zināms, ka lauksaimnieki saņem kompensācijas par putnu radītu kaitējumu, ja to piesaka un pierāda, ka ir izmantojuši prevencijas (aizbaidīšanas) līdzekļus. 2018. gadā ir saņemti 10 pieteikumi, 2019. gada pavasarī – 15, faktiski visi par platībām Latvijas austrumu pusē[12]. Nav skaidrs, vai un kā zemnieki izmanto pieejamos risinājumus, no aizbaidīšanas līdz kompensācijām, jo minētais skaitlis 10-15 zemnieku, kas piesakās kompensācijām par putnu radītu kaitējumu, acīmredzami nevar raksturot visas valsts mēroga problēmu, kā to pasniedz iniciatīvas autore Laura Jaudzema (medniece? lauksaimniece?). Lūgums šos datus kompetenti precizēt.
Lai izsvērtu visus šādus faktorus, ir nepieciešama iedziļināšanās, varbūt pat profesionāla izglītība attiecīgajā jomā. Vai tas notiks portālā, kurā ar klikšķi vienkārši var parakstīt nepilnīgi pamatotas, maldinošas iniciatīvas, cita starpā, vairākas par narkotiku – marihuānas dekriminalizēšanu/atļaušanu?
Atbildīgās iestādes un dabas draugi, protams, šādus notikumus garām nepalaiž. Atbalstot sabiedrības iesaistīšanos dažādu jautājumu aktualizēšanā, vienlaikus ir nepieciešams pievērst uzmanību arī šādu iniciatīvu faktu fonam, pamatojumam un korektam problēmu formulējumam, šīs iniciatīvas sakarā atzīstot, ka Latvijā zemniekam ir daudz nedraugu – 4 slikti gadalaiki un valdība. Varētu minēt arī citus: zems iekšzemes patēriņš, ārvalstu konkurentu subsidēšana (Latvijas deputāti Eiropas parlamentā subsīdiju nevienlīdzības problēmu būtiski nav spējuši mazināt) utt. Lauksaimniecība ir, bija un būs riskanta nodarbe. Riski ir jāapdrošina. Iespējams, ka turpmāk riskus ievērojami papildinās arī sausums – maz nokrišņu vasarā un ziemā, tai skaitā ūdens izsīkšana dzeramā ūdens akās tā ietekmē.
Zosis, kurmji, stirnas, lāči – tie visi ir daļa no dabas, mums ir jāiemācās līdzpastāvēt. Cilvēks nevarēs izdzīvot un justies komfortabli, iznīcinājis daļu no dabas. Izšaut lūšus, lai it kā pasargātu nabaga stirnas, kuras tad var doties medīt nākošajā raundā. Skat. diskusijas pie rakstiem par plēsēju medībām. No malas ir diezgan acīmredzami, ka šādi argumenti par dabā pastāvošas barības ķēdes nepareizumu ir faktu pakārtošana savām vajadzībām. Šādu barības ķēdes kārtību dabā nolicis pats Dievs. Cilvēks ne tuvu nav Dievs. Cilvēks ir tāds kā Artuss Kaimiņš, kurš, interesantā kārtā, vairāk ir vienkārši cilvēks nekā veiksmīgs aktieris, videooperators, Saeimas deputāts vai partijas vadītājs.
Raksts kaut kur ir jābeidz, tādēļ tas ir nepilnīgs, bet esmu drošs, ka visus jautājumus, kas tajā ir vai nav skarti, papildinās vai precizēs kompetenti profesionāļi.
Minētajā ANO ziņojumā secināts, ka ātra izmiršana draud pat miljonam sugu. Arī tāds faktiski ir šīs iniciatīvas faktu fons.
[1] https://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dzive/51038077_saldus-novada-nosauts-gulbis-eksperts-uzskata-putns-saviena-bridi-bijis-lidojuma
[2] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-tomer-lauj-pusaudziem-medibas-lietot-ierocus-precizets.a312688/
[3] https://manabalss.lv/atlaut-zosu-medibas-pavasari/show
[4] https://www.tvnet.lv/4523298/zemnieku-saeima-pavasari-nelugs-izsludinat-arkartas-stavokli-visa-valsts-lauksaimnieciba
[5] http://www.aprinkis.lv/index.php/ekonomika/6827-sejumi-ziemu-parlaidusi-labi
[6] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32009L0147
[7] https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/ano-zinojums-cilveki-nopietni-apdraud-miljonu-augu-un-dzivnieku-sugu.a318152/
[8] https://en.wikipedia.org/wiki/Global_Assessment_Report_on_Biodiversity_and_Ecosystem_Services
[9] http://www.la.lv/rapsis-zied-bites-neatgriezas-2
[10] http://www.videsvestis.lv/bite-globala-piesarnojuma-indikators/
[11] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/zemniekiem-bus-iespeja-sejumus-apdrosinat-ari-pret-ilgstosam-lietavam-un-sausumu.a298643/
[12] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/zemnieki-sogad-vairak-piesakas-kompensacijam-par-putnu-postijumiem-sejumiem.a315834/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
