Iesaki rakstu: 
Kurš gan nezina šo ēku. Laikam arī mana sirds ir pilna. Vakar sanāca parunāt ar Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni, kura nestādījās priekšā, tāpēc šobrīd nevarēšu nokomentēt, ar ko viņa ir tik īpaša, ka man kā uzņēmuma pārstāvim bija jājūtas kā pirmās klases skolniecei, kurai ŠĪ AUGSTPRĀTĪGĀ persona skaidroja, ka nodokļi ir jāmaksā un visžēlīgi iedeva laiku sešas dienas!
Runa ir par 1300 EUR. Ja nedēļas laikā parāds netiks nomaksāts, tad tiks pārtraukts Covid ietvaros piešķirtais atliktais nodokļu nomaksas grafiks. Ko tas nozīmē? To, ka uzņēmums ar šādu scenāriju vienkārši pārstās darboties!
Lieki piebilst, ka šī savā ierēdniecības burbulī dzīvojošā amatpersona redz, ka uzņēmums katru dienu pārskaita valsts budžetam to, kas ienāk viņa kontā! Bet nav ārkārtas situācijas, nav valsts atbalsta! Ir plāns pildīt budžetu!
Ko darīt mazajam un vidējam uzņēmējam, kuram nav uzkrātas rezerves šādiem apstākļiem? Slēgt biznesu un doties uz sociālo dienestu? Ierēdniecības burbuļa dāmām to nesaprast! Viņām aldziņa konstanti ieripo kontiņā!
Esmu ilgi nostrādājusi sistēmā, bet NEKAD neesmu atļāvusies pret cilvēkiem izturēties kā pret zemākiem radījumiem! Bet nu jā, inteliģence vai nu ir vai nav! Jo mazāks cilvēciņš, jo lielākas ambīcijas!
Mani, protams, interesē skaitļi!
Ceru ka kāds Valsts ieņēmumu dienestā un Finanšu ministrijā ir prognozējis sekas šādam VID teroram! Ceru, kāds tur vēl uz to ir spējīgs! Ceru, kāds tur vēl saprot, ka šobrīd viss tikai sākas. Brīvais kritiens!!! Ceru kāds tur arī iziet ārā un paskatās kā iet mazajiem un vidējiem uzņēmumiem!
Aicinu attapties, pārstāt presēt tos, kuri cenšas izdzīvot, strādāt! Covid laikā!!! Bet nu saprotu, ka tas viss velti! Šī VARA ir sajukusi prātā! Un, protams, nodokli ir jāmaksā! BET AICINU VISUS BĒGT NO ŠĪ NODOKĻU REŽĪMA, kamēr neesat pataisīti par ubagiem!!!
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
