Iesaki rakstu: 
Kurš gan nezina šo ēku. Laikam arī mana sirds ir pilna. Vakar sanāca parunāt ar Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni, kura nestādījās priekšā, tāpēc šobrīd nevarēšu nokomentēt, ar ko viņa ir tik īpaša, ka man kā uzņēmuma pārstāvim bija jājūtas kā pirmās klases skolniecei, kurai ŠĪ AUGSTPRĀTĪGĀ persona skaidroja, ka nodokļi ir jāmaksā un visžēlīgi iedeva laiku sešas dienas!
Runa ir par 1300 EUR. Ja nedēļas laikā parāds netiks nomaksāts, tad tiks pārtraukts Covid ietvaros piešķirtais atliktais nodokļu nomaksas grafiks. Ko tas nozīmē? To, ka uzņēmums ar šādu scenāriju vienkārši pārstās darboties!
Lieki piebilst, ka šī savā ierēdniecības burbulī dzīvojošā amatpersona redz, ka uzņēmums katru dienu pārskaita valsts budžetam to, kas ienāk viņa kontā! Bet nav ārkārtas situācijas, nav valsts atbalsta! Ir plāns pildīt budžetu!
Ko darīt mazajam un vidējam uzņēmējam, kuram nav uzkrātas rezerves šādiem apstākļiem? Slēgt biznesu un doties uz sociālo dienestu? Ierēdniecības burbuļa dāmām to nesaprast! Viņām aldziņa konstanti ieripo kontiņā!
Esmu ilgi nostrādājusi sistēmā, bet NEKAD neesmu atļāvusies pret cilvēkiem izturēties kā pret zemākiem radījumiem! Bet nu jā, inteliģence vai nu ir vai nav! Jo mazāks cilvēciņš, jo lielākas ambīcijas!
Mani, protams, interesē skaitļi!
Ceru ka kāds Valsts ieņēmumu dienestā un Finanšu ministrijā ir prognozējis sekas šādam VID teroram! Ceru, kāds tur vēl uz to ir spējīgs! Ceru, kāds tur vēl saprot, ka šobrīd viss tikai sākas. Brīvais kritiens!!! Ceru kāds tur arī iziet ārā un paskatās kā iet mazajiem un vidējiem uzņēmumiem!
Aicinu attapties, pārstāt presēt tos, kuri cenšas izdzīvot, strādāt! Covid laikā!!! Bet nu saprotu, ka tas viss velti! Šī VARA ir sajukusi prātā! Un, protams, nodokli ir jāmaksā! BET AICINU VISUS BĒGT NO ŠĪ NODOKĻU REŽĪMA, kamēr neesat pataisīti par ubagiem!!!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
