„Manabalss” iniciatīva: sakārtot dzīvnieku aizsardzības un dzīvnieku patversmes jautājumus un likumdošanu
Arnis Bedikers14.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nepieciešams sakārtot dzīvnieku aizsardzības un dzīvnieku patversmes jautājumus un likumdošanu, noteikti nelikvidējot dzīvnieku aizsardzības biedrības, sakārtojot likumdošanu un stingrākas prasības mājdzīvnieku turētājiem.
2018. gada nogale izvērtās par smagu pārbaudījumu daudzām dzīvnieku aizsardzības biedrībām Latvijā, piemēram, biedrībai “Liberta”, “Ar sirdi delnā”, kā arī citiem dzīvnieku glābējiem.
Šīs biedrības un organizācijas ir ieguldījušas milzu enerģiju dzīvnieku glābšanā, ārstēšanā, uzturēšanā un jaunu māju meklēšanā. Tieši biedrības ir vienas no aktīvākajām, cīnoties ar mājdzīvnieku milzīgo pārprodukcijas problēmu valstī, meklējot potenciālos saimniekus, braucot uz skolām un bērnudārziem, lai runātu ar bērniem par atbildību.
Dzīvnieku aizsardzības biedrības ir glābušas un palīdzējušas tūkstošiem dzīvnieku, nododot tos adopcijā atbildīgiem saimniekiem uz stingriem noteikumiem. Biedrības palīdz mājdzīvnieku saimniekiem ar mīluļu sterilizāciju, čipēšanu un mikročipu reģistrēšanu LDC bāzē. Šādas aktivitātes reti var manīt dzīvnieku patversmju vidū.
Tomēr šobrīd pastāv reāli draudi iznīcināt gan dzīvnieku aizsardzības biedrības, gan dzīvnieku glābšanas ideju kā tādu. Saeimā tiek virzīti MK noteikumu grozījumi, ka ikvienam glābējam būs obligāti jāreģistrējas par dzīvnieku patversmi, kas savukārt uzliek milzu birokrātisko un finansiālo slogu biedrībām, kuras iztiek ar niecīgiem līdzekļiem un cilvēkresursiem.
Laikā, kad situācija ar mājdzīvnieku vairošanu, tirdzniecību un dāvināšanu “labās rokās” valstī ir sasniegusi katastrofas apmērus, ir nepieļaujami cīnīties pret tiem, kas cenšas šo jautājumu sakārtot – pret dzīvnieku aizsardzības biedrībām.
Tā vietā, mūsuprāt, nepieciešams izstrādāt, piemērot un pielāgot objektīvus likumu grozījumus, kas saistās ar mājdzīvnieku uzturēšanu, dāvināšanu un pavairošanu, kā arī prasības gan biedrībām, gan patversmēm. Tāpat - piemērot stingrākus mājdzīvnieku turēšanas noteikumus: turētājiem, pavairotājiem, pārdevējiem un dāvinātājiem.
Jānosaka stingrāki sodi, jāveic pārbaudes, jāsauc pie atbildības par mājdzīvnieku turēšanas nosacījumu pārkāpumiem un to neievērošanu. Pretējā gadījumā Latvija kļūs par mājdzīvnieku eitanāzija lielvalsti, kur vieni pavairos, dāvinās, pametīs, bet citi būs spiesti eitanizēt tikai tāpēc, lai valsts nepārvērstos par klaiņojošu suņu un kaķu koloniju.
Parakstīties iespējams šeit:
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
