„Manabalss” iniciatīva: sakārtot dzīvnieku aizsardzības un dzīvnieku patversmes jautājumus un likumdošanu
Arnis Bedikers14.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nepieciešams sakārtot dzīvnieku aizsardzības un dzīvnieku patversmes jautājumus un likumdošanu, noteikti nelikvidējot dzīvnieku aizsardzības biedrības, sakārtojot likumdošanu un stingrākas prasības mājdzīvnieku turētājiem.
2018. gada nogale izvērtās par smagu pārbaudījumu daudzām dzīvnieku aizsardzības biedrībām Latvijā, piemēram, biedrībai “Liberta”, “Ar sirdi delnā”, kā arī citiem dzīvnieku glābējiem.
Šīs biedrības un organizācijas ir ieguldījušas milzu enerģiju dzīvnieku glābšanā, ārstēšanā, uzturēšanā un jaunu māju meklēšanā. Tieši biedrības ir vienas no aktīvākajām, cīnoties ar mājdzīvnieku milzīgo pārprodukcijas problēmu valstī, meklējot potenciālos saimniekus, braucot uz skolām un bērnudārziem, lai runātu ar bērniem par atbildību.
Dzīvnieku aizsardzības biedrības ir glābušas un palīdzējušas tūkstošiem dzīvnieku, nododot tos adopcijā atbildīgiem saimniekiem uz stingriem noteikumiem. Biedrības palīdz mājdzīvnieku saimniekiem ar mīluļu sterilizāciju, čipēšanu un mikročipu reģistrēšanu LDC bāzē. Šādas aktivitātes reti var manīt dzīvnieku patversmju vidū.
Tomēr šobrīd pastāv reāli draudi iznīcināt gan dzīvnieku aizsardzības biedrības, gan dzīvnieku glābšanas ideju kā tādu. Saeimā tiek virzīti MK noteikumu grozījumi, ka ikvienam glābējam būs obligāti jāreģistrējas par dzīvnieku patversmi, kas savukārt uzliek milzu birokrātisko un finansiālo slogu biedrībām, kuras iztiek ar niecīgiem līdzekļiem un cilvēkresursiem.
Laikā, kad situācija ar mājdzīvnieku vairošanu, tirdzniecību un dāvināšanu “labās rokās” valstī ir sasniegusi katastrofas apmērus, ir nepieļaujami cīnīties pret tiem, kas cenšas šo jautājumu sakārtot – pret dzīvnieku aizsardzības biedrībām.
Tā vietā, mūsuprāt, nepieciešams izstrādāt, piemērot un pielāgot objektīvus likumu grozījumus, kas saistās ar mājdzīvnieku uzturēšanu, dāvināšanu un pavairošanu, kā arī prasības gan biedrībām, gan patversmēm. Tāpat - piemērot stingrākus mājdzīvnieku turēšanas noteikumus: turētājiem, pavairotājiem, pārdevējiem un dāvinātājiem.
Jānosaka stingrāki sodi, jāveic pārbaudes, jāsauc pie atbildības par mājdzīvnieku turēšanas nosacījumu pārkāpumiem un to neievērošanu. Pretējā gadījumā Latvija kļūs par mājdzīvnieku eitanāzija lielvalsti, kur vieni pavairos, dāvinās, pametīs, bet citi būs spiesti eitanizēt tikai tāpēc, lai valsts nepārvērstos par klaiņojošu suņu un kaķu koloniju.
Parakstīties iespējams šeit:
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
