„ManaBalss” vairs nav ne objektīva, ne neitrāla, ne neieinteresēta – ņemiet to vērā!
ManaBalss19.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Organizācija ManaBalss iestājas par tiesnešu neatkarību un varas dalīšanas principa nosargāšanu Latvijā. Satversmes 83. pants nosaka, ka "tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti".
Laikā, kad Latvijā atzīmē Satversmes 100. gadadienu, vakar notikušais Saeimas balsojums par Sanitas Osipovas kandidatūru Augstākās Tiesas tiesneses amatam ir uzskatāms par draudu tiesu varas neatkarībai un līdz ar to – demokrātiskai, ilgtspējīgai pārvaldībai, kurā sava loma ir arī organizācijai ManaBalss.
Saeimas debatēs izskanējušie deputātu viedokļi par tiesneses nepietiekamo kompetenci civillietās un atsauces uz Satversmes tiesā pieņemtajiem lēmumiem norāda uz Saeimas deputātu neieklausīšanos Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatoru rekomendācijās, kas savukārt balstās tikai un vienīgi profesionālā Sanitas Osipovas darba izvērtējumā.
ManaBalss komanda pauž nostāju un izsaka atbalstu Augstākās tiesas vērtējumam, ka konkrētajā gadījumā Saeima ir politizējusi lēmumu, kurā stingri jāvadās pēc profesionāliem kritērijiem. Līdz ar to ir radīts pārmērīgs risks tiesnešu neatkarībai un varas dalīšanas principam Latvijā.
Varas dalīšana savukārt ir nepieciešams noteikums, lai cilvēki valstī varētu maksimāli, proti, brīvi īstenot savas profesionālās, intelektuālās un arī morālās spējas. Varas dalīšana kā demokrātijas princips ir ļoti svarīga jēdzīgai dzīvei brīvā sabiedrībā. Tāpēc sabiedrībai ir jābūt drošai, ka tiesu varas ietekmēšana Latvijā nav iespējama.
Likums paredz Saeimai tiesības apstiprināt vai neapstiprināt Augstākās tiesas tiesnesi amatā, tomēr šis sabiedrībā tik duāli uztvertais balsojums kārtējo reizi izceļ vēl kādu Saeimā un sabiedrībā jau ilgstoši debatētu tematu – balsojuma pogas "atturēties" izšķirīgo nozīmi lēmumu pieņemšanā. Saeimas deputāti tiek ievēlēti, lai pieņemtu lēmumus, nevis izvairītos no atbildības par lēmumiem, kas pieņemti Saeimā.
Atturēties balsojumā pēc būtības ir tas pats, kas balsot "pret", – šādi argumentē arī Saeimā nu jau ļoti ilgi "iestrēgusī" iniciatīva "Likvidēsim iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties". Ar atrunu, ka ManaBalss komanda pati nevirza un nepārstāv mūsu platformā publicētās iniciatīvas, tomēr aicinām Saeimas Juridisko komisiju paātrināt kārtības ruļļa grozījumu izskatīšanu, lai arī šai jautājumā pieņemtu lēmumu vēl 13. Saeimas laikā.
Norādām, ka jau pirms gada Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja vārda "atturas" izslēgšanu no Saeimas kārtības ruļļa 139. un 141. panta. Par šiem grozījumiem vēl ir jābalso Saeimas plenārsēdē.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
