Iesaki rakstu: 
25. novembrī es platformā “ManaBalss” iesniedzu iniciatīvu ar aicinājumu parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Iniciatīvā tika uzsvērts leģitīms ierosinājums nostiprināt Latvijas likumos katra bērna tiesības uz tēti un mammu, vīrieti un sievieti, turklāt paredzot šādai dabiskai ģimenei baudīt sabiedrības un valsts, tai skaitā likumdošanas, aizsardzību. “Valstij ir pienākums nodrošināt bērna tiesību aizsardzību un iestāties par bērna vislabākajām interesēm,” tika uzsvērts iniciatīvā.
Pēc vairāku nedēļu vilcināšanās, 9. decembrī “ManaBalss “paziņoja, ka atsakās publicēt iniciatīvu. Kā iemesli tika minēti, ka šāds ierosinājums nevar tikt nostiprināts Latvijas Republikas Satversmē, ka portāls nevēloties konfrontēt sabiedrību un ka Satversmes tiesas, manuprāt antikonstitucionālais 12. novembra lēmums portālam ir saistošs.
Šajā sakarā vēlos uzsvērt vairākas lietas.
1. Platformas “ManaBalss” pārstāvji ir klāji nodemonstrējuši, ka vēlas uzņemties cenzora lomu valstī, dalot iniciatīvas vēlamajās un nevēlamajās, līdz ar to uzskatu, ka šī vietne ir zaudējusi uzticamību kā visas sabiedrības iniciatīvu platforma.
2. ”ManaBalss” ir pārkāpusi savas kompetences robežas, likumdevēja vietā izsakot spriedumu par iniciatīvu. Turklāt tas ticis darīts diletantiski un juridiski nekompetenti, jo iniciatīva tika izteikta vispārīgā veidā, nevis kā konkrēts juridisks dokuments. Jāpiebilst, ka savā atteikumā “Mana Balss” pārstāvji nav minējuši, ka iniciatīva kaut kāda veidā būtu pretlikumīga, tiek vienīgi uzsvērts, ka tā ir neiespējama.
3. ”ManaBalss” atteikums ir nepamatots pēc būtības, jo nav demokrātiskā valstī tāda likuma vai tiesas sprieduma, ko likumiskā un legālā veidā nevarētu mainīt ar vēlētāju vairākuma gribu, kas var izpausties caur deleģētiem Saeimas deputātiem vai, tieši balsojot, tautas vairākumam izsakot viedokli referendumā.
Izvērtējot vairākus iespējamos scenārijus saistībā ar turpmāko rīcību, es kā iniciatīvas iesniedzējs uzsveru, ka “ManaBalss” atteikums ir radījis pārliecību par to, ka mazākuma (LGBT) ideoloģijas pārstāvjiem, pie kuriem acīmredzami var pieskaitīt arī platformas “ManaBalss” uzturētājus, visvairāk ir bail no plašas sabiedrības viedokļa uzklausīšanas.
Tas nozīmē, ka mums šobrīd ir jācīnās ne tikai par manu konkrēto iniciatīvu - aizstāvēt dabisku ģimeni Latvijas Satversmē, bet cīņa ir arī par to, lai sabiedrības vairākums varētu izteikt savu gribu. Tāpēc uzskatu, ka šobrīd visi spēki ir jāvelta referenduma sarīkošanai. Esmu pieņēmis lēmumu pievienoties domnīcai, kas ir izveidota dabiskas ģimenes nostiprināšanai, un aktīvi tajā darboties.
Konsultējoties ar juristiem, arī apsveru iespēju pret portālu “Mana balss” vērsties tiesā.
Atgādinu, ka pēc 12. novembra Satversmes tiesas sprieduma par tēva atvaļinājuma piešķiršanu bērna mātes draudzenei – lesbietei konservatīvu uzskatu pārstāvji aktivizējušies savu likumisko tiesību aizstāvībai. Dabiskas ģimenes aizstāvji ir izveidojuši domnīcu. Tās pamatu veido biedrības, kuras izstrādāja Memorandu ģimenes vērtību stiprināšanai, kā arī daudzi jaunpienācēji – dažādu jomu eksperti no privātā un valsts sektora, NVO, draudžu un uzņēmumu pārstāvji, juristi, politiķi, radošā inteliģence. Memoranda vadmotīvs ir – Latvijas kā stipras un ilgtspējīgas valsts pamats ir ģimene, kas balstīta laulībā starp vīrieti un sievieti. Tā ir labvēlīgākā un drošākā vide bērnu attīstībai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
