ManaBalss.lv politiķiem neļauj šķērdēt tautas ziedotos līdzekļus savām PR kampaņām. Ušakovs nebūs izņēmums
Madara Peipiņa*04.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Starp citu, ManaBalss.lv nav Rīgas dome, kuras resursus Nils Ušakovs var, iespējams, apšaubāmi tērēt pa labi un pa kreisi.
Pēdējos gados arvien vairāk politiķu izmanto ManaBalss.lv iniciatīvas savas popularitātes vairošanai. Daudzi vēl atcerās pērn rudenī Nila Ušakova sūtītos spama epastus nakts vidū, kuros Ušakovs aicināja visus parakstīties ManaBalss.lv pret Citatdeles pārdošanu. Liela daļa cilvēku protestēja pret to, ka Nils Ušakovs organizē sev lētu populisma kampaņu izniekojot ManaBalss.lv resursus, ko ir saziedojusi tauta.
Vai kāds atcerās ar ko beidzās Nila Ušakova vērienīgā populisma kampaņa pret Citadeles pārdošanu? Ne ar ko. Tukšs populisms no Ušakova puses, ko apmaksāja tauta par saziedotajiem līdzekļiem.
Pēc tā gadījuma ManaBalss.lv pieņēma noteikumus – ja ideju iesniedz politiķi, tad viņiem prasīsim ziedojumu 2 nedēļu portāla darbības nodrošināšanai uzturēšanas izdevumus jeb 1000€. Lai nesanāktu kā pērn rudenī, kad par Ušakova populisma kampaņu samaksāja ziedotāji – turpmāk politiķiem par savu PR būs jāmaksā pašiem. ManaBalss.lv regulāri kontaktē politiķi, kas vēlas audzēt popularitāti savām idejām.
Ja Nils Ušakovs vai kāds cits politiķs vēlas taisīt sev PR, izmantojot ManaBalss.lv platformu, tad viņam pašam jāsedz portāla darbības izdevumi ar ziedojumu, kas ļauj mums nodrošināt darbību 2 nedēļas. Tas ir tikai godīgi, jo mums ir jāapmaksā serveri, tulkojumi, darbinieku algas un citi tehniskie izdevumi.
Visiem citiem portāla lietotājiem ManaBalss.lv ir pilnīgi bez maksas un jau vairāk kā 4 gadus dod iespēju katram savu ideju nogādāt līdz Saeimai. ManaBalss.lv nav Rīgas dome, kuras resursus Nils Ušakovs var, iespējams, apšaubāmi tērēt pa labi un pa kreisi.
* Šis paziņojums nav parakstīts, tāpēc uzskatām, ka tā autore ir manabalss.lv vadītāja. Ir saglabāta oriģinālā rakstība.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
