Mani apsvērumi un ieteikumi par 1. oktobra vēlēšanām

Bet pēdējās pāris nedēļās nepārspīlējot daudzi desmiti cilvēku – sākot no Staiceles piektdienu tirdziņa apmeklētājiem un beidzot ar tuviem radiniekiem – man ir jautājuši vienu un to pašu. Nez par ko balsot?

Viņi arī paskaidro, kāpēc vēršas pie manis ar šādu jautājumu, – atvaino, bet šogad ir tik briesmīgi kā nekad agrāk. Tik traki nekad nav bijis. Visi viņi ir cits par citu sliktāki. Tad par ko balsot? Iesaki, lūdzu!

Iesākumā es visiem teicu – oi, jā, jums taisnība, šogad tiešām ir tik traki kā nekad agrāk. Vieni vienīgi zagļi, meļi, tizleņi un muldoņas. Neko nevaru jums palīdzēt. Neko.

Pēc tam man ienāca prātā labāka doma un es visiem padoma prasītājiem sāku teikt – pagaidiet, es kaut ko izdomāšu, ierakstīšu mazu video un ielikšu jūtūbē, tad jums viss būs skaidrs.

Pēdējās dienas es esmu ļoti pamatīgi domājis – ko tad īsti man teikt.

Te iespējami īsi būs tas, kas man sakāms. Ņemiet nu par labu.

Pirmkārt, jūsu iedoma, ka galvenais ir aiziet un izdarīt pareizo izvēli, lai viss būtu lieliski, ir pilnīgi un absolūti garām.

Tas ir tāpat kā izvēlēties pareizās sēklas, ko pavasarī sabakstīt zemē mazdārziņā, un tad cerēt, ka ar to jau ir pietiekami, lai rudenī novāktu ražu. Jūs taču visi saprotat, ka tas ir muļķīgi un nepamatoti, bet nez kāpēc iedomājaties, ka ar vēlēšanām un demokrātiju ir kaut kā citādāk.

Nav citādāk. Ja jūs dārzu regulāri nelaistīsiet, neravēsiet, nemēslosiet un neretināsiet, nekas jums nesanāks. Rudenī jūs konstatēsiet, ka viss ir pakaļā, un pavasarī… jā, jautājums, ko jūs darīsiet pavasarī? Nopirksiet citu sēklu, cerēsiet, ka nu būs pareizā izvēle, un atkal līdz rudenim neliksieties ne zinis par to, kas notiek vagās. Un atkal sodīsieties, ka nekas nav sanācis? Vai arī tomēr rīkosieties kaut kā citādāk?

Ar visu vēlēšanu un demokrātijas padarīšanu ir tieši tāpat.

Pajautājiet paši sev – kādā tieši veidā katrs no jums un jūs visi lielākās vai mazākās grupās esat centušies jūsu pašu ievēlētos radījumus saukt pie atbildības? Disciplinēt? Likt viņiem saprast, ka viņi ir jūsu kalpi un nevis parazītiski kungi?

Citiem vārdiem sakot, savus pašu sastādītos kultūraugus izretināt, apgraizīt un piesiet pie kārtīm? Vai arī vienkārši izraut, ja izrādās, ka šķirne ir galīgi nepareiza?

Kad Āboltiņa ar savu korumpēto kompāniju jums atņēma referendumu iespēju, jūs pat neiepīkstējāties.

Kad visu kovida laiku Kariņš ar Pavļutu un pārējo neizlēmīgo tizleņu un idiotu valdību jūs drāza visos iespējamos veidos un izgāza vējā miljardus, vēl par jums izņirgājoties visos iespējamos veidos, jūs neizgājāt ielās.

Kad šī pati Vienotības, Alkatības/Par, Nacionālās apvienības un Konservatīvo koalīcija jau kopš šī pavasara atklāti ņirgājās par jums, imitējot robežbūvi un energokrīzes risināšanu, jūs atkal klusējāt. Kaut pat ezim bija skaidrs, ar ko šī ņuņņošanās beigsies.

Pat šajās dienās, kad atklātībā nākušas ziņas par Alkatības/Par pārstāvja Pabrika iesaisti acīmredzamās koruptīvās shēmās un valsts drošības graušanā, jūs neceļat ne ausi. Kaut to iznākums var būt vienkārši dramatisks valsts pastāvēšanai.

Tad sakiet man, lūdzu, kāpēc lai tie, kurus jūs pirmajā oktobrī ievēlēsiet, jūs nedrāztu visos iespējamos veidos, ja jūs viņiem atļausiet to darīt?

Ja jūs atkal visu vasaru neliksieties par savu dārzu ne zinis? Ja jūs sabakstīsiet siltumnīcā tomātus un tad ne tiem izkniebsiet padusītes, ne neļausiet izaugt milzīgiem stublājiem? Un tad paši sev un citiem prasīsiet – kāpēc mums nekas labs nesanāk? Kā gan mums sanāca ievēlēt šitādus zagļus, neliešus, idiotus un meļus?...

Ar vārdu sakot, no tā vien, par ko jūs izlemsiet pirmajā oktobrī nobalsot, nekas nemainīsies. Ievēlētie kundziņi un dāmas tā pa īstam saprot, ja tā varētu izteikties, tikai ja ne stobru pakausī, tad dunku ribās pilnīgi noteikti. Un regulāri.

Atkārtošu vēlreiz, lai ikvienam būtu saprotams. Sēkla ir tāda, kāda ir. Brīnumsēklas nav. Bez kultivēšanas izaug tikai nezāles. Ja vēlaties sev labumu, tad šie maitas ir nepārtraukti jādrāž visos iespējamos veidos, tas viņus kaut kā noturēs uz strīpas.

Tiktāl skaidrs? Labi, ejam tālāk. Par to, ko izvēlēties pirmajā oktobrī un ar kādiem apsvērumiem.

Vispirms divas lietas, ar kurām nevajadzētu sevi mēģināt apmānīt.

Jūs varat visā šajā nožēlojamajā pasākumā nepiedalīties. Jūsu tiesības. Tikai ņemiet vērā vienu lietu. Iedomājieties visus tos entuziasma pārpilnos idiotus, parazītus, zagļus un krāpniekus, kurus jūs ik dienas manāt televīzijā un sociālajos tīklos. Viņi gan šajā pasākumā piedalīsies visi kā viens. Aizies un nobalsos par sevi un sev līdzīgajiem. Un paņems sev arī daļu no jūsu nenodotajām balsīm.

Tā ir viena lieta. Un otra – pasaciņa par to, ka jūs varat iemest kastē tukšu aploksni un šādā veidā ietekmēt vēlēšanu rezultātu, paceļot piecu procentu barjeru un neļaujot tikt ievēlētām visādām jurašistiem līdzīgām sīkpartijām.

Tās ir blēņas. Nekad līdz šim nevienās vēlēšanās šādā veidā nekas nav ietekmēts. Arī šoreiz netiks. Nē, viss ir vienkārši – lai nobalsotu pret visiem citiem idiotiem, maitām, zagļiem un krāpniekiem, jums ir jānobalso par vienu konkrētu sarakstu. Neko darīt.

Atkārtoju vēlreiz. Vienīgais veids, kā nobalsot pret kādu, ir nobalsot par kādu citu. Punkts.

Tātad lielais jautājums – par kuru sarakstu un kāpēc?

Mani atkal velk uz dārzniecības tēmu, tāpēc te jums būs nākamais piemērs.

Iedomājieties, ka ir pavasaris, jums ir zemesgabals un doma, ka vajadzētu tajā visu ko sastādīt un sasēt, lai rudenī tiktu pie ražas. Taču, redz, jūs paši no lauksaimniecības neko nejēdzat, tāpēc jums vajadzīgs noalgot speciālistus, kas to visu izdara jūsu vietā.

Šādā situācijā neviens cits, izņemot jūs pašus, neizlems par divām lietām.

Pirmkārt, jums pašiem jāizlemj, kādi ir jūsu galvenie mērķi un svarīgākās vajadzības.

Otrkārt, kādus cilvēkus jūs noalgosiet.

Viena lieta, ja zemesgabals jums ir vienkārši tāpat. Jums viss ir lieliski, naudu jūs pelnāt citur, un nav nemaz tik svarīgi, kas tur izaug. Otra lieta – ja zemesgabals ir viss, kas jums ir, un, ja tur nebūs ražas, jums izdzīvošanai vajadzēs aizņemties naudu. Ja kāds jums vēl aizdos, ņemot vērā, ka parādu jums tāpat ir daudz.

Ar vārdu sakot, jums ir precīzi pašiem jāsaprot, kāds ir jūsu stāvoklis un kādas ir jūsu galvenās vajadzības.

Tas pats par algojamajiem cilvēkiem. Jūs varat noalgot dažādus firmas drānās tērptus tukšdirsējus, kuri jums stāstīs, kā no katra grauda izaudzēs piecus tūkstošus.

Jūs varat noalgot tādus, kas vispār nekad nekādus zemes darbus nav darījuši, bet jums stāsta, ka noteikti visu izdarīs vienkārši lieliski. Nu tāpēc, ka viņi tādi forši un pareizi domājoši.

Jūs varat noalgot tādus, ko jūs esat algojuši pagājušajā sezonā un kuri ir izrādījušies nejēgas un tizleņi.

Jūs varat noalgot tādus, ko jūs esat algojuši pagājušajā sezonā un kuri jūs ir piekrāpuši un apzaguši, jo galu galā visu taču viņi nenozaga un daļu nozagtā jums izsniedza kā pabalstus.

Jūs varat noalgot tādus, par kuriem ir pietiekami skaidri saprotams, ka viņi ar jums paeksperimentēs un visu jūsu ražu savāks un izdalīs, jo tā taču ir progresīvi un iekļaujoši un viņiem vajag dot iespēju.

Jūs varat noalgot tādus, kuri, visticamākais, mēģinās visu jūsu zemesgabalu vienkārši atdot jūsu lielajam kaimiņam, jo tas varbūt samaksās vairāk.

Ar vārdu sakot, visu ko jūs varat. Neviens cits jūsu vietā lēmumu nepieņems.

Jūs labi saprotat, kas ir jūsu zemesgabals un kādi pašlaik ir apstākļi. Jūsu zemesgabals ir Latvija.

Ja jūs tiešām Latviju uzskatāt par savu zemi un savu valsti, tad jūs nevarat nesaprast, ka šis ir ļoti dramatisks brīdis. Ir globālas lietas, ko mēs ietekmēt nevaram, bet mēs varam rīkoties pēc vecā labā principa – izdari, kas jādara, un lai notiek, kas notikdams.

Mēs varam visu ko gribēt, bet ir pamatlietas, bez kurām nekā cita vienkārši nebūs un arī jēgas nekam citam nebūs.

Mēs esam tauta tāpēc, ka mums ir valoda, un mēs esam valsts un nācija tāpēc, ka mums ir drošība.

Šīs ir divas pamata lietas, pēc kurām vērtēt 14. Saeimas vēlēšanu sarakstus. Divas pamata lietas. Valoda un drošība. Viss pārējais ir pēc tam. Viss pārējais ir otršķirīgs. Ja jums ir savs zemesgabals, jūs varat pieņemt visdažādākos lēmumus, ko ar to darīt. Ja jums zemesgabala vairs nav, jūs nevarat neko.

Mums ir deviņpadsmit vēlēšanu saraksti, un pēc visiem šiem dārzkopības piemēriem es jums pilnīgi precīzi, bez kādiem aplinkiem varu pateikt, ko es iesaku darīt.

Pirmkārt, ir miskastē jāizmet visi tie saraksti, par kuriem ir kaut mazākās aizdomas, ka to nākšana pie varas apdraud Latvijas valsts drošību, apdraud latviešu valodu un līdz ar to apdraud latviešu tautas pastāvēšanu.

Tie nav tikai atklāti prokrieviskie saraksti. Tos atsijāt ir visvienkāršāk. Saskaņas, Rosļikovi, Krievu savienība.

Miskastē ir jāizmet visi tie saraksti, kuri tādā vai citādā veidā pārstāv marksistisko, komunistisko ideoloģiju jebkādā tās formā.

Miskastē ir jāizmet visi tie saraksti, kuru dalībnieki kaunas no savas tautības uzrādīšanas.

Miskastē ir jāizmet visi tie saraksti, kuru dalībnieki ir gatavi visiem visu atņemt un sadalīt sociālā taisnīguma vārdā.

Progresīvie pārstāv komunisma sērgu, lai kā viņi maskētos. Ja viņi nonāks pie varas, viņi ar jums eksperimentēs tāpat kā ar Čaka ielas kokiem un velojoslām un saimniekos tāpat kā ar Ģertrūdes ielas remontu.

Pēc tam miskastē ir jāizmet visi tie saraksti, kuru pārstāvji ir nevis vārdos, bet darbos apliecinājuši, ka viņu zaglīgums ir tik apjomīgs, ka apdraud Latvijas valsts drošību.

Ar Pabrika Aizsardzības ministrijas iepirkumiem, Golubevas austrumu robežas sabotāžu un Pavļuta kovida megazādzībām pietiek, lai tikai Latvijas valsts ienaidnieks varētu nobalsot par apvienību Attīstībai/Par.

Pēc tam miskastē ir jāizmet visi sīkie ākstu un plānprātiņu saraksti – sākot no Gobzemiem un Šleseriem un beidzot ar visādiem no trakomājas izmukušiem jokupēteriem. Nobalsot par viņiem nozīmē vienkārši miskastē izmest savu balsi. Un vai gan jums nepietika ar ākstiem iepriekšējās Saeimas vēlēšanās?

Pēc tam miskastē ir jāizmet saraksti, kuros atrodami tie, kas iepriekšējās Saeimas laikā jūs ir piekrāpuši visnekaunīgāk. Pirmām kārtām es runāju par Konservatīvo sīkpartiju. Jūs varat cerēt, ka viņi labosies, bet labi zināt, ka tā nenotiks. Ja vīrs sāk sist sievu, viņš nekad nelabosies. Ja Bordāns, Jurašs un brāļi banāni ir melojuši un krāpušies līdz šim, viņi to turpinās, ja vien būs iespēja.

Pēc tam es ieteiktu miskastē izmest arī tos sarakstus, kuri ir mākslīgi sakasīti un salīmēti kopā. Es labi saprotu, kāpēc miljonārs Pīlēns pats gļēvi nekandidē vēlēšanās, - kurš gan šaubās par to, ka viņa Apvienoto sarakstu piemeklēs KPV LV liktenis. Izšķīdīs un izzudīs, un jūsu balss atkal būs nonākusi miskastē.

Tīri personiski es ieteiktu izmest miskastē arī senilo pensionāru ZZS sarakstu – kaut vai tāpēc, ka Aivara Lemberga uzstādīšana par premjeru ir vienkārši ņirgāšanās un izsmiekls.

Kas paliek pāri? Paliek pāri Vienotība un Nacionālā apvienība.

Vienotības valdības un premjera Kariņa saimniekošana Latvijas valstij pēdējos pāris gados ir izmaksājusi miljardus, izceļojušus cilvēku simttūkstošus un vēl neskaitāmas nelaimes, kuras mēs tā īsti neapzināmies.

Nacionālajā apvienībā ir apvienojušies savtīgi nelieši un skaļi tukšdirsēji. Šoziem tūkstoši cilvēku sals tāpēc, ka Nacionālā apvienība par ekonomikas ministru ielika nekompetentu idiotu – sakņu bāzes direktoru.

Bet abi šie saraksti ir prognozējams ļaunums. Viņi ir prognozējama nelaime. Viņi ir prognozējami zagļi, meļi, nelieši, nolaidīgi izšķiedēji un krāpnieki. Viņi tuvākajos gados vismaz tīši neapdraudēs Latvijas valsts drošību, latviešu valodas un nācijas pastāvēšanu.

Ja jūs viņus regulāri drāzīsiet, varbūt viss vēl nebūs zaudēts.

Jautājums tikai – vai jūs tā darīsiet? Vai arī visu vasaru neliksieties ne zinis par savu dārzu un tad rudenī brīnīsieties, kāpēc gandrīz nekas nav izaudzis un to pašu nelielo ražu ir izzaguši jūsu nolīgtie darbinieki?

Tas ir galvenais, ko es gribu pateikt. Vēlēšanas neko īpašu nenozīmē. Jūsu izvēle neko īpašu nenozīmē. Nozīmē tas, ko jūs darīsiet vai nedarīsiet pēc tam. Vai jūs būsiet kā krievi, kas kā kaujamu aitu bars padevīgi kāpj mobilizācijas autobusos, vai tomēr ne.

Video - šeit: https://www.youtube.com/watch?v=gr50FxSTCf4

Novērtē šo rakstu: