Mani grib nomelnot, un pret manu amatu neizrāda pienācīgu respektu
Jānis Bordāns, tieslietu ministrs27.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Plašu ievērību izpelnījušās tieslietu ministra Jāņa Bordāna nicinošās atbildes televīzijas žurnālistei (video apskatāms ŠEIT), kura no viņa vēlas noskaidrot, kāpēc ministrs ir noraidījis priekšlikumus nelegālo tabakas izstrādājumu apkarošanas jomā. Publicējam paša ministra redzējumu uz notikušo (saglabāta oriģinālrakstība).
Par komunikāciju.
Tāda ir mediju darba specifikas garoziņa mūsdienu informatīvajā telpā. Skatītājiem pirmajā plānā tiek pasniegta komunikācijas forma, nevis jautājuma saturs. Ikdienā strādājot ar dažādiem tiesiskuma jautājumiem, manā darbā ir neskaitāms vēstuļu skaits un risināmās problēmas. Sabiedrība sagaida argumentētu un pamatotu tieslietu ministra viedokli. Šāda iespēja netiek dota, trepēs un garāmejot to nav iespējams pasniegt kvalitatīvi.
Par piespiedu darbu.
Piespiedu darba kā administratīvā soda efektivitāte ir izvērtēta jau administratīvo sodu reformas koncepcijā 2013.gadā. Kopš tā laika jau ir pieņemts Administratīvās atbildības likums, kas stātos spēkā 1.1.2020. Šī gada vasarā jau bija sniegta atbilde iekšlietām, ka piespiedu darba ieviešana nebūtu eefektīva, bet jācīnās ar naudas sodu nemaksātājiem un ar cēloņiem, nosakot arī citas ietekmīgākas sankcijas. Tāpat TM atgādināja, ka tai ir uzdots pēc AAL stāšanās spēkā analizēt situāciju - naudas sodu izpildi, kā arī iesniegt attiecīgus priekšlikumus. Jau jūnijā savā vēstulē aicināju iekšlietu ministru sākt sarunas, ja viņš grib sākt ātrāk diskusiju par piespiedu darbu iespējamo ātrāko ieviešanu. Tagad pēc LTV sižetiem par kontrabandas cigarešu tirgošanu, tiek rādīts Tieslietu ministrijas virzienā.
Apstāklis, ka ministrs strikti nesaka nē un piedāvā komentāru pēc iepazīšanās ar attiecīgo vēstuli, kas jau žurnālistei ir rokās, NENOZĪMĒ, ka sižetam būtu jābūt par komunikācijas formu.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
