Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas. Šāda viedokļu "ainava" pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota?) par un ap Latvijā strādājošajām bankām.

Sabiedrība tiek "nogatavināta" jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eirozonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms – robu gana daudz.

Regulāra banku piesaukšana dažādos kontekstos apliecina to, cik nozīmīga ir finanšu sistēma valsts ekonomikas funkcionēšanā un attīstībā. Bankas to apzinās un labi saprot gan privātpersonu situāciju, kurām jāsaskaras ar inflācijas ierobežošanas sekām – pieaugošām kredītlikmēm, gan arī uzņēmējus, kuru vēlmi un spēju aizņemties ietekmē daudzi neskaidri jautājumi – no kara izraisītas nestabilitātes līdz energoresursu krīzei un jaunu tirgu meklējumiem. Kredītiestādes pastāvīgi izskata klientu jautājumus, ja tiem ir grūtības samaksāt aizdevumu, un sniedz individuālu, mērķētu, konkrētai personai piemērotu atbalstu tiesiskā regulējuma ietvaros.

Sekojot publiskajai komunikācijai, varētu šķist, ka bankas, kuras Latvijā strādā jau sen, pēkšņi, 2023. gadā, ir kļuvušas izteikti "nedraudzīgas" Latvijas ekonomikas attīstībai. Šo neloģisko vispārinājumu izprast palīdz, ja sīkāk apskatām galvenos pieņēmumus un stāstus, kas pēdējā pusgada laikā tiek vīti pret Latvijas komercbankām.

Konkurence

Pirmais stāsts: banku nozarē, kurā strādā deviņas komercbankas un divas ārvalstu banku filiāles, ir pārāk zema konkurence. Šeit jājautā, vai jauns nodoklis tiešām vairos konkurenci? Drīzāk pretēji. Jāšaubās, vai kāds vietējais vai ārvalstu investors vēlēsies ieguldīt valstī, kur jauns nodoklis var parādīties jebkurā brīdī. Jāatgādina, ka Ārvalstu investoru padomes publicētais ikgadējais investīciju vides indekss norāda, ka, pēc investoru domām un vērtējuma, investīciju vide Latvijā ir drīzāk pasliktinājusies, nevis uzlabojusies.

Papildu nodokļa ieviešana investīciju vidi un konkurences situāciju noteikti neuzlabos – politiķi dod skaidru signālu, ka Latvijā budžeta "lāpīšanas" nolūkā jebkurā brīdī var vērsties pret pelnītspējīgiem uzņēmumiem. Nākamie pēc bankām rindā uz "sarkanā paklāja" var būt jau publiski piesauktie, piemēram, mazumtirdzniecības uzņēmumi. Turklāt, pat ja tiek identificēts konkurences trūkums, vai par to faktiski būtu jāsoda nozares uzņēmumi? Jāatzīmē, ka konkurences veicināšana finanšu sektorā nav pašu banku, bet gan politikas un ekonomikas veidotāju uzdevums, kuru atbildība ir tirgum piesaistīt vairāk spēlētāju.

Kreditēšana

Otrais stāsts: bankas nekreditē uzņēmumus. Jāsāk ar to, ka augstāki kreditēšanas rādītāji, piemēram, Igaunijā un Lietuvā, nozīmē tikai vienu – Latvijā "klibo" uzņēmējdarbības vide, traucē ēnu ekonomika, korupcija un citas nebūšanas, kas kavē uzņēmumu attīstību. Jo tieši tas, ka daudzi Latvijas uzņēmumi atrodas t.s. "pelēkās ekonomikas" zonā, liedz tiem piešķirt aizdevumus. Ceru, nevienam nešķiet, ka Baltijā strādājošas starptautisku komercbanku grupas būtu izraudzījušās Latviju kā vienu no Baltijas valstīm, kurā apzināti kreditēs mazāk.

Vai jauns, papildu nodoklis veicinās kreditēšanu? Nē, jo tas nekādā veidā nerisina pamatproblēmu – ēnu ekonomikas izplatību Latvijā. Jāiebilst, ka pat vienreizēja nodokļa ieviešana rada būtiskas, tālejošas sekas. Jebkura papildus nodokļa izraisītā kredītu apjoma samazinājuma ietekme tiks pārnesta uz nākamajiem gadiem investīciju deficīta dēļ, kas ik gadu ekonomikā un valsts budžetā var izmaksāt vairākus desmitus miljonus eiro.

Pelnītspēja

Trešais stāsts: bankas pelna pārāk daudz. Vai tiešām tā ir? Bankas kopš 90. gadu sākuma ir pelnījušas un cietušas zaudējumus, atbilstoši ekonomikas attīstības cikliem. Nozīmīgākais rādītājs, kas liecina par spēju attīstīties, ieguldīt jaunos pakalpojumos un tehnoloģijās, ir banku kapitāla atdeve. Piemēram, ja apskatām Latvijas banku darbību sākot no 2004. gada, banku vidējā kapitāla atdeve (ROE) bijusi 6,7%, kas ir zemāks rādītājs salīdzinot ar citām nozarēm.

Vidējais ROE rādītājs no 2017. gada līdz 2021. gadam visām Latvijas tautsaimniecības nozarēm bija 12,7%. Vai tiešām gaidīsim, kad labvēlīga tirgus situācija skars kādu ekonomikas nozari, un tad ikreiz piemērosim tai virspeļņas nodokli? Kas notiks ekonomikas lejupslīdes ciklos, kad arī bankām var būt zaudējumi? Vai tad valsts kompensēs negūtos ienākumus?

Jāatgādina, ka 2023. gada peļņas pieaugumu banku sektorā radīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumi par strauju procentu likmju paaugstināšanu, cīnoties ar lielo inflāciju. Starpbanku aizdevumu likmes Euribor (tā atspoguļo aizņemšanās un aizdošanas vidējo cenu starpbanku tirgū) kāpums nozīmē, ka pieaug ikmēneša maksājumi, piemēram, hipotekāro kredītu maksātājiem.

Likmju kāpums izriet no viena galvenā mērķa – ECB centieniem slāpēt rekordaugsto inflāciju. Īsumā – dārgāka aizņemšanās nozīmē mazāku patēriņu (pieprasījumu) un tātad cenu kāpumam ir jāapstājas. Tiklīdz cenu kāpums nostabilizēsies 2% pieauguma robežās gadā, ECB neturpinās paaugstināt likmes un kredītu maksātāju ikmēneša maksājums vairs nepieaugs.

Augstāku procentu likmju vidē pieaug arī kredītprocentu izmaksas, kā rezultātā, iestājoties negatīvajai ekonomikas cikla fāzei, palielināsies kredītu zaudējumi. Tāpēc nav pamata uzskatīt, ka banku augstā rentabilitāte saglabāsies līdzšinējā apjomā arī turpmākajos gados. Proti, šāda peļņa ir īstermiņa parādība, un tās labākais izlietojums būtu ieguldīt ekonomikas attīstībā, finansējot inovatīvus, legāli strādājošus uzņēmumus.

Uzsvēršu, – bankas ir kreditējušas un kreditē Latvijas uzņēmumus un privātpersonas, jo kreditēšana ir banku pamatbizness. Tomēr bankām ir jāievēro regulatora prasības, un tās nevar atļauties izsniegt aizdevumus uzņēmumiem, kuri maksā aplokšņu algas, ir nodokļu parādnieki, kuru īpašnieku struktūra nav caurskatāma un cita starpā rada riskus saskarties ar sankciju sarakstos iekļautām personām vai uzņēmumiem.

Jauna, papildu nodokļa uzlikšana bankām ir politiski vilinoša lieta – salīdzinoši vienkārši var izņemt naudu no vienas nozares, un pārdalīt to neatliekamām vajadzībām, kuru ir un būs krietni vairāk, nekā iespēju. Proti, jaunais nodoklis nonāks valsts budžeta "lāpīšanai". Jāpiebilst, ka tas nav tieši paredzēts, lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem, to sociālajām vajadzībām vai kā atbalsts nozarēm, kur tas ir kritiski svarīgi, piemēram, veselības vai iekšlietu sistēmai. Daudz sarežģītāka, taču tautsaimniecībai un valstij vērtīgāka pieeja būtu kaut par dažiem procentpunktiem samazināt pelēkās ekonomikas daļu, kas vienlaikus ģenerētu papildus naudu budžetā un padarītu Latvijas uzņēmumus kreditējamus.

* Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja

Novērtē šo rakstu:

21
135

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...