Mani pie alus glāzes ar Ragaušu nosēdināja tikai un vienīgi valstiskas intereses!
Jānis Bordāns07.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pāris nedēļas iepriekš rakstā paudu savu viedokli par to, ka enerģētika ir joma, kurā, manuprāt, pārāk liela ietekme ir Krievijas interesēm lojālām personām un tādēļ pieņemtie lēmumi bieži ir pretrunā Latvijas ilgtermiņa interesēm. Nebija ilgi jāgaida, un savā nesenajā intervijā žurnālam "Klubs” Nacionālās apvienības (NA) valdes loceklis Roberts Zīle pauda savu viedokli par enerģētiku kopumā un izcēla "Konservatīvos" kā galvenos Latvijas "enerģētikas laimes" grāvējus.
Dosim iespēju lasītājam katram pašam izdarīt savus secinājumus un iegūt kopskatu par šo komplicēto, bet valstiski ārkārtīgi svarīgo nozari un īstajiem motīviem, kādēļ Ekonomikas ministrija (vada NA ministrs), iespējams, darbojas ne gluži mūsu Latvijas valsts stratēģiskajās interesēs.
Vispirms, vai Inčukalna krātuve ir pustukša un kādēļ? Publiski ir pieejama informācija, ka Inčukalnā var iesūknēt 21,525 TWh dabasgāzes. 2021. gadā Latvija ir patērējusi nepilnas 11 Twh dabasgāzes. Arī tie ir publiski dati. Zīles kungs ar lepnumu apgalvo, ka "Kalvītis esot Inčukalnā iepumpējis „aptuveni 7 Twh". Taču ko tas nozīmē? Vai tas ir pietiekami nākamajai ziemai, ja to izmanto tikai Latvijas vajadzībām? Vai rezervēm nebūtu jābūt lielākām? Ir skaidrs, ka, jo mazākas rezerves, jo vieglāk Krievijai ir ievainot Latviju, manipulējot ar enerģijas piegādēm. Kāda ir patiesība?
Visus neatkarības gadus nekas netika darīts, lai mazinātu Latvijas energoatkarību no Krievijas resursiem. Tā vietā ar korupcijas skandālu tika ieguldīta milzīga nauda Rīgas TEC, lai "līdzsvarotu tīklu" (tā Zīles kungs saka žurnāla "Klubs" intervijā) ar ... Krievijas gāzi. Starp citu, 2013. gadā nododot TEC-2 dabasgāzes energobloku ekspluatācijā, eksperti jau tad norādīja uz iespējamām sekām šādam risinājumam un loģiskajiem soļiem, kas būtu jāsper, lai mazinātu atkarību no Krievijas gāzes.
Saprotot, ka vairs nebūs Krievijas gāzes, visa Eiropa meklē alternatīvas, un, ja Latvijai jau šobrīd būtu LNG terminālis, enerģētikas krīzes trieciens būtu jūtams daudz vājāk. Taču Zīles kungs savā intervijā žurnālam "Klubs" pārmet, ka "konservatīvie spiež, lai būvē Skultes termināli".
Rodas jautājums, kā saprast un cik lojāls Latvijai ir process, kuru pašreiz virza Ekonomikas ministrija, runājot par "publisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveides projekta tirgus izpēti", taču nenorādot ne vērtēšanas principus, ne vērtētājus pašus?
"Konservatīvo" uzskats ir tāds, ka godīga un starptautiska konkurence ar skaidriem konkursu noteikumiem, konkursa priekšmetu, vērtēšanas sistēmu un vērtētājiem (kā visa šobrīd nav) ir ceļš, kā neiekrist apšaubāmu darījumu un korupcijas lamatās.
Vēlos vērst uzmanību, ka Latvijai ir nenoliedzama dabiskā priekšrocība - Inčukalna gāzes krātuve. Taču, realizējot Zīles kunga un NA redzējumu, sanāks, ka vienīgajai valstij Baltijā bez LNG termināļa ir jābūt tieši Latvijai. Kā to saprast?
Kā saka Zīles kungs, uzbūvējot Latvijā LNG termināli, ""Latvenergo", grib vai ne, būs jāpērk gāze par augstu cenu". Turpat tālāk gan varam lasīt - "Skultiešu arguments - terminālis būs lētāks nekā Paldiski, bet kuru tas īsti uztrauc? Šoziem Latvijas valsti interesē nopirkt par jebkuru cenu drošu gāzi. Paldiski ir vienīgais variants, ko redzu".
Tātad Zīles kungs apgalvo, ka, lai vienu ziemu nopirktu gāzi par jebkuru cenu, jo Inčukalns nav pat īsti pilns līdz pusei, mums ir faktiski jāupurē savas visas iespējamās priekšrocības neatkarīgas gāzes sistēmas izveidē uz nākamajiem gadu desmitiem?
Tas viss norāda, ka premjers Krišjānis Kariņš pieņēma pareizo lēmumu, uzdodot NA nomainīt savu ekonomikas ministru J. Vitenbergu. Vai tas ir pozitīvs vērtējums par konkrētā ministra darbu, drīzāk pretēji? Domājot par Latvijas interesēm ilgtermiņā, mēs visi sagaidām, ka NA piedāvās profesionāli un caurspīdīgi vadītu enerģētikas stratēģiju, kura nav balstīta puspatiesībās.
Visbeidzot, par to, ka "Konservatīvie" lobē LNG, Skulti un ko tik vēl ne. Fakti. 2012. gadā Ministru kabinetā tika skatīts informatīvais ziņojums "Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai". Zināmā mērā atskaites punkts, lai sagatavotos vismaz nākamās dekādes izaicinājumiem enerģētikā. Jau tad bija iezīmēta gan nepieciešamība modernizēt un paplašināt Inčukalna krātuvi, gan nepieciešamība pēc "Baltijas reģionālā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecības". Kāpēc tas ir svarīgi - "Konservatīvie" tika dibināti 2014. gada 17. maijā. Tikai nieka divus gadus vēlāk.
Var jau tālāk attīstīt visādas jaunas sazvērestības teorijas, bet jautājums paliek nemainīgs - vai pēdējos 30 gados mēs esam tuvojušies savai enerģētikas neatkarībai vai palikuši nemainīgi atkarīgi un tādi arī plānojam būt?
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
