Manipulēšana ar tiesnesi Dolnieci norāda uz apsūdzības pārstāvju satraukumu un pusnoziedzīgu metožu izmantošanu

Mārtiņa Bunkus slepkavības lietas izskatīšana notiek atklātās tiesas sēdēs, - tas nozīmē, ka ne tikai žurnālisti, bet arī citi klausītāji var tajās piedalīties un novērot, kā tiek spriesta taisnīgā tiesa, kā uzvedas apsūdzētie, liecinieki, prokurori un tiesnesis vai tiesneši.

Viens no uzskatāmākajiem vērojumiem līdzšinējās sēdēs ir – tiesnese Sigita Dolniece ir nepārliecināta un nervoza, ar lietas materiāliem viņa detalizēti acīmredzot nav iepazinusies, turklāt rodas iespaids, ka vismaz svarīgos jautājumos viņa atrodas faktiskā apsūdzības uzturētāju un pirmām kārtām virsprokurora Armīna Meistera tiešā vai netiešā kontrolē vai vismaz izšķirošā ietekmē. Vienkārši sakot – tiek turēta īsā pavadā.

Līdz šim prāvā tika uzklausīti maznozīmīgi liecinieki, kas bijuši tuvu slepkavības izdarīšanas vietai, kā arī Bunkus ģimenes pārstāvji, un attiecībā uz to, ka žurnālisti un citi klausītāji var vērot viņu liecības, neviens neiebilda, arī apsūdzības uzturētāji ne, - neko tādu, kas varētu kaitēt apsūdzībai, viņi vienkārši nevarēja liecināt. Tāpēc arī nekādi šķēršļi sabiedrības informēšanai netika likti.

Toties ar Arturu Citaviču ir pavisam cita situācija, - pēc tam, kad „killeris” Viktors Krivošejs pagājušajā gadā mainīja savas liecības, tieši šis kriminālo aprindu pārstāvis ir kļuvis par faktiski galveno apsūdzības liecinieku, un neoficiālas ziņas liecina, ka nopietnas šaubas un aizdomas rada gan viņa liecību sniegšanas laiks, gan to saturs un nopietnās pretrunas un nepilnības tajās.

Mediji līdz šim ir paļāvušies Valsts policijas un prokuratūras PR kampaņai šajā lietā, un šī kampaņa patiešām bija masīva un pat atklāti nekaunīga: neatceros citu gadījumu, kad tik augsta amatpersona kā virsprokurors – tas pats Armīns Meisters – pirms tiesas sākuma piedalītos acīmredzamā pasūtījuma intervijā, lai izklāstītu savu versiju par slepkavībā vainojamajiem un faktiski ietekmētu tiesu.

Taču, ja tiktu nofilmēts un ierakstīts, kā apsūdzības galvenais liecinieks, nonācis aizstāvības pārstāvju jautājumu krustugunīs, sāk izlocīties, stostīties un nonāk pretrunās, šādu ierakstu nonākšana publiskajā telpā varētu nopietni iedragāt policijas un prokuratūras tik rūpīgi būvēto PR celtni. Kāpēc ar to riskēt, ja policijas un prokuratūras pārstāvjiem šajā situācijā ir tik viegli manipulēt ar tiesnesi Sigitu Dolnieci?

Nezinu, kā tieši tas ir izdarīts, taču, visticamākais, ir izmantota klasiska, uz nozieguma robežas balansējoša metode: ar liecinieku ir panākta neformāla vienošanās, ka viņš uzraksta iesniegumu, ka pie savas dzīvesvietas ir redzējis aizdomīgas mašīnas vai cilvēkus, tad atšķirībā no „parastu cilvēku” – tādu kā Leona Rusiņa sievas – iesniegumiem šim nekavējoties tiek nodrošināta „zaļā gaisma”.

Tad nu policija „apdraudēto” nekavējoties ņem īpašā aizsardzībā un tiesnesei paziņo – liecinieks ir apdraudēts! Tiesnesei tiek dots „mājiens ar mietu”, un, tā kā šajā gadījumā tiesnese Sigita Dolniece ir acīmredzami vāja un manipulējama, viņa arī bez iebildumiem izdara to, kas no viņas tiek sagaidīts. Visa liecinieka stostīšanās un atklātās pretrunas tā arī paliek noslēptas no sabiedrības.

Šādai metodei ir tikai viens defekts – to nevar atkārtot daudzkārt. Cik zināms, apsūdzībai ir vēl vairāki liecinieki, kuru kriminālā pagātne un tagadne var radīt īpašu interesi medijiem, - prokuratūrai un policijai būs pagrūti apgalvot, ka viņi visi ir izjutuši īpašu apdraudējumu. Uz to varētu „neparakstīties” pat citādi viegli manipulējamā tiesnese Sigita Dolniece.

Novērtē šo rakstu: