Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

15. decembrī es piedalījos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā aicināju, nemainot ģimenes konceptu un atstājot malā ideoloģiskos strīdus, piedāvāt aizsardzības mehānismu vienotā mājsaimniecībā dzīvojošām personām. Ziņu portāli diezgan intensīvi atspoguļoja sēdē notikušo. Diemžēl man ir jāatzīst, ka vairākos portālos ziņu virsraksti izkropļo manis nodoto vēstījumu Saeimas komisijas sēdē un līdz ar to mana doma tur nav precīzi atreferēta. Tāpēc vēlos šeit vēlreiz izklāstīt mana priekšlikuma pamatojumu un būtību. 

Pēdējos gados mūsu sabiedrībā notiek arvien spraigākas diskusijas nereģistrēto partnerattiecību jautājumā. Ir novērojams arvien pieaugošs spiediens uz likumdevējiem, cenšoties panākt, lai šiem partneriem tiktu piešķirtas līdzīgas tiesības kā laulātajiem. Tas izraisa konservatīvi noskaņotās sabiedrības arvien pieaugošu sašutumu pret šāda veida iniciatīvām.

Tātad no vienas puses ir cilvēki, kuri saka, ka ir vajadzīgs reģistrēt partnerattiecības, piešķirt tām tādas pašas tiesības kā laulātajiem. No otras puses ir tie, kuri saka, ka viss ir jāatstāj tā, kā ir, un nedrīkst būt nekādas pretimnākšanas tiem, kuri dzīvo pretrunā ar mūsu gadu simtiem sargātajām tradīcijām, jo to pamatā ir dabiskais likums un kristīgās vērtības.

Turpinot tādā pašā stilā, iznāk, ka mēs nonākam strupceļā un nav nekāda risinājuma, viedokļi tikai polarizējas un spriedze pieaug. Rezultātā pieaug arī neiecietība starp abām grupām un viens otru sāk uztvert kā ienaidnieku. Tolerances un iecietības trūkums tad kļūst raksturīgs abām pusēm, it īpaši tas izpaužas sociālajos tīklos un ziņu portālu komentāros. Rezultātā Latvijas sabiedrībā tikai pieaug polarizācija, un ir parādījusies vēl viena robežšķirtne sabiedrības locekļu vidū. 

Diemžēl mūsu sabiedrība jau tāpat ir pietiekami polarizēta un sašķelta, klāt pie visa tā cilvēki ir saspringti un noguruši no Covid-19 pandēmijas izraisīto ierobežojumu sekām, valda arī nedrošība par nākotni. Daudzi sev uzdod jautājumu: vai es nebūšu nākamais, kurš saslims? Kas tad notiks? 

Šai situācijā ļoti negribētos vairot spriedzi un sadrumstalotību mūsu sabiedrībā. Redzot notiekošo, jau ilgāku laiku biju domājis par to, ka šai situācijā būtu jāmeklē kāds risinājums, kas novērstu tālāko situācijas eskalāciju. Situācija ir sprādzienbīstama. Šis jautājums ir ļoti sensitīvs. Nesenais Satversmes tiesas spriedums un sabiedrības reakcija to parāda. Turklāt ir jāņem vērā, ka Latvija šai jomā izjūt arī starptautisko institūciju spiedienu, kas arī draud arvien pieaugt, ar to arī ir jārēķinās. 

Redzot šādu notikumu attīstību, esmu nācis klajā ar risinājuma piedāvājumu, tas aptver daudz plašāku cilvēku loku, nekā tikai nereģistrētajās partnerattiecībās dzīvojošos. Meklējam problēmas risinājumu, jo cilvēkiem, kuri dzīvo vienā mājsaimniecībā, ir reālas problēmas. Viņi nevar apmeklēt viens otru slimnīcā. Viņi nevar pārstāvēt viens otru dažādās instancēs. Tad, ja kāds no viņiem nomirst, pārējie nevar mantot, viņiem vairs nav tiesību uz dzīvojamo platību. Zinātāji noteikti varēs pastāstīt vēl par daudzām citām situācijām, kurās rodas sarežģījumi.

Šīs visas praktiskās problēmas vajadzētu risināt, jo tās ir ne tikai pāriem, kuri dzīvo nereģistrēti, bet arī daudziem citiem – pensionāriem un viņu aprūpētājiem, audžuvecākiem un viņu audžubērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un tiem, kas par viņiem gādā. Šāda veida problēmas var būt arī klosteru un reliģisko kongregāciju locekļiem, kuri dzīvo vienā kopienā. 

Piedāvāju visu šo kompleksu apskatīt kopumā un ieviest tehnisku risinājumu, kurš neskar ideoloģiskus jautājumus un kurš neaizskar tās vērtības, kas ir svarīgas tradicionālajai jeb konservatīvajai sabiedrības daļai. Tāpēc, risinot aprakstīto problēmu un cenšoties iestrādāt tās risinājumu likumdošanā, nelietosim šeit tādus jēdzienus kā laulība, ģimene, reģistrācija. No šejienes arī izrietēja mans piedāvājums ieviest formulējumu “Kopīgas deklarētās mājsaimniecības un savstarpējās aprūpes likums”.

Tātad tas izskatītos šādi: personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā un vēlas uzņemties zināmu atbildību viens par otru, deklarējas pie notāra un tas viņiem dod piekļuves tiesības, apmeklējot citus šīs mājsaimniecības locekļus slimnīcā, pārstāvēt dažādās instancēs, neliecināt vienam pret otru kriminālprocesā utt. Jēdziens “deklarēšanās” ir neitrāls un nesatur sevī ideoloģijas pieskaņu, neasociējas ar struktūru, kas atgādinātu laulību. Tāpēc šāds likums atrisinātu praktiskās problēmas, kas ir samilzušas plašam cilvēku lokam – kā jau minēju, pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, heteroseksuālajiem un arī viendzimuma pāriem, kuri dzīvo kopā.

Protams, risinājuma ietērpšana konkrētos likuma pantos jau ir speciālistu, pirmkārt, juristu kompetencē. 

Edgars Pastara kungs, kurš ir konstitucionālo tiesību eksperts, Saeimas sēdē ir piedāvājis ieviest nelielas izmaiņas Notariāta likumā un tad attiecīgi iestrādāt atbilstošas arī visos pārējos ar to saistītajos likumos.

Tomēr šeit man ir jāizdara viena ļoti būtiska piebilde: mūsu Satversmē ir rakstīts, ka valsts aizsargā, pirmkārt, laulību. Laulība ir ilgtermiņa “projekts”. Baznīca māca, ka tās ir attiecības uz visu mūžu. Un laulībā, kurā ir tēvs un māte, bērns var harmoniski attīstīties, pakāpeniski atklājot savu identitāti, atklājot vīrieša un sievietes atšķirības un katrā dzimumā esošo bagātību un nobriest ģimenes veidošanai. Nobriest tam, lai stātos laulībā, radītu pēcnācējus, tādā veidā pavairojot arī tautas genofondu, nodrošināt tautas izdzīvošanu cauri gadsimtiem.

Vēlos uzsvērt, ka jebkurā gadījumā laulātajiem ir jānodrošina privileģēts stāvoklis. Aicinu mūsu valsts likumdošanā iestrādāt sviras, kuras veicinātu laulības noturību ilgtermiņā. Un būtu jāveicina, lai tieši laulībā dzimst bērni, nevis ārlaulībā. Turklāt šīs problemātikas kontekstā mēs daudz diskutējam par pāru tiesībām, bet nerunājam par bērnu tiesībām, kas arī ir ļoti svarīgs jautājums. To gan šajā reizē neapskatīšu. 

Ceru, ka šis skaidrojums palīdzēs precīzāk saprast mana Saeimas sociālo un darba lietu komisijas 2020. gada 15. decembra sēdē izskanējušā vēstījuma būtību.

Novērtē šo rakstu:

57
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...