Mans viedoklis: mūsdienu pasaka par vērdiņu – par ko Tev melo Ansis Pūpols
Pietiek lasītājs02.04.2024.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
“Žurnālists” Ansis Pūpols jau krietnu laiku Latvijas mediju vidē sevi piesaka kā kaismīgu visu mūsu valsts lielāko meļu un krāpnieku atmaskotāju. Ideja jau cēla bez gala, ja vien tam apakšā nebūtu visparastākā vēlme nopelnīt, turklāt vēlams – “aploksnē”.
Kurš gan no mums bērnībā nav lasījis Kārļa Skalbes pasaku par pirtnieku Ansi un viņa nezūdošo vērdiņu. Ak, kā tādu savā īpašumā gribētu iegūt mūsu galvenais stāsta varonis – apsviedīgais Ansis. Viņam diemžēl tādu atrast līdz galam nav paveicies, bet izskatās, ka naudiņas iegūšanai visi līdzekļi ir labi un diezgan labi vērdiņi ir Māra Martinsona silēs. Lieti noder arī mediju vidē apgūtās iemaņas un zināšanas par to, kā melnu padarīt par baltu un baltu par melnu, īsāk sakot, nodarboties ne ar ko citu kā propagandu pasūtītāja jeb maksātāja interesēs.
Tālajā 2017. gadā nedaudz glupais “žurnālists” Ansis Pūpols vadīja raidījumu “Melu teorija”[1]. Šķiet auditorijai par to nebija lielas intereses, jo no zilajiem ekrāniem tas pazuda diezgan ātri. Taču šāda raidījuma vadīšana “žurnālistam” Ansim nāca par labu. Viņš caur citu atmaskošanu varēja arī pats vēl pamācīties, kā pelnīt naudu ar meliem, tendencioziem materiāliem un nomelnošanu, sagrozot faktus. Un nebija jāgaida ilgs laiks, lai zināšanas liktu lietā, lai piepildītu savu lielo dzīves sapni par BMW5[2] iegādi. Taču par visu no sākuma.
Nespēja atdot parādus
Vēlme dzīvot pāri savām iespējām Ansim, visticamāk, bijusi jau sen. Taču pirms vairāk nekā desmit gadiem prāta un zināšanas, kā nopelnīt, nepietika. Tādēļ apsviedīgajam “žurnālistam” 2011. gadā bija jādodas uz tiesu kā atbildētājam, jo SIA “Aizdevumu centrs” bija cēlis prasību par parāda piedziņu.[3] Interesanti, ka šajā laikā kungs strādāja kā žurnālists vienā no galvenajiem televīzijas kanāliem, kur itin bieži bija dzirdami arī stāsti par ātro kredītu biznesu. Turpmākajos gados Ansim šādi parāda piedziņas aicinājumi pienāca ik pa laikam, ja var ticēt informācijai “Latvijas Vēstnesī”.
Lai gan publiski ir pieejama informācija tikai par vienu tiesas sēdes rezultātu, kurā prasība ir apmierināta daļēji, proti, kādu daļu no parāda viņš ir apmaksājis aizdevējam, faktu, ka Ansim ik pa laikam ir jādodas uz tiesu kā atbildētājam, jo nespēj atdot aizņemto paradu, ir vērts paturēt prātā, lai gan notikumi ir diezgan seni. Visticamāk, tam ir nozīme Latvijas taisnības cīnītāja tagadnes aktivitātēs un veidā, kā viņš organizē savas finanses, pareizāk sakot, kā tās slēpj no valsts, un, iespējams, arī no aizdevējiem un parādu piedzinējiem.
„Filma vaig”?
Līdzīgi kā citi laimes meklētāji arī apsviedīgais Ansis iešanu politikā saskatīja kā iespēju tikt pie naudas un, galvenais – kārotā BMX5 markas auto. Tautā mēļo, ka no „Nekā Personīga”[4] apsviedīgais puisis aizgājis tieši tāpēc, ka nav varējis gana daudz nopelnīt un meļu atmaskošanu gribējis pārvērst par privātu biznesu, piedāvājot jau uzfilmētus raidījumus nerādīt, bet „nerādāmus” - uzfilmēt.
Jau, tolaik kandidējot uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, vienīgā oficiālā darba vieta bija biedrība “Baltic Center of Visual Researches”[5]. Lai gan 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās lielo lozi un kāroto iespēju tik pie iespaidīgās deputāta algas un citiem labumiem izvilkt neizdevās, iespējams, tas bija labs pagrieziena punkts, lai tomēr tiktu pie pārticīgas dzīves. Kā liecina apsviedīgā Anša paša ieraksti sociālajos tīklos, pēdējos gados viņš ne reizi vien devies ceļojumos, un, kā ziņo manīgi pilsoņi, arī ilgi kārotā “beha” ir iegādāta. Īsāk sakot, viss gājis uz labo pusi. Ik pa laikam Ansis mūs iepriecina arī ar kādu jaunāko filmu, kur it kā cīnās par godīgumu un taisnību un aizstāv godīgos un labos.
Tā, piemēram, filmā “Krievijas armijas izvešana. Nezināmās lappuses.[6]” īpaši pozitīvā gaismā ir izcelts asiņainajam diktatoram Vladimiram Putinam tuvu stāvošais miljonārs Pjotrs (Pēteris) Avens, kurš pats reiz teicis, ka “viņam ļoti simpātisks ir prezidents Putins”[7]. Portālā Nemelo.lv (kuram nezin kādā sakarā ir pat plašsaziņas līdzekļa statuss) ir atrodami dažādi apsviedīgā Anša veikumi. Filmas, kuru uzņemšanai ir bijuši nepieciešami resursi. Bet tādu nav, vismaz oficiālajos resursos nekādi pierādāmi ienākumi, kas ļautu apmaksāt ikdienas tēriņus, kur nu vēl filmu uzņemšanu, neparādās.
Par kādu naudu?
Un tagad, draugi, sekos pats interesantākais! Kā jau minēts iepriekš, apsviedīgais Ansis, savulaik kandidējot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā vienīgo darba vietu norādīja biedrību “Baltic Center of Visual Researches”. Pirmkārt, tā ir nevalstiskā organizācija, kuras darbības pamata mērķis ir norādīta sabiedrības izglītošana. Mērķis ir cēls. Bet kā ar naudu? Ansim taču ir trīs bērni, “beha” un ceļojumos arī gribas braukt. Taču nekā! Biedrības gada pārskati rāda, ka naudas aprites šajā biedrībā vispār nav[8]. Ir apaļa nulle. Turklāt, nav nekādas informācijas par to, ka Ansis Pūpols pašlaik strādātu algotu darbu. Nav arī norādes par kapitāla daļām uzņēmumos vai citiem ienākumu gūšanas veidiem, piemēram, īpašuma izīrēšanas.
Darbavieta neparādās arī Eiropas Parlamenta deputāta kandidāta kartītē. Vai tas nozīmē, ka apsviedīgo Ansi un viņa bērnus no savas algas līzinga kompānijā uztur sieva? Vai arī viņš mums visiem melo, un gan viņa iztiku, gan izklaides filmu formātā nodrošina “aploksnes” no stāstu pasūtītājiem?
Ļoti apšaubāms, ka motivējošais kalendārs par 15.49 eiro gabalā, ko kā vienīgo preci var iegādāties viņa portālā Nemelo.lv, spēj ģenerēt pietiekamus ienākumus apsviedīgā Anša dzīvesveidam un filmām. Taču Rīgā runā, ka apsviedīgais Ansis kāda nomelnošanu, apmelošanu vai tieši otrādāk – nepamatotu slavināšanu sāk tikai, kad saņēmis jau konkrētu pasūtījumu un, protams, “vērdiņu”.
Un nobeigumā kāds ļoti zīmīgs fakts. Anša Pūpola sabiedriskā organizācija darbojas Rīgā, Kuldīgas ielā 50-2. Var jau būt, ka sakritība, ka pāri ielai atrodas arī bēdīgi slavenā un krāpšanā apsūdzētā Māra Martinsona birojs. Var jau būt, ka tiešām liela un tiešām nejauša sakritība ir arī tā, ka Anša pirmā filma bija tieši par Ilmāru Rimšēviču. Un kurš bija tajā iesaistīts? Ka tik ne jau pieminētais un Latvijā labi zināmais Māris Martinsons. Pilsētā runā, ka Martinsona savulaik ieceltā “Latvijas valsts mežu” valde Martinsona uzdevumā saslēgusi līgumus ar PR kompānijām, aiz kurām slēpjas Pūpols. Pūpols to tad arī atstrādā, laiku pa laikam uzņemot ‘filmiņas’ Martinsona interesēs.
Secinājumus izdariet paši. Ne velti viens no pasaules domas dižgariem Imanuels Kants rakstīja, ka apgaismība ir tad, kad lietojam paši savu prātu, nevis paļaujamies uz citu teikto! Skatoties Anša filmas, to arī visiem novēlu!
[1] https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga-projekts-melu-teorija-ka-rodas-meli-medijos-ka-tie-izplatas-un-kads-ir-to-merkis/
[2] https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/ansis-pupols-sev-labprat-kadreiz-uzdavinat-bmw-x5/
[3] https://www.vestnesis.lv/ta/id/223081
[4] https://puaro.lv/cv/ansis-pupols/
[5] https://company.lursoft.lv/en/baltic-center-of-visual-researches/40008275575
[6] https://www.la.lv/dokumentala-filma-atklaj-petera-avena-dalibu-krievijas-armijas-izvesana-no-latvijas
[7] https://www.tvnet.lv/7735728/video-man-ir-loti-simpatisks-prezidents-putins-avens-sankciju-liste-parasts-bankieris-vai-putina-emisars
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
