Iesaki rakstu: 
Mediju vara ir bizness, un tā pamatprodukts ir Bailes. Mediju vara, lai gan jau tā ir ietekmīgāka par valstu varām, tomēr ir jauna varas forma, kura vēl attīstās un diemžēl visai prognozējamā, nekontrolētā virzienā sakarā ar banāliem iemesliem.
Kāpēc tā domāju? Mediji ir bizness, kas pakļauts biznesa pamatnosacījumiem, - tie atkarīgi no ziņu piedāvājumu pieprasījumu līdzsvara, diemžēl negatīvās ziņas vienmēr ir pieprasītākas nekā pozitīvās, un arī visai banāla iemesla dēļ – sakarā ar bailēm, kas ir cilvēka un cita starpā arī citu dzīvo radību dabiska īpašība. Citiem vārdiem, tas uz kā rēķina pašlaik pelna mediji, ir baiļu propaganda, kura rezonē šo pašu mediju dēļ.
Sekas tam visam mēs izjūtam, tajā skaitā ar COVID pasākumiem, un tam, lai mediji no mušām pūstu ziloņus vai otrādāk, nav nepieciešamas nekādas sazvērestību teorijas vai slepenās varas, tas viss notiek no biznesa un mediju sasniegtās varas viedokļa dabiskā veidā, jo mediju biznesa visvērtīgākais produkts ir Bailes.
Kāds, protams, teiks, ka valsts varas pārstāvji nav mediji, jo tie ir neatkarīgi, bet patiesībā valstu varas ar COVID pierāda vien to, ka mediju varas ir kļuvušas pat ietekmīgākas nekā valstu varas. Rodas iespaids, ka valsts varas sāk jukt prātā, un ne vien tikai COVID tam ir piemērs, - piemēri ir arī liberālisma formas, kas tiek uzspiestas kā normas (piemēram, ĻGMT vai kā viņu tur sauc), bet nav pieņemamas sabiedrības vairākumam. Tas viss patiesībā ir nevis varu, bet tieši mediju “nopelns”, ar ko arī pierādās mediju varas ietekmīgums pār valsts varu.
Mediju darbības rezultātā varai rodas ilūzija, ka tā neizskatīsies pievilcīgi, ja nebūs simpātiska medijiem, un tiek apmeklēti visādi kursi semināri un vēl sazin kādi pasākumi, kas izglīto varas pārstāvjus tā, lai tie simpatizētu mediju varai. Faktiski šie semināri ir zombiju pasākumi, kas nozombē šos pašus valsts varas pārstāvjus līdz līmenim, kurā viņi paši vairs nav spējīgi individuāli domāt. Pie kam tas viss, ko dara mediji, nenotiek apzināti, - tas ir neapzināts process, kurš vairojas pats, līdzīgi kā vīruss.
Lai valsts ierēdņiem pasniegto kursu pasniegšanas bizness attīstītos un temats taptu aktuāls pat tad, ja tas nav sabiedrībai vajadzīgs, bet kursanti par to maksātu, tiem tiek iezombēts tā nozīmīgums, pat šim nozīmīgumam nepastāvot, un tas ir ne vien COVID saistībā, - tas pats notiek ar ĻGMT, globālo sasilšanu un daudziem citiem tematiem, kuriem ir vien politiska nozīme, bet ne sabiedriska.
Seko mums 
No 7. decembra līdz 5. janvārim var parakstīties par to, lai tiktu rīkots referendums, kurā lemt par partnerattiecību regulējumu Latvijā.
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
