Mans viedoklis: prokurors Dzērvēns – pārliecinošs ģenerālkoruptora Stukāna „audzēknis”
Pietiek lasītāja29.04.2024.
Komentāri (68)
Iesaki rakstu: 
Nesenajā Pietiek publikācijā par notiekošo Liepājas policijā tika pieminēts, manuprāt, Liepājas policijā notiekošo nelikumību galvenais diriģents un pasūtījumu galda arhitekts Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors Atis Dzērvēns. Pats prokurors par savu lomu Liepājas pilsētas tiesiskās kārtības uzturēšanā esot izteicies, ka tā ir viņa pilsēta un viņš šeit ir šerifs, kurš noteiks, kā, kas un par cik notiks.
Šis prokurors veiksmīgi ir piedalījies vairāku skaļu lietu "būvēšanā", piemēram, "Liepājas metalurga", "Ventbunkera" lietās, kuras pēc vajadzīgo motivācijas līdzekļu saņemšanas atzītas par tālākai "būvniecībai" nederīgām.
Jāatzīst, ka krimināllietu "būvēšana" prokuroram un viņa dzīvesbiedrei Dacei Sležai (Liepājas policijas nodaļas priekšnieka vietniece) ir kopējs ģimenes bizness. Sieva piespēlē "būvobjektus" (klientus, pret kuriem VAJAG uzbūvēt lietu), un vīrs tik būvē.
Iespējams, šāda veiksmīga saspēle pārītim radusies vēl tālajā 2008. gadā (19.08.2008) kad abi iesnieguši Liepājas būvniecības padomei pieteikumu par dzīvojamās mājas rekonstrukciju (faktiski būvniecību) Ozolu ielā 29. No iesniegtā pieteikuma izriet, ka prokurors ar sievu māju būvēs saviem spēkiem bez citu palīdzības. Nav apšaubāmas abu personu prasmes un spējas "būvniecībā", tomēr konkrētais gadījums vedina uz domu par nelikumīgiem skaidras naudas darījumiem.
Paturot prātā minēto personu spējas un prasmes "būvniecībā", nemaz vairs neliekas dīvains prokurora dzīvesbiedres "būvnieka" policistes ādā Daces Sležas straujais algas pieaugums no 1168,23 € 2018. gada janvārī uz 4541,23 € 2019. gada janvārī (https://visasalgas.com/valsts-iestades/valsts-policija/atalgojums/15173-dace-sleza).
2023. gadā prokurora A. Dzērvēna pastiprinātā uzraudzībā tika uzsākta kriminālprocesa Nr. 12700004323 "būvniecība". Prokurors, apzinoties, ka nesanāk, kā gribētos, un ka šajā lietā iesaistītie ir skopi un egoistiski, t.i. nav tik dāsni uz motivējošo līdzekļu došanu, nolemj atriebties, un 2024. gada 8. aprīlī tiek aizturētas divas sievietes.
Viena ar smagu veselības stāvokli un invaliditāti tiek turēta ilgstoši policijas izolatorā un pēcāk cietumā, savukārt otra sieviete tiek "motivēta", neļaujot viņai tikt pie sava nesen dzimušā bērna. Prokurors saimnieciskā manierē policistiem un procesa virzītājai norādījis uz to, kā vajag pratināt abas aizturētās sievietes, piemēram, norādīts, ka gan "ieslēgsies" mātes instinkts sievietei ar nesen dzimušo bērnu un viņa parakstīs visu, ko vajag, tikai jāpratina tā ilgāk.
Abas sievietes tiek vainotas saistībā ar citas personas/u, iespējams, pastrādātu ekonomisku noziegumu. Turot sievieti ar smagu veselības stāvokli un invaliditāti kā ķīlnieci apcietinājumā, prokurors acīmredzot vēlas izspiest vēlamās liecības vai vismaz naudu. Iepriekš procesā iesaistītajām personām atklāti norādīts uz nepieciešamību iemaksāt "rokas naudu" 50 tūkstoši eiro apmērā.
"Prokuroram jābūt tādam, kas saskata nodarījuma pazīmes, reaģē, uztur apsūdzību, saskata noziegumus pat, ja nozieguma tur nav,” savulaik intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Saeimas Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs, krimināltiesību eksperts, partijas “Jaunā Vienotība” biedrs Andrejs Judins.
Šeit gan jāpiebilst, ka prokurors A. Dzērvēns spēj ne tikai saskatīt noziegumus pat, ja nozieguma tur nav, bet arī nesaskatīt noziegumus, pat ja noziegumi tur ir. Viss atkarīgs no prokurora vēlmēm, vajadzības un dzīvesbiedres noskaņojuma.
Minētajā kriminālprocesā procesa virzītāja Raisa Piļipenko, reaģējot uz prokurora A. Dzērvēna atklāti perverso likumu izpratni un interpretāciju, kā arī uzdevumiem veikt likumam neatbilstošas darbības, ir norādījusi, ka atteiksies veikt šo kriminālprocesu.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
