Mans viedoklis: prokurors Dzērvēns – pārliecinošs ģenerālkoruptora Stukāna „audzēknis”
Pietiek lasītāja29.04.2024.
Komentāri (68)
Iesaki rakstu: 
Nesenajā Pietiek publikācijā par notiekošo Liepājas policijā tika pieminēts, manuprāt, Liepājas policijā notiekošo nelikumību galvenais diriģents un pasūtījumu galda arhitekts Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors Atis Dzērvēns. Pats prokurors par savu lomu Liepājas pilsētas tiesiskās kārtības uzturēšanā esot izteicies, ka tā ir viņa pilsēta un viņš šeit ir šerifs, kurš noteiks, kā, kas un par cik notiks.
Šis prokurors veiksmīgi ir piedalījies vairāku skaļu lietu "būvēšanā", piemēram, "Liepājas metalurga", "Ventbunkera" lietās, kuras pēc vajadzīgo motivācijas līdzekļu saņemšanas atzītas par tālākai "būvniecībai" nederīgām.
Jāatzīst, ka krimināllietu "būvēšana" prokuroram un viņa dzīvesbiedrei Dacei Sležai (Liepājas policijas nodaļas priekšnieka vietniece) ir kopējs ģimenes bizness. Sieva piespēlē "būvobjektus" (klientus, pret kuriem VAJAG uzbūvēt lietu), un vīrs tik būvē.
Iespējams, šāda veiksmīga saspēle pārītim radusies vēl tālajā 2008. gadā (19.08.2008) kad abi iesnieguši Liepājas būvniecības padomei pieteikumu par dzīvojamās mājas rekonstrukciju (faktiski būvniecību) Ozolu ielā 29. No iesniegtā pieteikuma izriet, ka prokurors ar sievu māju būvēs saviem spēkiem bez citu palīdzības. Nav apšaubāmas abu personu prasmes un spējas "būvniecībā", tomēr konkrētais gadījums vedina uz domu par nelikumīgiem skaidras naudas darījumiem.
Paturot prātā minēto personu spējas un prasmes "būvniecībā", nemaz vairs neliekas dīvains prokurora dzīvesbiedres "būvnieka" policistes ādā Daces Sležas straujais algas pieaugums no 1168,23 € 2018. gada janvārī uz 4541,23 € 2019. gada janvārī (https://visasalgas.com/valsts-iestades/valsts-policija/atalgojums/15173-dace-sleza).
2023. gadā prokurora A. Dzērvēna pastiprinātā uzraudzībā tika uzsākta kriminālprocesa Nr. 12700004323 "būvniecība". Prokurors, apzinoties, ka nesanāk, kā gribētos, un ka šajā lietā iesaistītie ir skopi un egoistiski, t.i. nav tik dāsni uz motivējošo līdzekļu došanu, nolemj atriebties, un 2024. gada 8. aprīlī tiek aizturētas divas sievietes.
Viena ar smagu veselības stāvokli un invaliditāti tiek turēta ilgstoši policijas izolatorā un pēcāk cietumā, savukārt otra sieviete tiek "motivēta", neļaujot viņai tikt pie sava nesen dzimušā bērna. Prokurors saimnieciskā manierē policistiem un procesa virzītājai norādījis uz to, kā vajag pratināt abas aizturētās sievietes, piemēram, norādīts, ka gan "ieslēgsies" mātes instinkts sievietei ar nesen dzimušo bērnu un viņa parakstīs visu, ko vajag, tikai jāpratina tā ilgāk.
Abas sievietes tiek vainotas saistībā ar citas personas/u, iespējams, pastrādātu ekonomisku noziegumu. Turot sievieti ar smagu veselības stāvokli un invaliditāti kā ķīlnieci apcietinājumā, prokurors acīmredzot vēlas izspiest vēlamās liecības vai vismaz naudu. Iepriekš procesā iesaistītajām personām atklāti norādīts uz nepieciešamību iemaksāt "rokas naudu" 50 tūkstoši eiro apmērā.
"Prokuroram jābūt tādam, kas saskata nodarījuma pazīmes, reaģē, uztur apsūdzību, saskata noziegumus pat, ja nozieguma tur nav,” savulaik intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Saeimas Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs, krimināltiesību eksperts, partijas “Jaunā Vienotība” biedrs Andrejs Judins.
Šeit gan jāpiebilst, ka prokurors A. Dzērvēns spēj ne tikai saskatīt noziegumus pat, ja nozieguma tur nav, bet arī nesaskatīt noziegumus, pat ja noziegumi tur ir. Viss atkarīgs no prokurora vēlmēm, vajadzības un dzīvesbiedres noskaņojuma.
Minētajā kriminālprocesā procesa virzītāja Raisa Piļipenko, reaģējot uz prokurora A. Dzērvēna atklāti perverso likumu izpratni un interpretāciju, kā arī uzdevumiem veikt likumam neatbilstošas darbības, ir norādījusi, ka atteiksies veikt šo kriminālprocesu.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
