Mans viedoklis: prokurors Dzērvēns – pārliecinošs ģenerālkoruptora Stukāna „audzēknis”
Pietiek lasītāja29.04.2024.
Komentāri (68)
Iesaki rakstu: 
Nesenajā Pietiek publikācijā par notiekošo Liepājas policijā tika pieminēts, manuprāt, Liepājas policijā notiekošo nelikumību galvenais diriģents un pasūtījumu galda arhitekts Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors Atis Dzērvēns. Pats prokurors par savu lomu Liepājas pilsētas tiesiskās kārtības uzturēšanā esot izteicies, ka tā ir viņa pilsēta un viņš šeit ir šerifs, kurš noteiks, kā, kas un par cik notiks.
Šis prokurors veiksmīgi ir piedalījies vairāku skaļu lietu "būvēšanā", piemēram, "Liepājas metalurga", "Ventbunkera" lietās, kuras pēc vajadzīgo motivācijas līdzekļu saņemšanas atzītas par tālākai "būvniecībai" nederīgām.
Jāatzīst, ka krimināllietu "būvēšana" prokuroram un viņa dzīvesbiedrei Dacei Sležai (Liepājas policijas nodaļas priekšnieka vietniece) ir kopējs ģimenes bizness. Sieva piespēlē "būvobjektus" (klientus, pret kuriem VAJAG uzbūvēt lietu), un vīrs tik būvē.
Iespējams, šāda veiksmīga saspēle pārītim radusies vēl tālajā 2008. gadā (19.08.2008) kad abi iesnieguši Liepājas būvniecības padomei pieteikumu par dzīvojamās mājas rekonstrukciju (faktiski būvniecību) Ozolu ielā 29. No iesniegtā pieteikuma izriet, ka prokurors ar sievu māju būvēs saviem spēkiem bez citu palīdzības. Nav apšaubāmas abu personu prasmes un spējas "būvniecībā", tomēr konkrētais gadījums vedina uz domu par nelikumīgiem skaidras naudas darījumiem.
Paturot prātā minēto personu spējas un prasmes "būvniecībā", nemaz vairs neliekas dīvains prokurora dzīvesbiedres "būvnieka" policistes ādā Daces Sležas straujais algas pieaugums no 1168,23 € 2018. gada janvārī uz 4541,23 € 2019. gada janvārī (https://visasalgas.com/valsts-iestades/valsts-policija/atalgojums/15173-dace-sleza).
2023. gadā prokurora A. Dzērvēna pastiprinātā uzraudzībā tika uzsākta kriminālprocesa Nr. 12700004323 "būvniecība". Prokurors, apzinoties, ka nesanāk, kā gribētos, un ka šajā lietā iesaistītie ir skopi un egoistiski, t.i. nav tik dāsni uz motivējošo līdzekļu došanu, nolemj atriebties, un 2024. gada 8. aprīlī tiek aizturētas divas sievietes.
Viena ar smagu veselības stāvokli un invaliditāti tiek turēta ilgstoši policijas izolatorā un pēcāk cietumā, savukārt otra sieviete tiek "motivēta", neļaujot viņai tikt pie sava nesen dzimušā bērna. Prokurors saimnieciskā manierē policistiem un procesa virzītājai norādījis uz to, kā vajag pratināt abas aizturētās sievietes, piemēram, norādīts, ka gan "ieslēgsies" mātes instinkts sievietei ar nesen dzimušo bērnu un viņa parakstīs visu, ko vajag, tikai jāpratina tā ilgāk.
Abas sievietes tiek vainotas saistībā ar citas personas/u, iespējams, pastrādātu ekonomisku noziegumu. Turot sievieti ar smagu veselības stāvokli un invaliditāti kā ķīlnieci apcietinājumā, prokurors acīmredzot vēlas izspiest vēlamās liecības vai vismaz naudu. Iepriekš procesā iesaistītajām personām atklāti norādīts uz nepieciešamību iemaksāt "rokas naudu" 50 tūkstoši eiro apmērā.
"Prokuroram jābūt tādam, kas saskata nodarījuma pazīmes, reaģē, uztur apsūdzību, saskata noziegumus pat, ja nozieguma tur nav,” savulaik intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Saeimas Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs, krimināltiesību eksperts, partijas “Jaunā Vienotība” biedrs Andrejs Judins.
Šeit gan jāpiebilst, ka prokurors A. Dzērvēns spēj ne tikai saskatīt noziegumus pat, ja nozieguma tur nav, bet arī nesaskatīt noziegumus, pat ja noziegumi tur ir. Viss atkarīgs no prokurora vēlmēm, vajadzības un dzīvesbiedres noskaņojuma.
Minētajā kriminālprocesā procesa virzītāja Raisa Piļipenko, reaģējot uz prokurora A. Dzērvēna atklāti perverso likumu izpratni un interpretāciju, kā arī uzdevumiem veikt likumam neatbilstošas darbības, ir norādījusi, ka atteiksies veikt šo kriminālprocesu.
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
