Mans viedoklis: prokurors nekautrējas paziņot, ka no viņa metožu publiskošanas būšot tikai sliktāk
Pietiek lasītāja07.05.2024.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Īsi pēc Pietiek publikācijas [1] par Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurora Ata Dzērvēna kriminālajām metodēm kriminālprocesa Nr. 12700004323 uzraudzībā, kura faktiski ir prokurora vēlmju izpilde, nevis Kriminālprocesa likumā noteiktā prokurora uzraudzība, prokurors lietas dalībniekiem ir norādījis, ka velti tiek publiskotas prokurora metodes, būšot tikai sliktāk.
Kā minēts Pietiek publikācijā, procesa virzītāja, neizturot prokurora spiedienu un nepiekrītot atklāti noziedzīgiem rīkojumiem, jau ir atteikusies turpmāk veikt procesu. Uz ko prokurors A. Dzērvēns ir tikai ieņirdzis - tāpat būs, kā teiks viņš, nevis kaut kāds tur likums un tiesības. Nē, Dzērvēn, tā nebūs! Jau tiek gatavoti masveida protesti un piketi par "godu" kriminālajam prokuroram. Un tas ir tikai sākums.
Latvijas Kriminālprocesa likuma 37. pantā ir paredzētas izmeklēšanu uzraugošā prokurora tiesības un pienākumi - pilnvaras. Savukārt prokurors A. Dzērvēns faktiski nevis veic procesa uzraudzību, kā to paredz likums, bet gan ir iestājies procesa virzītāja vietā - norādot pat to, kas un kā jāprasa iesaistītajām personām. Iebāzties visos procesos ir varaskārajam prokuroram raksturīga rīcība. Bez viņa ziņas un akcepta Liepājas policijā nedrīkst nekas notikt. Vai tiešām izmeklētāji būtu tik stulbi, ka nespētu arī paši kaut ko izskatīt un izlemt?!
A. Dzērvēna niezošā gribēšana būt visur un lemt par visu ir izsekojama jau kopš Liepājas metalurga lietas laikiem, kad Liepājas prokuratūras prokurors Uldis Kursinskis nolēma atcelt Metalurga trijotnei aizdomās turamā statusu. Tāpat tika atcelti drošības līdzekļi. Šajā kriminālprocesā arī nolemts atcelt cietušā statusu uzņēmējam Kirovam Lipmanam.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) U. Kursinska lēmumu pārsūdzēja Liepājas prokuratūras virsprokuroram. Arī K. Lipmans pārsūdzēja lēmumu par cietušā statusa atcelšanu. Un kas to būtu domājis - A. Dzērvēns (tobrīd virsprokurors), būdams pilnīgi objektīvs un neieinteresēts, noraida visas sūdzības pasakot - mans draugs prokurors U. Kursinskis pareizi nolēma, jo es taču tā liku un es nevaru kļūdīties.
Arī augstākminētajā kriminālprocesā nav ne mazākā pamata apšaubīt prokurora un policistu iespējamo ieinteresētību. Pavisam nejauši viens no procesā iesaistītajiem policistiem (M. Ziedkalns) ir ļoti tuvs prokurora A. Dzērvēna ģimenes draugs. Policists gan kopīgi ar prokuroru svin svētkus, gan ir spēlējis basketbolu, trenējies kopā ar abiem prokurora dēliem un draudzējas ar tiem. Bet šādas attiecības nu nekādi neietekmē šo personu lēmumus un rīcību, pildot amata pienākumus. Darbā viņi, protams, ievēro visaugstākos ētikas un morāles standartus. Jo prokurors apzinās, ka prokurora panākumi vai kļūdas tiks vērtēti kā Latvijas valsts ieguvumi vai zaudējumi (Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 6. punkts).
Prokurors, visiem spēkiem cīnoties par to, lai šajā procesā uzvarētu smagi slimu sievieti, kura ir 2. grupas invalīde un nesen pēc smagas operācijas, droši vien uzskata, ka arī šis būs Latvijas valsts ieguvums. Ko tad sieviete izdarīs, nav jau Metalurga puikas, kuri varēja arī prokuroru par vienu nepareizu vārdu kā šašliku uz pašu ražotas metāla caurules uzmaukt.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
