Iesaki rakstu: 
Sākoties Rimšēviča sāgai Latvijas finanšu un politiskajā vidē, kas līdzi nes arī retoriku par Latvijas Bankas prezidenta iespējām turpmāk ieņemt šo amatu, nebija liels pārsteigums tieši oligarha Berķa vadītajā “Latvijas Avīzē” lasīt ne visai talantīgā politikāņa Kristovska prātuļojumus par Rimšēviča un Lemberga situācijās it kā saskatāmajām paralēlēm.
Nekad nebiju domājis, ka reiz pienāks tādi laiki, kuros “Vienotības” savulaik virzītais un dedzīgi atbalstītais valsts baņķieris, liberālas ekonomiskās politikas kvēls piekritējs tiks kaut kādā veidā salīdzināts ar manu personu. Taču, kā zināms, bada laikā velns pat mušas ēd, un jebkurš, pat visabsurdākais apgalvojums ir gana labs arguments izmisumā, kurā acīmredzot atrodas Kristovska kungs, kuram nākas Ventspilī atstrādāt sava maizestēva Meroni dāsni dalītos tūkstošus.
Lai gan Rimšēvičs no Latvijas Bankas prezidenta amata nav atkāpies, pamatojot savu lēmumu ar politisko spiedienu, atšķirības starp mūsu situācijām tomēr ir visai būtiskas. Maniem politiskajiem oponentiem tas nepatiks, bet atšķirībā no Rimšēviča es neesmu siltumnīcas apstākļos ar atbilstoši likumos sakārtotu neaizskaramības un neatsaucamības statusu Saeimā iecelts vienas iestādes vadītājs.
Mani turpat jau 30 gadus Ventspils pilsētas domē ir ievēlējuši pašvaldības balsstiesīgie iedzīvotāji, nevis šaura politiķu grupa Saeimā. Neskatoties uz visa veida vajāšanām, ko pret mani izvērsuši politiskie oponenti un kas jau 12 gadu izpaužas arī bezjēdzīgā kriminālvajāšanā, šajā laikā ir notikušas trīs pašvaldību vēlēšanas. Tajās visās es esmu saņēmis vēlētāju uzticību, nezaudējot arī partijas pozīcijas pilsētas domē.
Man nav ne jausmas, kāds vietējais politiskais spiediens varētu tikt vērsts pret Rimšēviču, kurš Latvijā rūpējās par jubilejas monētām un kura funkcijas ietiecās pienākumos ārpus valsts, Eiropas Centrālajā bankā. Taču es skaidri zinu, kādas politiskās intrigas ir vērptas pret mani – tā kā godīgā politiskā cīņā mani uzvarēt nevar, izmantojot tiesībsargājošo institūciju sviras, ir bijuši ierosināti vismaz 20 kriminālprocesi visdīvainākajās apsūdzībās. Virknē no tiem, kas ir jau izbeigti, es esmu uzvarējis.
2006.gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un LR Ģenerālprokuratūra bez jebkāda tiesiska pamata pret mani sāka politiski motivētu kriminālvajāšanu t.s. Grinberga lietā – tās pasūtītājs bija “Jaunā laika” līderis Krišjānis Kariņš. Trīs gadus tiku tiesāts un apsūdzēts smagu noziegumu izdarīšanā, trīs gadus nodokļu maksātāju līdzekļi tika tērēti manai politiskajai vajāšanai. Kā zināms, es uzvarēju visās trīs tiesu instancēs un valsts man izmaksāja morālo kompensāciju, kā arī atmaksāja tiesāšanās izdevumus.
Kāpēc man būtu bijis jāatkāpjas? Lai akceptētu prettiesisku rīcību un apmierinātu kādas šauras grupas politiskās intereses? 2011.gadā tika ierosināta t.s. oligarhu lieta, uz tās pamata Zatlers pat atlaida Saeimu, lai realizētu šauras grupas politiskās intereses. Arī šī lieta izčākstēja – to vienkārši izbeidza, jo nebija pierādījumu. Tagad vēl viena absurda lieta ir tiesā, kurā, piemēram, viena no apsūdzībām ir par to, ka 1993.gadā es no prokurora Valentīna Kokaļa esot izspiedis SIA “Puses” akcijas 25 latu vērtībā, kuras viņam nemaz nepiederēja, un viņš, pazīstot visus Latvijas prokurorus, nav spējis sevi aizstāvēt!
Tā ka es pilnībā uzņemos atbildību, kad saku, ka precīzi zinu, kāds politiskais spiediens kurā brīdī bijis vērsts pret mani. Bet ne Berķis, ne Meroni, ne Kristovskis – mani aktīvākie oponenti – man noteikti nenorādīs, kurā brīdī un kā man jārīkojas. Vienīgie, kam būtu šādas tiesības, ir mani vēlētāji.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
