Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Manu oponentu cirks

Aivars Lembergs
14.03.2018.
Komentāri (32)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sākoties Rimšēviča sāgai Latvijas finanšu un politiskajā vidē, kas līdzi nes arī retoriku par Latvijas Bankas prezidenta iespējām turpmāk ieņemt šo amatu, nebija liels pārsteigums tieši oligarha Berķa vadītajā “Latvijas Avīzē” lasīt ne visai talantīgā politikāņa Kristovska prātuļojumus par Rimšēviča un Lemberga situācijās it kā saskatāmajām paralēlēm.

Nekad nebiju domājis, ka reiz pienāks tādi laiki, kuros “Vienotības” savulaik virzītais un dedzīgi atbalstītais valsts baņķieris, liberālas ekonomiskās politikas kvēls piekritējs tiks kaut kādā veidā salīdzināts ar manu personu. Taču, kā zināms, bada laikā velns pat mušas ēd, un jebkurš, pat visabsurdākais apgalvojums ir gana labs arguments izmisumā, kurā acīmredzot atrodas Kristovska kungs, kuram nākas Ventspilī atstrādāt sava maizestēva Meroni dāsni dalītos tūkstošus.

Lai gan Rimšēvičs no Latvijas Bankas prezidenta amata nav atkāpies, pamatojot savu lēmumu ar politisko spiedienu, atšķirības starp mūsu situācijām tomēr ir visai būtiskas. Maniem politiskajiem oponentiem tas nepatiks, bet atšķirībā no Rimšēviča es neesmu siltumnīcas apstākļos ar atbilstoši likumos sakārtotu neaizskaramības un neatsaucamības statusu Saeimā iecelts vienas iestādes vadītājs.

Mani turpat jau 30 gadus Ventspils pilsētas domē ir ievēlējuši pašvaldības balsstiesīgie iedzīvotāji, nevis šaura politiķu grupa Saeimā. Neskatoties uz visa veida vajāšanām, ko pret mani izvērsuši politiskie oponenti un kas jau 12 gadu izpaužas arī bezjēdzīgā kriminālvajāšanā, šajā laikā ir notikušas trīs pašvaldību vēlēšanas. Tajās visās es esmu saņēmis vēlētāju uzticību, nezaudējot arī partijas pozīcijas pilsētas domē.

Man nav ne jausmas, kāds vietējais politiskais spiediens varētu tikt vērsts pret Rimšēviču, kurš Latvijā rūpējās par jubilejas monētām un kura funkcijas ietiecās pienākumos ārpus valsts, Eiropas Centrālajā bankā. Taču es skaidri zinu, kādas politiskās intrigas ir vērptas pret mani – tā kā godīgā politiskā cīņā mani uzvarēt nevar, izmantojot tiesībsargājošo institūciju sviras, ir bijuši ierosināti vismaz 20 kriminālprocesi visdīvainākajās apsūdzībās. Virknē no tiem, kas ir jau izbeigti, es esmu uzvarējis.

2006.gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un LR Ģenerālprokuratūra bez jebkāda tiesiska pamata pret mani sāka politiski motivētu kriminālvajāšanu t.s. Grinberga lietā – tās pasūtītājs bija “Jaunā laika” līderis Krišjānis Kariņš. Trīs gadus tiku tiesāts un apsūdzēts smagu noziegumu izdarīšanā, trīs gadus nodokļu maksātāju līdzekļi tika tērēti manai politiskajai vajāšanai. Kā zināms, es uzvarēju visās trīs tiesu instancēs un valsts man izmaksāja morālo kompensāciju, kā arī atmaksāja tiesāšanās izdevumus.

Kāpēc man būtu bijis jāatkāpjas? Lai akceptētu prettiesisku rīcību un apmierinātu kādas šauras grupas politiskās intereses? 2011.gadā tika ierosināta t.s. oligarhu lieta, uz tās pamata Zatlers pat atlaida Saeimu, lai realizētu šauras grupas politiskās intereses. Arī šī lieta izčākstēja – to vienkārši izbeidza, jo nebija pierādījumu. Tagad vēl viena absurda lieta ir tiesā, kurā, piemēram, viena no apsūdzībām ir par to, ka 1993.gadā es no prokurora Valentīna Kokaļa esot izspiedis SIA “Puses” akcijas 25 latu vērtībā, kuras viņam nemaz nepiederēja, un viņš, pazīstot visus Latvijas prokurorus, nav spējis sevi aizstāvēt!

Tā ka es pilnībā uzņemos atbildību, kad saku, ka precīzi zinu, kāds politiskais spiediens kurā brīdī bijis vērsts pret mani. Bet ne Berķis, ne Meroni, ne Kristovskis – mani aktīvākie oponenti – man noteikti nenorādīs, kurā brīdī un kā man jārīkojas. Vienīgie, kam būtu šādas tiesības, ir mani vēlētāji.

Novērtē šo rakstu:

79
56

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...