Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien publicē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores Māras Lāces atbildes uz uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bijušās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas "prihvatizētajām" oficiāli saņemtajām dāvanām, - kā zināms, tieši ar Lāces kā pieaicinātās ekspertes svētību Straujuma guva iespēju par 20 eiro iegūt no valsts savā īpašumā gruzīnu mākslinieces gleznu, kuras cena patiesībā bija vismaz simti, ja ne tūkstoši eiro.

1) kā tieši Jūs izprotat savu kā piesaistītas un atlīdzību saņemošas ekspertes atbildību, nosakot izvērtējamo dāvanu tirgus cenu, kā noteikts Ministru kabineta noteikumos?

Veicot šādus pieaicinātā eksperta uzdevumus, es izmantoju savu ilggadējo pieredzi un uzkrātās zināšanas mākslas un muzeju jomā.  Līdz ar to šos pienākumus izprotu gan kā uzticības izrādīšanu manai profesionālajai un godprātīgajai attieksmei pret darbu, gan kā novērtējumu manai pieredzei un zināšanām. Kā amatpersona vienmēr izjūtu īpašu atbildību valsts un sabiedrības priekšā. Diplomātisko dāvanu vērtēšanā dažādās valsts institūcijās tieku aicināta piedalīties regulāri. Sev uzticētos pienākumus vienmēr esmu centusies veikt ar pilnu atbildības sajūtu. Nekad neesmu atteikusies paust un komentēt savu personīgo viedokli, - arī tad, ja tas ir visai atšķirīgs no citu priekšstatiem un domām.

2) pēc kādiem tieši kritērijiem Jūs noteicāt L. Straujumas saņemtās gruzīnu mākslinieces R. Čikvaidzes gleznas tirgus cenu?

Diplomātisko dāvanu komisijas un pieaicināto ekspertu vērtēšanai parasti tiek piedāvāts visdaudzveidīgākais materiāls, kuru vērtēt pēc absolūti vienotiem kritērijiem ir sarežģīti. Visbiežāk šīm lietām ir tikai attālināta saistība ar mākslas darba jēdzienu. Diplomātiskās dāvanas vieno kopējā iezīme, ka tās visas ir piemiņas lietas, kuru vērtība naudas izteiksmē, kā zināms, ir visai relatīva. Protams, nosacītās Latvijas tirgus cenas ir viens no vērtības izteikšanas orientieriem. Diplomātiskās dāvanas ir īpašas materiālās kultūras liecības, kādas starpvalstu attiecībās eksistējušas vienmēr. Tām primāri piemīt vēsturiskas liecības simboliska (saistība ar personībām, notikumiem, vietām u. tml.), nevis mākslinieciska vērtība. Mūsdienu Latvijas situācijā oficiālās valsts diplomātiskās dāvanas visbiežāk nonāk nevis brīvajā tirgū, bet gan muzeju vai citu institūciju kolekcijās. Tādējādi šīm lietām tiek piešķirta cita vērtība un nozīme, un tās kļūst par sabiedrības mantojumu tieši šajā jaunajā statusā – tiekot vērtētas, apspriestas, publiskotas un saglabātas. Ārpus šo konkrēto diplomātisko attiecību vēsturiskā konteksta šīm lietām Latvijas sabiedrībā visdrīzāk nebūtu gandrīz nekādas nozīmes.

3) vai Jūs iepriekš savā pieredzē bijāt saskārusies ar kādu minētās gruzīnu mākslinieces pirkšanas-pārdošanas darījumu? Ja jā, tad kad un kādu?

Nē, Latvijas mākslas tirgū ar šīs gruzīnu mākslinieces vārdu nebiju saskārusies.

4) vai pirms vērtēšanas Jūs bijāt iepazinusies ar minētās mākslinieces darbu tirgus cenām? Ja jā, kad un kādā tieši veidā?

Nē, pirms vērtēšanas nebiju iepazinusies. Ar konkrēto materiālu komisija tiek iepazīstināta uz vietas, tikai pašā vērtēšanas procesā.

5) pēc kādiem tieši kritērijiem Jūs novērtējāt, ka minētās gleznas tirgus cena, kas Jums kā pieaicinātajai ekspertei bija jānosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, ir tieši 20 eiro?

Vērtējot minēto gleznu, balstījos izpratnē, ka dāvanas kā piemiņas lietas novērtējumam naudas izteiksmē ir jābūt saprātīgai summai, kas atbilst diplomātisko dāvanu būtībai.

6) vai Jums ir zināmi citi Gruzijas vai kaimiņvalstu mākslinieki, kuru gleznu tirgus cena ir šādā apmērā? Ja jā, lūdzu miniet tos.

Tirgū sastopas pārdevējs un pircējs, un tirgus cena veidojas no abpusējas vienošanās, kas var būt atkarīga no visdažādākajiem, vairāk vai mazāk racionāliem apstākļiem un apsvērumiem. Šis princips darbojas arī mākslas tirgū. Savā praksē esmu vairākkārt saskārusies ar gleznu pārdošanas un pirkšanas gadījumiem šādā vai līdzīgā apmērā. Neuzskatu, ka būtu piemēroti tos komentēt, nosaucot konkrētus mākslinieku vārdus.

7) cik nozīmīgs Jūsu kā ekspertes izpratnē ir mākslas darba izmērs tā tirgus cenas noteikšanā? Vai Jūs zināt, kādi izmēri ir Leonardo da Vinči gleznai "Džokonda"?

Mākslas darba izmērs nav noteicošais faktors mākslas darba naudiskās vērtības noteikšanā, bet tas var būt viens no vērtēšanas kritērijiem. Praksē ar to sastopamies visai bieži, ja salīdzinām viena mākslinieka dažādu izmēru darbu pārdošanas cenas. Tas galvenokārt attiecas uz šobrīd strādājošo mākslinieku darbiem. Vērtējot latviešu un pasaules mākslas klasikas šedevrus, situācija ir cita. Šajā gadījumā salīdzinājums ar Leonardo da Vinči “Monu Lizu” nav adekvāts. Mākslas vēsturē ir visai maz mākslas darbu, kurus mēs varētu samērot ar šo renesanses laika izcilību.

8) vai, arī atlasot darbus laikmetīgās mākslas muzeja krājumam, darba izmērs ir nozīmīgs Jūsu izvērtējuma kritērijs?

Muzeju krājumu papildināšana notiek saskaņā ar izstrādātajām komplektēšanas politikām. Katrs konkrētais krājuma papildināšanas gadījums tiek detalizēti un rūpīgi izvērtēts krājuma komisijā, kur satiekas dažādi viedokļi un pieredzes. Vērtēšanas procesā tiek ņemta vērā mākslinieka vieta un nozīme mākslas procesos, konkrētā mākslas darba vieta mākslinieka daiļradē, mākslas darba saglabātības stāvoklis, paredzamais izmantošanas mērķis (pastāvīgā ekspozīcija, izstādes, pētniecība utt.), iegādes izmaksas u. c. kritēriji.

9) vai, ņemot vērā publiskoto informāciju saistībā ar R. Čikvaidzes gleznu cenām, negatavojaties lūgt iespēju atkārtoti novērtēt šo darbu?

Lēmumu par komisijas atkārtotu sasaukšanu var pieņemt pasūtītājs, šai gadījumā Valsts kanceleja. Tā kā savu viedokli negatavojos mainīt, atkārtotas izvērtēšanas gadījumā manā vietā komisijā būtu jāaicina cits eksperts.

10) vai uzskatāt, ka savu eksperta darbu esat veikusi labi? Vai negatavojaties valstij atdot atpakaļ 70 eiro, kas Jums saskaņā ar uzņēmuma līgumu pienākas par eksperta pienākumu veikšanu?

Uzskatu, ka savu eksperta darbu esmu veikusi labi un godprātīgi, neizslēdzot subjektivitāti savos vērtējumos. Pēc pasūtītāja pieprasījuma esmu gatava atmaksāt saņemto finansējumu.

11) vai neuzskatāt, ka, novērtējot minēto darbu par 20 eiro, esat veicinājusi Latvijas valsts apzagšanu?

Nē, neuzskatu. Savus pienākumus es pildīju pēc vislabākās izpratnes, neveicot nekādas darbības pret Latvijas valsts un sabiedrības interesēm.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas glorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...