Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Egils Levits “spētu visus putnus, kam nošļukuši knābji, ar savu lielo ticību Latvijas valstij un latviešu nācijai atkal celt spārnos”, 2019. gada februārī teica tautā iemīļotā dzejniece Māra Zālīte. Tagad dzejniece klusē.

Klusē brīdī, kad viņas “spīdošajai zvaigznei” tik ļoti nepieciešams atbalsts cīņā par iespēju sēdēt valsts prezidenta krēslā uz vēl vienu - pēdējo termiņu.

Ne īsti “jā”, ne īsti “nē”; ne īsti prom iet, ne īsti šurpu nāk; ne cepts, ne vārīts kļuvis valsts prezidents Levits pēc tikšanās ar Nacionālo apvienību (NA) .

Uz žurnālistu jautājumiem atbild izvairīgi - neatklāj pat tik daudz, vai kandidēs prezidenta vēlēšanās.

Lūgts komentēt konkurenta, amatam virzītā uzņēmēja Ulda Pīlēna izredzes saņemt Saeimas deputātu vairākuma balsis, Levits atbild: "Tas varētu būt, varētu arī nebūt. Kā saka, tas ir tāds aprēķins, kas ir ar prognozi. Tas var būt, tas var nebūt."

Aprēķins tik tiešām nav vienkāršs. Grozi, kā gribi, Levitam vairāk par 49 balsīm nesanāk, un tas arī ir tikai tad, ja par viņu balsot talkā ies opozīcijas partija “Progresīvie”. Ja par Levitu balsos tikai NA un “Jaunā Vienotība”, tad iznāk 39.

Levits NA nav svešinieks. Viņš jau otro gadu desmitu manīts rezervē kā iespējamais NA kandidāts prezidenta amatam.

Arī tagad NA oficiāli atbalsta un izvirza Levitu. Diskusijas par viņa kandidatūru notika aiz slēgtām durvīm, taču dzirdēts, ka nekāda vienprātība NA sēdē nav valdījusi - bijuši arī ļoti dusmīgi iebildumi. Varbūt tāpēc Levits pēc ilgās sēdes izskatījās apjucis un runāja nesakarīgi.

Ja jau pat “dzimtajā” partijā nav stipra atbalsta, tad “knābis” sāk nošļukt.

Daudz kas tagad vairs nav tā, kā bija pirms četriem gadiem. Nav vairs darbaļaužu parakstītu atbalsta vēstuļu, nav vairs sabiedrībā pazīstamu cilvēku, kas vienotos pilsoniskā iniciatīvā "Par izcilu Latvijas Valsts prezidentu", ar šo “izcilo prezidentu” saprotot Levitu. Aicinājumu bija parakstījuši Normunds Bergs, Juris Cālītis, Lidija Doroņina-Lasmane, Zaiga Gaile, Uģis Gruntmanis, Alvis Hermanis, Nora Ikstena, Dainis Īvāns, Viesturs Kairišs, Andris Kronbergs, Veronika Krūmiņa, Lauris Liepa, Dāvis Sīmanis, Inna Šteinbuka, Edgars Vērpe, Anna Viduleja, Andris Vilks, Māra Zālīte, Vilis Vītols, Anna Žīgure un citi vairāk nekā 100 dažādu jomu pārstāvju.

Šie ļaudis arī visādi slavēja Levitu plašsaziņas līdzekļos. Bet visspilgtāk izteicās dzejniece Māra Zālīte. "Spīdums, kas šai zvaigznei piemīt, ceļas no dziļas inteliģences, no izcilas izpratnes par Latvijas vietu un lomu Eiropas un pasaules kontekstā. No spējas, un tas ir tik svarīgi, brīvi komunicēt četrās svešvalodās - angļu, vācu, franču un krievu. Latvijai ir ļoti nepieciešama zvaigzne, kas apspīd mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus, un to Levits spēs, būdams augsti kvalificēts jurists. Tieši Levits lika juridiskos pamatus Latvijas valsts atjaunošanai, un visus šos gadus viņš ir bijis ciešā sasaistē ar Latviju. Mana pārliecība ir, ka viņš spētu visus putnus, kam nošļukuši knābji, ar savu lielo ticību Latvijas valstij un latviešu nācijai atkal celt spārnos," pauda Zālīte.

Uzņēmējs Normunds Bergs toreiz teica: “Es patiesi esmu noilgojies pēc prezidenta, kas spēj redzēt un domāt globālās kategorijās. Kas runā par mākslīgo intelektu, pamattiesībām uz humāno kontaktu, klimata maiņu un citiem riskiem, kas vistiešākā veidā mūs ietekmē jau tagad. Galu galā, kas brīvi spēj sazināties svešvalodās. Egils Levits tāds ir.”

Aldis Austers, biedrības “Par izcilu Latvijas valsts prezidentu” valdes priekšsēdētājs, pirms četriem gadiem norādīja: “Levita kungs savā vairāk nekā 30 gadus ilgajā profesionālajā dzīvē vienmēr rūpējies par Latvijas valsts vērtībām. Viņš kā cilvēks un reizē profesionālis jau šodien bauda plašu tautas cieņu un atpazīstamību. Mēs uzskatām, ka Levita kungs būtu izcils Valsts prezidents, kurš spētu pārstāvēt un aizstāvēt Satversmē ierakstītās Latvijas valsts pamatvērtības: latviskumu, eiropeiskumu, demokrātiskumu un tiesiskumu. Ar savām domām un darbiem viņš ir pārliecinoši parādījis, kā šīs četras vērtības darbojas un - kas ļoti būtiski - ka tās mūsu valstī nevar pastāvēt viena bez otras. Ja Levita kungs piekristu kandidēt, viņš būtu redzamākais un cilvēkiem saprotamākais pretendents uz Valsts prezidenta amatu.”

Četri gadi ir pagājuši, Levitam esot valsts prezidenta amatā. Visi tumšie beztiesiskuma kakti tagad ir piespīdināti ar dziļi inteliģento zvaigznes gaismu.

Kur esat zuduši, spīdošās zvaigznes aizstāvji? Jel sauciet saldos aizstāvības vārdus vēl vienu, pēdējo reizi! Varbūt šoreiz Levitam tomēr izdosies jūsu cerības attaisnot?

Bet skaudrā patiesība rāda: nevar zināt, vai par valsts prezidentu kļūs Pīlēns, taču sāk izskatīties, ka Levits diezin vai.

Novērtē šo rakstu:

101
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi