Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vācija un Eiropas Centrālā banka (ECB) ir vienojušās par kompromisu, un tagad ECB prezidents Mario Dragi sāk īstenot savu plānu - laikā "vismaz" līdz 2016. gada septembrim ECB iepumpēs Eirozonas valstu ekonomikās "vismaz" 1,1 triljonu (1100 miljardus!) eiro.

Eiro kurss, piemēram, pret dolāru jau ilgi pirms ECB paziņojuma pazeminājās tādos tempos, ka beidzot janvārī piespieda Šveici atbrīvot sava franka kursu no saistības ar eiro. Skaidrs, ka eiro kursa pazemināšana ir pilnīgi apzināta un plānveidīgi īstenota ECB politika.

Starp citu, ja lats būtu saglabāts, mums tagad tāpat kā Šveicē vai Dānijā būtu iespēja izvērtēt ECB politikas izdevīgumu un apsvērt nacionālās valūtas atbrīvošanu no piesaistes eiro. Zviedrijas krona ar eiro nav sasaistīta, un tās kursa dinamika var ietekmēt Dānijas lēmumu par viņu kronas piesaisti eiro.

Šo Skandināvijas valstu tautas varēja referendumos izlemt par savu nacionālo valūtu saglabāšanu. Mums šāda iespēja tika liegta, un tā notika ar Latvijas Bankas un tās prezidenta personisku atbalstu.

Latvijas Nākotnes Institūts sadarbībā ar SKDS veiktā aptaujā noskaidroja, ka vairāk nekā divas trešdaļas (!) - 70,1 procents respondentu uzskata, ka valdības un Latvijas Bankas vadības solītos labumus eiro nav atnesis...

Agrāk Latvijas Banka un tās vadītāji, ieskaitot Ilmāru Rimšēviču, skaļi un augstprātīgi jebkādos apstākļos atteicās pazemināt lata kursu. Tagad mūsu naudas kurss strauji pazeminās. Par tādu centrālās bankas politiku Latvijas ražotāji sapņoja deviņdesmitajos gados, kad mēģināja saglabāt daļu mūsu valsts rūpniecības.

"SWH Rīga" prezidents Ainārs Gulbis tolaik secināja: "Rūpniecība, kura varētu būt galvenā nozare, kas budžetā dod līdzekļus, Latvijas Bankas "brīnišķīgās" politikas dēļ ir iznīcināta".

Interesanti, ka Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs, kurš sākumā kā Repšes vietnieka un vēlāk bankas vadītāja amatā divus gadu desmitus (!!!) kategoriski iebilda pret lata kursa pazemināšanu, tagad atbalsta un īsteno pilnīgi pretēju ECB politiku un praksi.

Rodas jautājums: kad LB prezidenta kungs darīja pareizi? Agrāk vai tagad? Un mazs papildjautājums: vai viņam vispār ir savs viedoklis un mugurkauls? Vai arī Latvijas Bankas politiku nosaka, piemēram, prezidenta mēnešalga un vējrādis uz ēkas jumta?

Jautājumi par straujo Latvijas Bankas politikas maiņu kļūst vēl nopietnāki, ja atceramies, kā Latvijas Banka savulaik arī kategoriski atteicās jebkādā formā kreditēt Latvijas ekonomiku un valdību. Tas neesot Centrālās bankas uzdevums. Pat smagas krīzes apstākļos.

Izrādās, ka Eirozonā tas ir gan Centrālās bankas uzdevums. Un ir ļoti ironiski, ka ECB politika tagad tiks īstenota arī caur Latvijas Banku. Caur iestādījumu, kas iepriekš divus gadu desmitus konsekventi un bravūrīgi darīja pilnīgi pretēji.

Šāda divu pilnīgi pretēju politiku īstenošana Latvijas Banku nebūt nekavē savā interneta lapā apgalvot: "Mūsu rīcība ir atbildīga un prognozējama."

Patiesībā jūsu rīcība, Latvijas Bankas dāmas un kungi, ir prognozējama vien tai ziņā, ka pilnīgi visu, ko ECB liks, jūs arī centīgi izpildīsiet. Pat tad, ja gadu desmitus būsiet darījuši un sabiedrībai izvērsti skaidrojuši pilnīgi pretējo.

Savukārt atbildības (ja nu kas) būs tieši tik, cik bija jau kopš laikiem, kad LB uzraudzīja "Banku Baltija" utt. Pie kā Latvijas ekonomiku un valsti noveda līdzšinējā LB politika, mēs labi zinām.

Ja Eiropas Centrālās bankas īstenotā politika gūs sekmes, Mario Dragi turpmāk Rīgā ar ziediem tiks sveikts kā cilvēks, kurš atbrīvoja mūs no ļaunajiem gobliniem, kuri desmitiem gadu nežēlīgi žņaudza un nīdēja Latvijas ekonomiku.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

21

Kur pazuda "airBaltic" stratēģiskais investors?

FotoViens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBalticLufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Lasīt visu...

21

Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu

FotoLatvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
Lasīt visu...

21

„Lufthansa” labi saprot, ka Latvijas valdība ir uz ceļiem un gatava izpildīt visas seksa pozas

FotoAirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Lasīt visu...

12

Dievs, svētī "Ajax" līdzjūtējus! Pēc tam arī latviešus pieķer klāt...

FotoUz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Lasīt visu...

18

Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt

FotoKonservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
Lasīt visu...

21

Mācieties no manis, kā vajag nopelnīt un atstrādāt vietu pie siles!

Foto"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi