Iesaki rakstu: 
Vācija un Eiropas Centrālā banka (ECB) ir vienojušās par kompromisu, un tagad ECB prezidents Mario Dragi sāk īstenot savu plānu - laikā "vismaz" līdz 2016. gada septembrim ECB iepumpēs Eirozonas valstu ekonomikās "vismaz" 1,1 triljonu (1100 miljardus!) eiro.
Eiro kurss, piemēram, pret dolāru jau ilgi pirms ECB paziņojuma pazeminājās tādos tempos, ka beidzot janvārī piespieda Šveici atbrīvot sava franka kursu no saistības ar eiro. Skaidrs, ka eiro kursa pazemināšana ir pilnīgi apzināta un plānveidīgi īstenota ECB politika.
Starp citu, ja lats būtu saglabāts, mums tagad tāpat kā Šveicē vai Dānijā būtu iespēja izvērtēt ECB politikas izdevīgumu un apsvērt nacionālās valūtas atbrīvošanu no piesaistes eiro. Zviedrijas krona ar eiro nav sasaistīta, un tās kursa dinamika var ietekmēt Dānijas lēmumu par viņu kronas piesaisti eiro.
Šo Skandināvijas valstu tautas varēja referendumos izlemt par savu nacionālo valūtu saglabāšanu. Mums šāda iespēja tika liegta, un tā notika ar Latvijas Bankas un tās prezidenta personisku atbalstu.
Latvijas Nākotnes Institūts sadarbībā ar SKDS veiktā aptaujā noskaidroja, ka vairāk nekā divas trešdaļas (!) - 70,1 procents respondentu uzskata, ka valdības un Latvijas Bankas vadības solītos labumus eiro nav atnesis...
Agrāk Latvijas Banka un tās vadītāji, ieskaitot Ilmāru Rimšēviču, skaļi un augstprātīgi jebkādos apstākļos atteicās pazemināt lata kursu. Tagad mūsu naudas kurss strauji pazeminās. Par tādu centrālās bankas politiku Latvijas ražotāji sapņoja deviņdesmitajos gados, kad mēģināja saglabāt daļu mūsu valsts rūpniecības.
"SWH Rīga" prezidents Ainārs Gulbis tolaik secināja: "Rūpniecība, kura varētu būt galvenā nozare, kas budžetā dod līdzekļus, Latvijas Bankas "brīnišķīgās" politikas dēļ ir iznīcināta".
Interesanti, ka Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs, kurš sākumā kā Repšes vietnieka un vēlāk bankas vadītāja amatā divus gadu desmitus (!!!) kategoriski iebilda pret lata kursa pazemināšanu, tagad atbalsta un īsteno pilnīgi pretēju ECB politiku un praksi.
Rodas jautājums: kad LB prezidenta kungs darīja pareizi? Agrāk vai tagad? Un mazs papildjautājums: vai viņam vispār ir savs viedoklis un mugurkauls? Vai arī Latvijas Bankas politiku nosaka, piemēram, prezidenta mēnešalga un vējrādis uz ēkas jumta?
Jautājumi par straujo Latvijas Bankas politikas maiņu kļūst vēl nopietnāki, ja atceramies, kā Latvijas Banka savulaik arī kategoriski atteicās jebkādā formā kreditēt Latvijas ekonomiku un valdību. Tas neesot Centrālās bankas uzdevums. Pat smagas krīzes apstākļos.
Izrādās, ka Eirozonā tas ir gan Centrālās bankas uzdevums. Un ir ļoti ironiski, ka ECB politika tagad tiks īstenota arī caur Latvijas Banku. Caur iestādījumu, kas iepriekš divus gadu desmitus konsekventi un bravūrīgi darīja pilnīgi pretēji.
Šāda divu pilnīgi pretēju politiku īstenošana Latvijas Banku nebūt nekavē savā interneta lapā apgalvot: "Mūsu rīcība ir atbildīga un prognozējama."
Patiesībā jūsu rīcība, Latvijas Bankas dāmas un kungi, ir prognozējama vien tai ziņā, ka pilnīgi visu, ko ECB liks, jūs arī centīgi izpildīsiet. Pat tad, ja gadu desmitus būsiet darījuši un sabiedrībai izvērsti skaidrojuši pilnīgi pretējo.
Savukārt atbildības (ja nu kas) būs tieši tik, cik bija jau kopš laikiem, kad LB uzraudzīja "Banku Baltija" utt. Pie kā Latvijas ekonomiku un valsti noveda līdzšinējā LB politika, mēs labi zinām.
Ja Eiropas Centrālās bankas īstenotā politika gūs sekmes, Mario Dragi turpmāk Rīgā ar ziediem tiks sveikts kā cilvēks, kurš atbrīvoja mūs no ļaunajiem gobliniem, kuri desmitiem gadu nežēlīgi žņaudza un nīdēja Latvijas ekonomiku.
Seko mums 
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
