Iesaki rakstu: 
Vācija un Eiropas Centrālā banka (ECB) ir vienojušās par kompromisu, un tagad ECB prezidents Mario Dragi sāk īstenot savu plānu - laikā "vismaz" līdz 2016. gada septembrim ECB iepumpēs Eirozonas valstu ekonomikās "vismaz" 1,1 triljonu (1100 miljardus!) eiro.
Eiro kurss, piemēram, pret dolāru jau ilgi pirms ECB paziņojuma pazeminājās tādos tempos, ka beidzot janvārī piespieda Šveici atbrīvot sava franka kursu no saistības ar eiro. Skaidrs, ka eiro kursa pazemināšana ir pilnīgi apzināta un plānveidīgi īstenota ECB politika.
Starp citu, ja lats būtu saglabāts, mums tagad tāpat kā Šveicē vai Dānijā būtu iespēja izvērtēt ECB politikas izdevīgumu un apsvērt nacionālās valūtas atbrīvošanu no piesaistes eiro. Zviedrijas krona ar eiro nav sasaistīta, un tās kursa dinamika var ietekmēt Dānijas lēmumu par viņu kronas piesaisti eiro.
Šo Skandināvijas valstu tautas varēja referendumos izlemt par savu nacionālo valūtu saglabāšanu. Mums šāda iespēja tika liegta, un tā notika ar Latvijas Bankas un tās prezidenta personisku atbalstu.
Latvijas Nākotnes Institūts sadarbībā ar SKDS veiktā aptaujā noskaidroja, ka vairāk nekā divas trešdaļas (!) - 70,1 procents respondentu uzskata, ka valdības un Latvijas Bankas vadības solītos labumus eiro nav atnesis...
Agrāk Latvijas Banka un tās vadītāji, ieskaitot Ilmāru Rimšēviču, skaļi un augstprātīgi jebkādos apstākļos atteicās pazemināt lata kursu. Tagad mūsu naudas kurss strauji pazeminās. Par tādu centrālās bankas politiku Latvijas ražotāji sapņoja deviņdesmitajos gados, kad mēģināja saglabāt daļu mūsu valsts rūpniecības.
"SWH Rīga" prezidents Ainārs Gulbis tolaik secināja: "Rūpniecība, kura varētu būt galvenā nozare, kas budžetā dod līdzekļus, Latvijas Bankas "brīnišķīgās" politikas dēļ ir iznīcināta".
Interesanti, ka Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs, kurš sākumā kā Repšes vietnieka un vēlāk bankas vadītāja amatā divus gadu desmitus (!!!) kategoriski iebilda pret lata kursa pazemināšanu, tagad atbalsta un īsteno pilnīgi pretēju ECB politiku un praksi.
Rodas jautājums: kad LB prezidenta kungs darīja pareizi? Agrāk vai tagad? Un mazs papildjautājums: vai viņam vispār ir savs viedoklis un mugurkauls? Vai arī Latvijas Bankas politiku nosaka, piemēram, prezidenta mēnešalga un vējrādis uz ēkas jumta?
Jautājumi par straujo Latvijas Bankas politikas maiņu kļūst vēl nopietnāki, ja atceramies, kā Latvijas Banka savulaik arī kategoriski atteicās jebkādā formā kreditēt Latvijas ekonomiku un valdību. Tas neesot Centrālās bankas uzdevums. Pat smagas krīzes apstākļos.
Izrādās, ka Eirozonā tas ir gan Centrālās bankas uzdevums. Un ir ļoti ironiski, ka ECB politika tagad tiks īstenota arī caur Latvijas Banku. Caur iestādījumu, kas iepriekš divus gadu desmitus konsekventi un bravūrīgi darīja pilnīgi pretēji.
Šāda divu pilnīgi pretēju politiku īstenošana Latvijas Banku nebūt nekavē savā interneta lapā apgalvot: "Mūsu rīcība ir atbildīga un prognozējama."
Patiesībā jūsu rīcība, Latvijas Bankas dāmas un kungi, ir prognozējama vien tai ziņā, ka pilnīgi visu, ko ECB liks, jūs arī centīgi izpildīsiet. Pat tad, ja gadu desmitus būsiet darījuši un sabiedrībai izvērsti skaidrojuši pilnīgi pretējo.
Savukārt atbildības (ja nu kas) būs tieši tik, cik bija jau kopš laikiem, kad LB uzraudzīja "Banku Baltija" utt. Pie kā Latvijas ekonomiku un valsti noveda līdzšinējā LB politika, mēs labi zinām.
Ja Eiropas Centrālās bankas īstenotā politika gūs sekmes, Mario Dragi turpmāk Rīgā ar ziediem tiks sveikts kā cilvēks, kurš atbrīvoja mūs no ļaunajiem gobliniem, kuri desmitiem gadu nežēlīgi žņaudza un nīdēja Latvijas ekonomiku.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
