Iesaki rakstu: 
Mario Dragi, bijušais Itālijas premjerministrs un Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs, saņēma Astūrijas princeses balvu (Premio Princesa de Asturias) starptautiskās sadarbības kategorijā 2025. gada 24. oktobrī Ovjedo pilsētā Spānijā. Balvu viņam pasniedza Spānijas karaliskā ģimene, tostarp princese Leonora, un ceremonija notika Campoamor teātrī. Balvas žūrija atzīmēja Dragi kā "eiro aizstāvi" un Eiropas integrācijas aizstāvi, atsaucoties uz viņa lomu suverēnā parāda krīzē un "whatever it takes" solījumu 2012. gadā. Pilns runas tulkojums (latviešu valodā):
"Mana publiskā dienesta karjera Itālijā sākās ar sarunām par Māstrihtas līgumu. Kopš tā laika Eiropas veidošana ir bijusi centrāla misija manā karjerā — gan kā nacionālajam politiķim, Itālijas Valsts kases vadītājam un pēc tam premjerministram, gan kā Eiropas līmeņa amatpersonai, vadot ECB.
Bet šodien Eiropas izredzes ir tik grūtas, kādas vien es varu atcerēties. Gandrīz katrs princips, uz kura Savienība tika dibināta, ir pakļauts spriedzei.
Mēs uzcēlām savu labklājību uz atvērtības un multilaterālisma pamata — bet tagad saskaramies ar protekcionismu un vienpusēju rīcību.
Mēs uzskatījām, ka diplomātija var būt mūsu drošības pamats — bet tagad redzam atgriešanos pie stingras militārās varas.
Mēs solījām līderību klimata atbildībā — bet tagad vērojam, kā citi atkāpjas, kamēr mēs uzņemamies arvien lielākas izmaksas.
Pasaule ap mums ir fundamentāli mainījusies — un Eiropa cīnās, lai reaģētu.
Tas uzdod kritisku jautājumu: kāpēc mēs nevaram mainīties?
Mums bieži saka, ka Eiropa tiek vākta krīzēs. Bet cik akūtai krīzei jābūt, lai mūsu līderi saliktu prātus un atrastu politisko gribu rīkoties?
Pēc lielās finanšu krīzes un suverēnā parāda krīzes ECB — pateicoties arī savam Eiropas mandātam — bija attīstījusies par federālāku institūciju, un tika uzsākta banku savienība.
Bet kopš tā laika mūsu izaicinājumi ir kļuvuši arvien sarežģītāki — un tie tagad prasa kopīgu rīcību no dalībvalstīm.
Tie attiecas uz tādām jomām kā aizsardzība, enerģētiskā drošība un progresīvās tehnoloģijas, kas prasa kontinenta mēroga un kopīgu ieguldījumu.
Un dažās no šīm jomām — īpaši aizsardzībā un ārpolitikā — ir nepieciešama dziļāka demokrātiska leģitimitāte.
Jau daudzus gadus mēs neesam mainījuši savu pārvaldību. Šodien mēs esam Eiropas konfederācija, kas vienkārši nevar tikt galā ar šādām prasībām.
Tas atstāj atbildību nacionālajā līmenī, kas tur vairs nevar tikt efektīvi īstenota. Un pat ja mēs vēlētos nodot vairāk pilnvaru Eiropai, šis modelis mums nedod demokrātisko leģitimitāti to darīt.
Tas nav tikai ES līgumu juridisko ierobežojumu dēļ. Dziļāka ierobežojuma iemesls ir tas, ka, saskaroties ar šo jauno pasauli, mēs neesam uzbūvējuši kopīgu mandātu — ko atbalstījuši pilsoņi —, par to, ko mēs kā eiropieši patiesi vēlamies darīt kopā.
Aiz deklarācijām un no nepieciešamības, Eiropas nākotne jābūt ceļojumam uz federālismu.
Bet, lai gan īsta federācija būtu vēlama, tā prasītu politiskos nosacījumus, kuri šodien nepastāv. Un izaicinājumi, ar kuriem mēs saskaramies, ir pārāk steidzami, lai gaidītu, kamēr tie rastos.
Tāpēc jauns, pragmatisks federalisms ir vienīgais dzīvotspējīgais ceļš uz priekšu.
Tas ir federalisms, kas balstīts uz konkrētām problēmām, elastīgs un spējīgs rīkoties ārpus lēnākajiem ES lēmumu pieņemšanas mehānismiem.
To veidotu koalīcijas ap kopīgām stratēģiskām interesēm — atzīstot, ka Eiropas dažādās stiprās puses neprasa, lai katra valsts kustētos vienā tempā.
Iedomājieties valstis ar spēcīgiem tehnoloģiju sektoriem, kas vienojas par kopīgu režīmu, kas ļauj to uzņēmumiem ātri paplašināties.
Nācijas ar attīstītām aizsardzības industrijām, kas apvieno pētniecību un attīstību un finansē kopīgu iepirkumu.
Rūpniecības līderi, kas kopīgi iegulda kritiskās nozarēs, piemēram, pusvadītājos, vai tīkla infrastruktūrā, kas samazina enerģijas izmaksas.
Šis pragmatiskais federālisms ļautu tiem, kuriem ir lielākas ambīcijas, rīkoties ar ātrumu, mērogu un intensitāti kā citiem globāliem spēkiem. Un tikpat svarīgi, tas varētu palīdzēt atjaunot Eiropas demokrātisko impulsu.
Tā kā piekrišana prasītu valstu valdībām nodrošināt demokrātisku atbalstu konkrētiem kopīgiem mērķiem, tas kļūtu par kopīgu mērķi no apakšas uz augšu, nevis no augšas uzspiestu.
Visi tie, kas vēlas pievienoties, varētu to darīt — bet tie, kas vēlas bloķēt progresu, vairs nevarētu aizturēt citus.
Īsumā tas piedāvā pārliecinātu Eiropas vīziju — un tādu, kurā pilsoņi var ticēt.
Eiropu, kur jaunieši redz savu nākotni.
Eiropu, kas atsakās būt apspiesta.
Eiropu, kas rīkojas nevis bailēs no pagrimuma dēļ, bet lepnumā par to, ko tā vēl var sasniegt.
Mums jāpiedāvā šī vīzija, ja Eiropa ir jāatjauno. Un es esmu pārliecināts, ka mēs to varam."
Eiropas Savienībai ir jāmainās. Par to šaubu nav, taču kurš politiķis vai politiķu grupa spēs piedāvāt kopēju platformu un realizēt izmaiņas ES mērogā, vismaz lielākajā daļā dalībvalstu. Turklāt pa ceļam būs jāveic Herakla cienīgs varoņdarbs un jāizmēž Augeja staļļi Briselē.
Ceru, ka aiz Mario Dragi stāv reāls politisks spēks.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
