Iesaki rakstu: 
No pagājušā gadsimta sākuma pasaulē ir bieži pieredzēts, ka daudzās valstīs, īpaši jaunatīstības, tiek mākslīgi ievestas marionešu valdības. Tās pamatā veido starptautiskie finanšu karteļi ar vēlēšanu rezultātu viltošanu, kukuļošanu, izspiešanu, manipulācijām ar finanšu atskaitēm.
Par viņu darbību ir rakstījis Džons Pērkinss grāmatā "Ekonomiskā slepkavas grēksūdze" - tas ir pasaulē pirmais autobiogrāfiskais stāsts par ekonomisko slepkavu, īpaši slepenās grupas dzīvi, apmācību un darbības metodēm.
Viņu spēle ir sena kā pasaule... viņi ieliek valdībā sev vajadzīgās politiskās marionetes. Un viņu mērķi pamatā ir vienādi - veidot valstīs mākslīgu ekonomisko stagnāciju, piesavināt šo valstu energoresursus vai valsts teritorijas.
Viņu darbības pamata metodes:
1. Novest valsti milzīgu finanšu parādu jūgā
Marionešu valdības aizņemas lielus resursus it kā ekonomikas attīstībai, lielu sociālo projektu realizēšanai... Bet faktiski aizņemtā nauda tiek realizēta finanšu pasīvos vai vienkārši izšķērdēta nelietderīgos projektos. Aizņemtā nauda neatražo jaunu naudu, valsts nespēj norēķināties ar kreditoriem, un tad finanšu korporāciju īpašumā pāriet valsts stratēģiskie uzņēmumi. Un marionešu valdība sasniedz savu mērķi – valsts ekonomika tiek sagrauta.
2. Lai valsts tautsaimniecība stagnētu un būtu ilgstoša recesija
Tiek izveidota absurda ekonomika, neadekvāta nodokļu politiku, notiek ekonomisko datu falsifikācija, viņi stāsta par it kā mazākajiem nodokļiem, bet faktiski nodokļu slogs un nodevas pārsniedz divas trešdaļas no nodarbināto ienākumiem. Tiek ģenerēta nabadzība, viņi veido darbaspēka degradācijas programmas. Tiek palielināta nevienlīdzība ienākumu pārdalē. Mākslīgi, ar administratīviem noteikumiem tiek noteiktas nesamērīgi lielas energoresursu cenas. Vadošos amatos tiek nozīmēti neprašas un korumpanti, tiek atbalstīta ēnu ekonomikas grupējumu intereses, korupcija.
3. Pasīvas sabiedrības veidošana, izglītības sistēmas degradācija
Lai uzturētu marionešu valdības ietekmi, ir vajadzīga mazāk izglītota tauta, kurai trūkst zināšanu sabiedrības pārvaldības jautājumos, lai tā mazāk iesaistītos sabiedriskajos procesos. Tiek realizēta izglītības iestāžu likvidācija. Ar mazizglītoto sabiedrību ir daudz lielāka iespēja manipulēt. Mazizglītots darbaspēks ir pamats tam, ka tiek ierobežota iespēja veidot valstī inovatīvus produktus ar lielu pievienoto vērtību.
4. Masu mediju politiskā ietekmēšana un manipulācija
Ar propagandas instrumentiem notiek masu mediju satura ietekmēšana, notiek manipulācija ar skaitļiem un mēriem Ar sabiedrībai veidoto psihisku nestabilitāti un neskaidrību var nemanāmi vadīt cilvēkus varas struktūrām vajadzīgajā virzienā. Ar datu falsifikāciju tiek panākts, lai, balsojot vēlēšanās, vai ikdienas dzīvē cilvēki rīkotos atbilstoši marionešu grupējuma interesēm. To panāk ar cilvēku zemapziņas psiholoģisko ietekmēšanu. Līdz ar to masu apziņas manipulācija un marionešu vara ir cieši un nesaraujami saistītas.
5. Tiek veidota iedzīvotājiem nepieejama veselības aprūpe
Lai valsts ekonomika neattīstītos un ekonomika stagnētu, tiek veidota slima sabiedrība. Iedzīvotājiem mākslīgi tiek veidota nepieejama veselības aprūpe, tādejādi tautsaimniecība tiek ierobežota ar darbaspēku. Marionešu karteļu loģika ir vienkārša - jo vairāk cilvēks slimo, jo mazākas ir viņa darbaspējas. Ja cilvēks nevar strādāt un pelnīt, viņa ģimene dzīvo nabadzībā, bērni nevar iegūt labu izglītību, cilvēks ir atkarīgs no valdības pabalstiem. Veidojas nepilnvērtīga sabiedrība. Jo vairāk šādu cilvēku marionetes rada, jo mazāka valsts ekonomiskā izaugsme, jo mazāka iedzīvotāju labklājība veidojas.
Izskatās pēc sazvērestības teorijas, bet varbūt kāds no Jums ir sastapies vai redzējis pašreiz kādā pasaules valstī šo marionešu karteļu darbības metodes?
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
