No pagājušā gadsimta sākuma pasaulē ir bieži pieredzēts, ka daudzās valstīs, īpaši jaunatīstības, tiek mākslīgi ievestas marionešu valdības. Tās pamatā veido starptautiskie finanšu karteļi ar vēlēšanu rezultātu viltošanu, kukuļošanu, izspiešanu, manipulācijām ar finanšu atskaitēm.
Par viņu darbību ir rakstījis Džons Pērkinss grāmatā "Ekonomiskā slepkavas grēksūdze" - tas ir pasaulē pirmais autobiogrāfiskais stāsts par ekonomisko slepkavu, īpaši slepenās grupas dzīvi, apmācību un darbības metodēm.
Viņu spēle ir sena kā pasaule... viņi ieliek valdībā sev vajadzīgās politiskās marionetes. Un viņu mērķi pamatā ir vienādi - veidot valstīs mākslīgu ekonomisko stagnāciju, piesavināt šo valstu energoresursus vai valsts teritorijas.
Viņu darbības pamata metodes:
1. Novest valsti milzīgu finanšu parādu jūgā
Marionešu valdības aizņemas lielus resursus it kā ekonomikas attīstībai, lielu sociālo projektu realizēšanai... Bet faktiski aizņemtā nauda tiek realizēta finanšu pasīvos vai vienkārši izšķērdēta nelietderīgos projektos. Aizņemtā nauda neatražo jaunu naudu, valsts nespēj norēķināties ar kreditoriem, un tad finanšu korporāciju īpašumā pāriet valsts stratēģiskie uzņēmumi. Un marionešu valdība sasniedz savu mērķi – valsts ekonomika tiek sagrauta.
2. Lai valsts tautsaimniecība stagnētu un būtu ilgstoša recesija
Tiek izveidota absurda ekonomika, neadekvāta nodokļu politiku, notiek ekonomisko datu falsifikācija, viņi stāsta par it kā mazākajiem nodokļiem, bet faktiski nodokļu slogs un nodevas pārsniedz divas trešdaļas no nodarbināto ienākumiem. Tiek ģenerēta nabadzība, viņi veido darbaspēka degradācijas programmas. Tiek palielināta nevienlīdzība ienākumu pārdalē. Mākslīgi, ar administratīviem noteikumiem tiek noteiktas nesamērīgi lielas energoresursu cenas. Vadošos amatos tiek nozīmēti neprašas un korumpanti, tiek atbalstīta ēnu ekonomikas grupējumu intereses, korupcija.
3. Pasīvas sabiedrības veidošana, izglītības sistēmas degradācija
Lai uzturētu marionešu valdības ietekmi, ir vajadzīga mazāk izglītota tauta, kurai trūkst zināšanu sabiedrības pārvaldības jautājumos, lai tā mazāk iesaistītos sabiedriskajos procesos. Tiek realizēta izglītības iestāžu likvidācija. Ar mazizglītoto sabiedrību ir daudz lielāka iespēja manipulēt. Mazizglītots darbaspēks ir pamats tam, ka tiek ierobežota iespēja veidot valstī inovatīvus produktus ar lielu pievienoto vērtību.
4. Masu mediju politiskā ietekmēšana un manipulācija
Ar propagandas instrumentiem notiek masu mediju satura ietekmēšana, notiek manipulācija ar skaitļiem un mēriem Ar sabiedrībai veidoto psihisku nestabilitāti un neskaidrību var nemanāmi vadīt cilvēkus varas struktūrām vajadzīgajā virzienā. Ar datu falsifikāciju tiek panākts, lai, balsojot vēlēšanās, vai ikdienas dzīvē cilvēki rīkotos atbilstoši marionešu grupējuma interesēm. To panāk ar cilvēku zemapziņas psiholoģisko ietekmēšanu. Līdz ar to masu apziņas manipulācija un marionešu vara ir cieši un nesaraujami saistītas.
5. Tiek veidota iedzīvotājiem nepieejama veselības aprūpe
Lai valsts ekonomika neattīstītos un ekonomika stagnētu, tiek veidota slima sabiedrība. Iedzīvotājiem mākslīgi tiek veidota nepieejama veselības aprūpe, tādejādi tautsaimniecība tiek ierobežota ar darbaspēku. Marionešu karteļu loģika ir vienkārša - jo vairāk cilvēks slimo, jo mazākas ir viņa darbaspējas. Ja cilvēks nevar strādāt un pelnīt, viņa ģimene dzīvo nabadzībā, bērni nevar iegūt labu izglītību, cilvēks ir atkarīgs no valdības pabalstiem. Veidojas nepilnvērtīga sabiedrība. Jo vairāk šādu cilvēku marionetes rada, jo mazāka valsts ekonomiskā izaugsme, jo mazāka iedzīvotāju labklājība veidojas.
Izskatās pēc sazvērestības teorijas, bet varbūt kāds no Jums ir sastapies vai redzējis pašreiz kādā pasaules valstī šo marionešu karteļu darbības metodes?






Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.