Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sakarā ar ievērojamo braukšanas ātruma pārsniegšanu un saistītajiem notikumiem Valsts policijas Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšnieks, ģenerālis Guntars Marķitāns ticis cauri faktiski ar veselu ādu, iekšlietu sistēmas vadībai vienkārši izmantojot izdevību un viņu steidzīgi aizraidot pensijā. Savukārt par grēkāžiem šajā lietā ir nozīmēti ceļu policisti, kuri bija pieķēruši ģenerāli, bet bija spiest viņu atlaist, - kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, tieši pret viņiem sākts kriminālprocess par amatpersonas bezdarbību.

„Ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 319.panta 1.daļas. Plašākus komentārus nesniedzam,” – tas ir viss, ko pašlaik atklāj Iekšējās drošības birojs, kuram pēdējā laikā radusies noturīga reputācija kā iestādei, kas ir pietiekami elastīga, izvērtējot, kurš kurā noziedzīgajā nodarījumā ir vainīgais un kurš – cietušais.

Krimināllikuma 319. panta „Valsts amatpersonas bezdarbība” 1. daļa noteic, ka par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ja ar to valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Pēc Pietiek rīcībā esošas informācijas, šis pants attiecināts ne jau uz policijas ģenerāli, kurš pēc aizturēšanas, traucoties ar 130 kilometru ātrumu stundā, bija izmantojis dienesta stāvokli, lai atbrīvotos no saviem faktiskajiem padotajiem, bet gan ierindas ceļu policistiem, kuriem nebija paveicies apturēt augsto priekšnieku.

Kā zināms, Marķitāns publiski mēģināja izmeloties, apgalvojot gan to, ka šādā veidā esot veicis policijas pārbaudi, gan vienlaikus arī to, ka pieļauto ātrumu esot pārkāpis ne vairāk kā par dažiem kilometriem stundā.

Taču, kad šodien Valsts policija publiski paziņoja par Marķitāna strauju došanos pensijā, šie ģenerāļa meli netika pat pieminēti. Tā vietā Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis slavēja Marķitāna nopelnus, pieminot viņa rīcību... 1991. gada barikāžu laika notikumos.

Taču, kā zināms Pietiek, Marķitāna straujā došanās pensijā jau no šīs nedēļas ceturtdienas nekādā veidā nav bijusi viņa paša iniciatīva. Iekšlietu sistēmas vadība ģenerālim izvirzījusi ultimātu – vai nu nekavējoties doties pensijā, izvairoties no nepatikšanām šī atgadījuma rezultātā, vai arī rēķināties ar „sekām”.

Pietiek zināms, ka iegansti ietekmīgā veterāna Marķitāna pensionēšanai ir tikuši meklēti jau ilgāku laiku, - notikums ar ātruma pārsniegšanu, aizturēšanu un sekojošo „atkratīšanos” no ceļu policistiem šādu ieganstu deva.

Avoti iekšlietu sistēmā Pietiek ir informējuši – faktiski ģenerālim pietiekami skaidri norādīts, ka, nedodoties pensijā, viņš varētu tikt pie kriminālprocesa par pilnvaru pārkāpšanu savtīgos nolūkos un pat stāties tiesas priekšā. Šis arguments ir bijis izšķirošais.

Marķitānam piekāpjoties, aktualizējies jautājums par grēkāžu nozīmēšanu saistībā ar notikušo, un šajā lomā Latvijas iekšlietu sistēmai jau tradicionāli nonākuši ierindas ceļu policisti no Kārtības policijas Rīgas pārvaldes ekipāžas, - tieši viņi tad arī tagad tiek vainoti „valsts amatpersonas bezdarbībā”.

Pietiek ir arī zināms, ka ceļu policistiem, pateicoties kuriem, sabiedrība vispār uzzināja par šo notikumu, arī ir dots skaidrs mājiens – atturēties no jebkādiem mēģinājumiem tālāk komunicēt ar medijiem par šo lietu. Šo mājienu „izprotot”, viņiem solīts pēc dažiem mēnešiem kriminālprocesu paklusām izbeigt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...