Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nē, SARS-Cov-2 nekur nav pazudis. Vēl vismaz nedēļu saslimstība ar omikrona paveidu būs ļoti liela, un arī turpmāk kovids kā endēmiska slimība būs sastopama uz mūsu planētas. Pasaules medicīnas literatūrā valda piesardzīgs optimisms omikrona augstās infekciozitātes (pārslimos planētas iedzīvotāju liela daļa – gan vakcinētie, gan nevakcinētie, veidosies stabilāka imunitāte) dēļ, slimība vairs nenesīs „nāves pļauju”, taču arī omikrons ievērojami saīsinās vecāka gadagājuma hronisku slimnieku dzīvildzi.

Kovids pazūd no politiskās un informatīvās telpas. Portālu augšdaļā olimpiskie apļi un tanku manevri abpus Ukrainas robežai. Pasaules informācijas kanālos iespējamie kari un iespējamās revolūcijas izlauzušās priekšplānā. Ar nepacietību gaidām atgriežamies Grētu Tūnbergu. Rodas iespaids, ka pasaules politikas virzītājiem kovids ir apnicis. Bagātākie kļuvuši bagātāki, nabagie – nabagāki, notikusi pasaules ekonomikas pārbīde un līdzekļu pārsadale. Atrautas vaļā inflācijas slūžas, valstīm ārējie aizņēmumi būs dārgi.

2020. gada maijā, kad valdīja klusums, mājsēde, bet vēl nebija masku un vakcīnu, pamanījos uzrakstīt prognozi kovida pandēmijai, kurā bija šādi punkti:

• inflācija;

• tirgus pārsadale;

• centrālo budžetu un valsts lomas pieaugums;

• Eiropas Savienības likumdošanas prioritizācija pār mūsējo;

• milzīga demogrāfiska bedre;

• sabiedrības nabadzīgāko slāņu un vidusslāņu pirktspējas ievērojama krišanās, kas atstās iespaidu uz iespējām saņemt maksas veselības pakalpojumus;

• pensionēšanās vecuma celšanās.

Neskaitot pēdējo punktu, pārējais ir daudzmaz īstenojies. Toties pensionāriem pandēmija ir atnesusi inflāciju tieši pārtikas, siltumenerģijas, sadzīves pakalpojumu jomā, kas nozīmē reālu pensijas pirktspējas krišanos. Latvijas ārējais parāds ir dramatiski pieaudzis, bet aizņemšanās ārējos tirgos kļūst arvien dārgāka, tātad Kariņa radītā valsts parāda apkalpošana nākamajām paaudzēm būs ļoti dārgs pasākums.

Paraugoties uz Latviju no pasaules perspektīvas, var redzēt, ka attīstīto valstu ekonomikas sacenšas pandēmijas ierobežojumu atcelšanā. Ļaudis neuzticas ierobežojumiem, tos ievēro ļoti formāli; daudzkārt (mēnešiem) lieto vienreizējo masku un arī, neapsedzot degunu, krogi pildās, ballītes svin. Sertifikāts kļuvis par parodiju, jo nav iespējams fiksēt saslimšanas faktu – līdz laboratorijas izmeklējumam jāgaida četras piecas dienas, kad vīrusu vairs nevar atrast, ģimenes ārsts drīkst izrakstīt darba nespējas lapu ar Covid–19 diagnozi, pamatojoties uz paštestu, bet sertifikātā slimība neparādās. Statistikas datiem par Covid–19 nevar ticēt, jo statistika ataino tikai laboratoriju veiktspēju.

Mēs labi zinām, ka pirmreizēja vakcinācija ir daudzkārt nozīmīgāka par balstvakcināciju, bet ministru prezidents un veselības ministrs rūpējas tikai par balstvakcināciju un ir pārtraukuši domāt par to Latvijas vecāka gadagājuma iedzīvotāju (± 20%) vakcināciju, kas vēl nav vakcinējušies vispār.

Pasaulē nav salīdzinošu pētījumu, kas objektīvi salīdzinātu dažādas vakcīnas, taču Latvijas informatīvajā telpā valda BioNTech/Pfizer un Moderna slavinājums pār AstraZeneca  un Jennsen/Johnson&Johnson vakcīnām. Kamēr nav pierādīts pretējais, Latvijas oficioziem būtu vēlams uzskatīt, ka visas vakcīnas ir efektīvas. Mani tieši pretēji satrauc BioNTech/Pfizer paziņojumi par ilgāku derīguma termiņu, vieglākiem glabāšanas un loģistikas noteikumiem – rodas iespaids, ka biznesa intereses pāraug medicīnisko piesardzību.

Pēc nepārbaudītiem (un nepārbaudāmiem, jo lāga šos skaitļus nezina pat Veselības ministrija) datiem Latvijā atvesti un neizlietoti vai vēl pasūtīti ir 4,5 miljoni vakcīnu. Jebkurā gadījumā tas ir daudz par daudz, jo cilvēku vēlme vakcinēties jau martā kļūs ļoti mizerabla, pat ja Kariņš un Pavļuts saglabās sertifikātus un tikai tādus, kuros ik pēc 6 vai 9 mēnešiem būs paredzēta balstvakcinācija.

Ar interesi skatīsimies, kādām valstīm un kādās porcijās Latvija vakcīnas dāvās, jo šīs vakcīnas tiešām var nodot tālāk tikai ar Ministru kabineta lēmumu, pie kam – grūti noslepenojamu. Katrā gadījumā – ja Ilze Viņķele piestaigā uz prokuratūru par novēlotu vakcīnu iepirkumu, tad agri vai vēlu Danielam Pavļutam nāksies piestaigāt uz šo pašu institūciju par pārmērīgiem iepirkumiem un naudas šķērdēšanu.

Bet atgriezīsimies pie mūsu dārgā aizgājēja SARS–CoV-2. Divi gadi pandēmijas paskrējuši vēja spārniem. Meijo klīnika šos divus gadus nosaukusi par pasaules lielāko mazkustības pandēmiju, norādot uz diabēta, hipertonijas, hiperholesterinēmijas pieaugumu.

Vairāki ievērojami psihiatri nosaukuši šo pandēmiju par spriedzes un depresijas pandēmiju, kas visvairāk iespaidu atstās uz bērniem un pusaudžiem.

Vēl šo pandēmiju varētu nodēvēt par atkarību pandēmiju. Latvijā pieaudzis smēķētāju skaits, bet ļoti nozīmīgi – alkohola patēriņš un narkotisko vielu lietošana. Atcerēsimies – Kariņa valdība pandēmijas laikā atrada iespējas ierobežot jebkuru citu uzņēmējdarbību, izņemot alkohola un tabakas tirdzniecību.

Paliks nezināms, kāpēc ne tikai Latvijā, bet arī lielā daļā ekonomiski attīstīto valstu vērība tika pievērsta tikai maskām, diviem metriem un vakcinācijai, bet par tabu kļuva savas veselības veicināšanas un hronisko slimību ārstēšanas tēmas. Re:čekisti un meinstrīma mediji kā Ministru kabineta rupors apkaroja un kā melīgus atzina jebkādus centienus aicināt cilvēkus rūpēties par savu mikrobiomu, savu holesterīna līmeni, savu asinsspiedienu. Dubļu spaiņi tika gāzti uz ārstiem, kas ieteica lietot prebiotikas, probiotikas, nodarboties ar sportu. Šobrīd ir pietiekami daudz pierādījumu, ka Covid–19 mirstība galvenokārt attiecas uz cilvēkiem ar lieko svaru un mazkustību, dislipidēmiju un hipertoniju.

Kovids bija matemātikas uzdevums ar daudziem nezināmajiem, un nezināmos visvairāk ieviesa politiķi un viņiem pietuvinātie žurnālisti. Šodien kovids mums piedāvā jaunu matemātikas vingrinājumu, kuru Reiram un Pavļutam nāksies atrisināt. Lieta tāda, ka līdz ar ārkārtas stāvokļa atcelšanu, ierobežojumu atcelšanu nāksies atcelt arī piemaksas visiem, kas tās saņēmuši pandēmijas laikā. Pirmkārt, tas attiecas uz intensīvās terapijas, Covid–19 nodaļu un NMPD mediķiem, ģimenes ārstiem, kas visi jau ir pieraduši pie šīs piemaksas kā pie lielākas algas. Martā daudzi mediķi savā bankas kontā ieraudzīs 2019. gada algu ar aptuveni 5% pieaugumu, nevis pandēmijas 100% pielikumu.

Samazināsies ienākumi virknei ļaužu, kas bija pamanījušies gan valdības dienestos, gan privāti savus ienākumus balstīt uz pandēmijas apstākļiem. Iespējams, ka Kariņa un Pavļuta centieni atlikt ierobežojumu atcelšanu ir saistīti tikai un vienīgi ar neziņu – kā rīkoties tālāk. Saeimai un Ministru kabinetam no attālinātas darbības imitācijas nāksies ķerties pie iekavētiem darbiem.

Pret kovidu nāksies izturēties kā pret jebkuru vīrusa infekciju bez nejēdzīgiem kontaktpersonu ierobežojumiem, toties ar centieniem celt visas nācijas veselības stāvokli – nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, atmest smēķēšanu un alkohola lietošanu, lietot daudzmaz veselīgu uzturu, regulāri noteikt cukura un dislipidēmijas skaitļus, mērīt asinsspiedienu, regulāri apmeklēt ginekologu, urologu, acu ārstu utt.

Novērtē šo rakstu:

119
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...