Iesaki rakstu: 
Policija sākusi pārbaudi par Eiropas Savienības fondu izkrāpēju Mārtiņu Daukštu. Jau vairākkārt dažādos medijos ziņots par Daukšta izmantotajām metodēm, lai tiktu pie ES finansētajiem projektiem, kurus viņam tieši, pastarpināti un slēpti piederošās firmas nespēj realizēt. Jau vairāki viņa bijušie un esošie darbinieki liecinājuši policijā pret viņu, atklājot viņa shēmas, krāpšanos, dokumentu un parakstu viltošanu.
Viņš paguvis ar savu shēmošanu sagrābties vairāk nekā 30 ES fondu projektus. Shēma ir gaužām vienkārša. Viņam pašam pieder konsultāciju firma SIA EB fondi, kas alkatīgi piesakās pašvaldībām izstrādāt ES fondu dokumentāciju. Lai šos projektus arī apstiprinātu Centrālā finanšu līgumu aģentūra (CFLA), viņš sakaru un labvēlības nodrošināšanā ieguldījis ne mazums pūļu.
Pirmais gājiens bija rekrutēt potenciālos CFLA darbiniekus. Tā kā tieši viņš bija izstrādājis konkursa nolikumus darbinieku atlasei, viņš pats arī konsultēja un pat palīdzēja uzrakstīt atbilstošus CV un motivācijas vēstules potenciālajiem darbiniekiem. Par to, ka viņi tika pieņemti darbā CFLA, viņiem bija jābūt īpaši labvēlīgiem pret Daukštu un maksimāli jābīda uz apstiprināšanu viņa izstrādātie projekti.
Viņš neapstājās tikai pie palīdzēšanas iegūt darbu CFLA, bet gāja arī tālāk un, ja tā var teikt, tagad šo organizāciju kontrolē caur gultu šī vārda vistiešākajā nozīmē. Viņam ar CFLA darbinieci ir kopīgs bērns, turklāt tieši šī darbiniece piedalās lēmumu pieņemšanā par viņa izstrādāto projektu apstiprināšanu. Lai gan Daukšts apgalvo, ka šo sievieti nepazīst, tomēr oficiālie dokumenti rāda pretējo – tieši viņš bērna dzimšanas apliecībā ierakstīts kā tēvs.
CFLA iekšienē gan arī nav sajūsmā par viņa reputāciju. Jau ir parādījušies signāli, ka vairs Daukštam neizdosies tik viegli izbīdīt savus projektus kā līdz šim. Turklāt CFLA nosoda Daukšta darbības.
Tomēr viņa šeptēšanās neaprobežojas tikai ar CFLA kanālu sakārtošanu. Nākamais solis jau ir nedaudz komplicētāks. Viņš netiešā veidā kontrolē būvniecības kompāniju SIA DGS, kuru arī ieguvis ne pārāk legālā veidā, turklāt savu kontroli realizē ar svešām rokām. Oficiāli SIA DGS valdes loceklis ir Ivans Žuravļovs, kurš savu elektronisko parakstu ir atdevis lietošanā Daukštam. Līdz ar to Daukšts Žuravļova vietā paraksta līgumus, veic darbības ar līdzekļiem bankas kontā utt.
Tieši Žuravļovs ir jau sniedzis liecības policijā par to, kā viņa parakstu vilto un izmanto Daukšts. Turklāt Žuravļovs nav vienīgais, kura e-parakstu lieto Daukšts. Fiktīvas amatpersonas ir arī citās viņa faktiski kontrolētās kompānijās.
Tā kā Daukštam piederošā EB fondi izstrādā konkursa nolikumus ES fondu projektiem, viņš arī iestrādā konkursa nolikumos tādas prasības, lai konkursos varētu uzvarēt tikai DGS. Un kopumā jau vairāk nekā 30 projektos šī shēma lieliski darbojas. Daukšta firma nodrošina, ka caur Žuravļovu kontrolētā DGS uzvar projektos un iegūst pasūtījumus.
Mārtiņš Daukšts ir saistīts vismaz ar diviem gadījumiem, kad publiskās vietās viņš ir uzbrucis cilvēkiem, ar kuriem viņu saista biznesa strīdi. Tiesas sēdē no mugurpuses tika izdarīts sitiens pa Zenons Capital PLG vadītāja Svena Vijupa galvu (pakauša daļā). Ir iesniegums policijā, uzsākts kriminālprocess.
Tirdzniecības centrā tika piekauts bijušais Zenons Capital valdes loceklis Aleksandrs Kuzmiškins. Ir iesniegums policijā Purvciema iecirknī.
Daukšta aktivitāšu rezultātā tika uzsākts kriminālprocess pret Zenons Capital bijušo dalībnieku un valdes locekli par it kā naudas piesavināšanos, taču kriminālprocess tika izbeigts sastāva trūkuma dēļ.
Līdzīgu taktiku ar iesniegumu policijā Daukšts ir piekopis arī citās situācijās, piemēram, gadījumos, kad nav maksājis grāmatvedim, tāpēc grāmatvedis nav kārtojis grāmatvedību. Un rezultātā VID vēršas pret Daukšta pārstāvēto uzņēmumu SIA Latlekss, piemēram, par laikā neiesniegtu gada pārskatu vai atskaitēm. Iesniegums policijā tiek izmantot kā attaisnojums nesakārtotajai grāmatvedībai.
Līdzīgi viņš dara arī ar citiem cietušajiem, sniedzot policijai maldinošas ziņas. Varētu teikt, ka tas ir Daukšta rokraksts - nozagt un apsūdzēt to, no kura nozaga, lai sajauktu gaisu un slēptu pēdas.
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
