Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

Pingvīnu atbrīvošanas frontes Politparazītu apkarošanas nodaļa
18.07.2019.
Komentāri (34)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Starp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.

Atgādinājumam – kas tad šobrīd ir Mārtiņš Bondars, augstākās sabiedrības krējuma (sviesta) spīdeklis? Vadošs politisko partiju apvienības “Attīstībai/Par!” politiķis, Saeimas deputāts, Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdis, persona, kam vēl pirms pāris mēnešiem noteikti bija visaugstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam (nav smieklīgi).

Vēl pirms gadiem desmit Mārtiņa Bondara dzīve bija kā kvalitatīva kokaīna dozas izraisīts rozā sapnis – strādāja par “galveno latvieti” pie starptautiska mēroga afērista Vladimira Antonova Latvijas Krājbankā, stumdīja miljonus uz ofšoriem, saņēma brangu algu, kopā ar kundzi gozējās visos bulvārpreses izdevumos (izņemot Rīgas Santīmu). Šokolāde ar zemeni, ko tur piebilst.

Taču visas halucinācijas reiz beidzas, un jau 2011. gada beigās Raimonda Paula un citu Krājbankas ieguldītāju muļķošanai pienāca gals. Un beidzās arī Mārtiņa Bondara laimīgās dienas. Nez kāpēc tiesa lēma, ka no Mārtiņa Bondara un vēl dažiem Krājbankas “profesionālajiem latviešiem” ir jāpiedzen bankai un tās noguldītājiem nodarītie zaudējumi 15 miljonu eiro apmērā.

Rezultātā jau apmēram pusotru gadu šakāļi – tiesu izpildītāji katru mēnesi plosa Bondara kunga oficiālo bankas kontu, atstājot tur ne vairāk par 430 eiro no godīgi nopelnītās deputāta aldziņas (tā vismaz viņš apgalvoja pagājušajā rudenī, bet šā gada maijā jau bija izdomājis nedaudz citu versiju). Tiem, kas atpalikuši no laikmeta gara, paskaidrosim, ka par šo naudiņu lāgā nepietiek vienas Krājbankas bankrota gada (2011) Dom Perignon Brut šampanieša pudeles iegādei.

No otras puses, nebija jau tik traki. Ekscentriskais Maestro Raimonds Pauls pēc miljona eiro pazaudēšanas bija paudis skaudru atziņu: “Tie, kas savu naudiņu ir pazaudējuši Krājbankā, ir aptaisīti klasiskā veidā. Tālāk jau vairs nav, kur iet. Un tad, kad tu dzirdi, ka Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētājs stāsta – šī banka nav glābta tāpēc, ka tā saistīta ar kaut kādām noziedzīgām aprindām, man gribas kliegt: par ko tu tagad runā?!” (https://jauns.lv/raksts/zinas/171451-raimonds-pauls-krajbankas-nogulditaji-ir-klasiski-aptaisiti)

Šībrīža Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Maestro uzbraucienu “uzņēma personiski” un saprata, ka ir pienācis laiks rīkoties. Un būt ļoti dāsnam. Ne pret Maestro, bet gan pret savu daiļo dzīvesbiedri. Un, kā liecina Pingvīnu atbrīvošanas frontes (PAF) aģenta pret 3 siļķēm iemainītā slepenā izdruka, Bondara kungs 2012. gadā žigli uzdāvināja savai daiļajai dzīvesbiedrei Antonova kunga sarūpētos vairāk nekā 200 000 eiro. Ja nu kas, riekstus vāveres glabā vairākos dobumos.

Tā ka nebija tik traki, bet nu viss nekad nenoiet tik gludi, kā dāsnā krievu afērista pasviestās naudiņas (nauda nesmird!) dāvinājums sievas kundzei. Ar kopīgās mājas norakstīšanu sievas kundzei radās sarežģījumi. Kaut kādi nelieši piesēja kriminālprocesu par nesen tapušā 2006. gada laulāto mantas šķirtības līgumu. Par laimi, neviens lāgā nevarēja piesieties Mārtiņa Bondara kalpošanai par “galveno latvieti” pie afērista Antonova – te talkā nāca iecienītais korumpētu politiķu dieviņš Noilgums.

(https://pietiek.com/raksti/noilgums_vismaz_pagaidam_paglabj_bondaru_no_kriminalprocesa)

Vēl līdz šodienai Mārtiņam Bondaram šķita, ka dzīve ir tīri ciešama. Nu, labi, nebija izdevies kopā ar Jaunupu un Pavļutu uzreiz sadabūt ar naudas atmazgāšanu saistītajiem Baltkrievijas ebrejiem 40 miljonu eiro nodokļu maksātāju apmaksātu kompensāciju par “Moneyval” sagandēto Austrumu kaimiņa klientu naudas baltināšanas biznesa izpostīšanu. Nu, nekas, var jau rudenī mēģināt vēlreiz, gan jau visiem zināmajam kasierim labāk veiksies ar aploksnīšu staipīšanu un rezultātā pat čaukstošu komisiju izdosies nopelnīt. Naļikā, protams. Arī Dzīvesbiedru likuma tālāka nevirzīšana Saeimā Mārtiņu Bondaru satrauca itin nemaz – lai ar to visu ņemas tie frakcijas biedri, kas tajā ir personiski ieinteresēti.

Taču ŠOBRĪD Mārtiņš Bondars varētu būt skaudri atskārtis, ka ir pienākušas BEIGAS. Gluži vai kā Maestro miljonam Krājbankā. Valsts Pieņēmumu dienesta datubāžu izdrukās skaidri var redzēt, ka glamūrīgā Bondaru ģimene pēdējā pusotra gada laikā, pateicoties nolādēto tiesu izpildītāju – šakāļu rosībai, pārtikusi no pārsimt eiro mēnesī, apmēram tikpat daudz, cik izmaksāja viena Norvēģijas meža kaķa uzturēšana. Tam neticētu pat Bondaru pāra nelaiķa kaķis Kato (nosaukts par godu Lato Lapsam), kur nu vēl bars ar aptrakušiem žurnālistiem, kas jau ļoti drīz sāks uzdot jautājumus. NELIETĪGUS JAUTĀJUMUS.

VIŅI VARĒTU JAUTĀT:

- Kā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja ģimene pēc visu neatliekamo maksājumu veikšanas pamanās iztikt no kādiem 200 eiro mēnesī (ja vien no joprojām nedzīvo no Maestro neatdāvinātās naudiņas)????

- Kā pēc dzīvesbiedres niecīgo ienākumu deklarācijas publiskošanas būtu skaidrojams viņas vēl šogad bulvārpresei paustais: “Mēs visu laiku viens otru atbalstām, un tas, kā mēs ar Mārtiņu dzīvojam, ir komandas darbs. Nav nekādas traģēdijas, ka kādā brīdī varbūt man vairāk jāuzņemas tā finansiālā puse. Un esmu pateicīga, ka man ir šie klienti, kas pasūta, ka mums sanāk, pietiek, ka vienmēr esam varējuši „savilkt galus kopā”?

- Kā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs vērtē savas dzīvesbiedres nonākšanu VID Risku analīzes sistēmas (RASA) uzmanības lokā? Kādi būtu Bondara kunga ieteikumi, kā tālāk cīnīties pret nelegālu uzņēmējdarbību un naudas atmazgāšanu?

- Kā būtu komentējama šī bulvārpreses ziņa: “Portālam Jauns.lv no neoficiāliem avotiem zināms, ka vairāki cilvēki, apjaušot situācijas smagumu, nopirkuši gleznas no Bondara sievas, mākslinieces Ievas Bondares.”? Kāpēc šie pirkumi nav atspoguļoti Bondara kunga dzīvesbiedres - mākslinieces VID sniegtajā informācijā par gūtajiem ienākumiem?

- Kā varētu komentēt pieņēmumus, ka nobendēto ebreju īpašumu 40 miljonu vērtajā restitūcijā ieinteresētais Rietumu bankas īpašnieks Suharenko kungs ir pēdējo 2 gadu laikā par desmitiem reižu paaugstinātu cenu skaidrā naudā iegādājies dzīvesbiedres radītās gleznas, lai nodrošinātu jums pietiekamu motivāciju virzīt kungam izdevīgus politiskos lēmumus?

Novērtē šo rakstu:

269
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...