Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saule, Pērkons, Daugava — un izcilais komponists Mārtiņš Brauns. Mēs visi nupat vēl bijām pakļauti cilvēkšķirošanai, cenzūrai, tirānijai, meliem, šantāžai. Un Mārtiņš Brauns bija viens no mums. Kad nesen viens Feisbuka draugs man atsūtīja uzaicinājumu Jelgavā apmeklēt slavenās Mārtiņa Brauna rokoperas “Mauglis” izrādi, es sapratu, ka man ir pienācis laiks pastāstīt, kas notika pirms gada.

Par Mārtiņu Braunu es rakstīju arī savā jaunākajā grāmatā “Piebūrums – 19”, un viena manu grāmatu lasītāja atsūtīja savu saraksti ar Mārtiņu Braunu. Viņas vārds ir Ruta Meldere, viņa ir ilggadīgs un tuvs Mārtiņa Brauna draugs, ar kuru komponists sazinājās arī neilgi pirms savas nāves.

No Rutas Melderes saņēmu arī atļauju arī publiskot viņu abu saraksti: “Lūdzu, izmanto, Māri! Jo vairāk patiesība nāks gaismā, jo drošāki, domājošāki kļūs cilvēki un uzdrīkstēsies iztaisnot muguras. Mārtiņš dzīvoja mūzikai, koncertēšana deva stimulu, jēgu dzīvei, bet to visu valdīkļi ierobežo, nīdē, ar šantāžu pakļaujot brīvus garus. Mārtiņš Brauns cienīja Vestarda Šimkus nostāju. ImKa (Imants Kalniņš) nepakļāvās spiedienam, pat pēdējā skaņdarba pirmizrādē netika ielaists, bet ir saglabājis veselību, cilvēcisko pašcieņu un savu pilsonisko stāju.

Un Mārtiņš bija pret uzpurņiem, cilvēkdalīšanu, negribēja vakcinēties. Viņam bija sirds problēmas, ar kurām viņš sadzīvoja, sevi uzturēja darba kārtībā. Bet tomēr — spiediens un propaganda darīja savu. Viņš salūza un 25. augustā saņēma Pfizer pirmo poti, otrs “Faizers” sekoja 10. septembrī, oktobrī Gaiļezera slimnīca un novembrī — sēru ziņa.”

70 gadu vecumā, savu spēku pilnbriedā, Mārtiņš Brauns pāragri nomira. Pirms tam viņš dzīvoja Baltezerā ar ģimeni.

“Mēs joprojām pret Kovid-19 potēm. Latvijā jau dikti uzbāžas. Man jubilejas koncerti nebūs. Nedalīšu cilvēkus “vakcinētos” un “nevakcinētos”. Mani koncerti būs uz uzpurņu ēras beigām (ja iespēšu)…” – tā Mārtiņš Brauns raksta 2.6.21. Rutai Melderei, savukārt 28.8.21.: “Uzskatu, ka vakcīna nav vakcīna, bet gan caurlaide uz manu jubilejas koncertu sēriju.”

Komponistam bija ieplānoti 70 gadu jubilejas koncerti, t.s. “valdīkļi” sasolīja, ka koncerti notiks, bet ar vienu nosacījumu, ar neģēlīgu šantāžu — ja komponists vakcinēsies pret Covid. Un Mārtiņš Brauns 27.8.21. raksta:

“Aizvakar ielaidu pirmo “feizeri”, 10 sept. otrs “feizeris”, tad raxtīšu notis, sāxies Maugļa mēģinājumi, nopietni gatavošos lielkoncertu sērijai Lāčplēša [un] Mārtiņdienām, ļoti ceru, ka valdība nepiečakarēs (viņš raksta skarbāku vārdu). Radiokoris plus brīnišķīgi instrumentāli mūziķi un otrā daļā grupa. Lai notiek.

Tā nu ir, ka čipots ir viss Radiokoris un visi man pazīstamie mūziķi, es biju palicis pēdējais tīrais.”

Savukārt 10. septembrī: “Moinīzers! Bez blaknēm! Tik laikam veltīgi, jo koncerti atcelti. Nu tad septembrī došos “digitālajā” pašizolācijā. Nekādas intervijas ne radio, ne TV, ne žurnālos, ne internetā. Liekais. Jauki, ka atraxtīji. Pārziemosim, cerams,” — tā komponists raksta savam draugam Rutai Melderei.

Mārtiņu Braunu, kurš saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, dažādas balvas, iedvesmojis paaudzes ar savu iedvesmojošo, spēcīgo mūziku, pēkšņi šantažē Kariņa-Levita režīms un piespiež pret viņa paša gribu viņam pieņemt injekciju. Un šogad arvien vairāk nāk atklātībā arī Pfizer konfidenciālie dokumenti, ko viņiem ASV tiesa 2022. gada sākumā neļāva noslepenot uz 75 gadiem, kā viņi gribēja. Nu cilvēki var iepazīties ar daudzām oficiālām, agrāk “konfidenciālu” dokumentu lappusēm par kovidvakcīnu sevišķi smagām blaknēm, ieskaitot insultus un infarktus, par ko šī kompānija jau labi zināja, pirms laida injekcijas tirgū.

Mārtiņa Brauna vēstules es ievietoju arī videovēstījumā savā FB laikjoslā. Kad šo video jau bija noskatījušies 38 000 cilvēku un ļoti daudzi ar to dalījušies, tad — lai nepieļautu patiesības tālāku izplatīšanos, FB nolīgtās “rečekistenes” no Re:Baltika kantora piekarināja tam brīdinājuma birku “trūkst konteksta”.

Tas ļoti daudzos raisīja pamatotu sašutumu. “Nav konteksta, Rebaltikas dāmas? Cik kg konteksta vajag nāvei?”,  atsevišķā ierakstā komentēja Aija Devi. “Zināms, ka cienījamais komponists negribēja valkāt uzpurni un potēties ar nepārbaudītām, eksperimentālām devām. Negribēja un viss. Bet viņu beigās pierunāja, lai varētu notikt jubilejas koncerts. Un tas slikti beidzās. Tas arī tika pateikts Māra Ruka video,” raksta Aija Devi. Gan infarkti, gan insulti ir jau oficiāli atzītas kovidvakcīnu blaknes. Nekāda konteksta netrūkst, konteksts ir vistiešākais — pēdējo gadu notikumi, kurus piedzīvojām mēs visi.

FB lietotājs Normunds Vīrs raksta: “Nepilna gada laikā, no 2021. gada 13. augusta, manis paša vai manis pārpublicētus citu, manuprāt, pārdomu vērtus materiālus 24 reizes… !!! pārbaudījuši kaut kādi “neatkarīgie faktu pārbaudītāji” un, protams, ka tos izdzēsuši…!? Kas slēpjas aiz nosaukuma “neatkarīgie faktu pārbaudītāji”? Un ar kādām tiesībām viņi pārkāpj likumus par vārda brīvību un cenzūras aizliegumu demokrātijā…!? Jeb LV vairs neskaitās ES demokrātiskā valsts…?!”

“Neatkarīgie” pārbaudītāji? Tos apmaksā un uzrīda tikpat “neatkarīgi” viņu saimnieki.

Bet mēs jau zinām, ka rečekistu cenzūras leibelis tikai papildus apliecina, ka teiktais ir patiesība. Jo tieši patiesība viņus tik ļoti uztrauc.

Mārtiņa Brauna dzīve pāragri izdzisa pagājušā gada novembrī. Kurš atbildēs par Mārtiņa Brauna pāragro nāvi? Un par visām citām daudzām pāragrajām nāvēm Latvijā? Tie, kas pie mums izvērsa šo visu. Un tad, kad Kariņa-Levita režīms kritīs, viņi visi par to atbildēs. Ieskaitot faktu cenzētājus, kas cilvēkiem liedza un liedz piekļuvi vitāli svarīgai informācijai — pludinot vien melus, režīma propagandu un vēl paņirgājoties par pāragri mirušajiem.

Bet ne jau nu Re:Baltikas darbones mums liegs pieminēt pāragri mirušos un atgādināt par viņiem.

Novērtē šo rakstu:

349
50

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...