Martins Gauss melo. Maksātspējīgas aviokompānijas Eiropā ir tikko emitējušas parāda vērtspapīrus ar 2-4 reizes mazākām procentu likmēm
Laimes kabatas30.05.2024.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Martins Gauss mums tikko stāstīja, ka milzīgā procentu likme, par kuru „AirBaltic” kompānija uzņēmās parāda saistības, 14,5%, esot normāla, jo laiki vienkārši tādi. Meli.
Vācu "Lufthansa" 13.05.20224 emitēja parāda vērtspapīrus 750 miljonu eiro apmērā ar likmi 4% uz 6 gadiem. Avots: https://newsroom.lufthansagroup.com/en/lufthansa-group-successfully-issued-bond-with-investment-grade-ratings/#
"Air France-KLM" 14.05.2024. emitēja parāda vērtspapīrus 650 miljonu eiro apmērā ar likmi 4,625% uz 5 gadiem. Avots: https://newsroom.aviator.aero/air-france-klm-announces-the-successful-issuance-of-new-bonds-for-a-total-aggregate-amount-of-eu650-million/
Somu "Finnair" 24.05.2024. emitēja parāda vērtspapīrus 500 miljonu eiro apmērā ar likmi 4,75% uz 5 gadiem. Avots: https://www.inderes.fi/en/releases/finnair-issues-eur-500-million-notes
"Avia Solutions Group", zināma arī kā „Smartlynx” aviokompānijas īpašniece, ir 15.05.2024 noslēgusi parāda vērtspapīru emisiju 300 miljonu apmērā ar 9,75% likmi uz 5 gadiem. Avots: https://aviasg.com/en/media/our-news/industry-insights/avia-solutions-group-issues-300m-worth-of-new-bonds
Varam izsecināt, ka problēma ir nevis laikos, bet „AirBaltic” maksātspējā. Līdz rudenim pavilks?
Premjerei vajadzētu pajautāt satiksmes ministram skaidrojumu par šo valsts kompāniju un meliem, ko tās vadītājs stāsta. Ja vienkārši melo, saprotams, gribas desmitos tūkstošos eiro mēnesī algu pēc nodokļu nomaksas. Bet, ja viņam ir vēl dziļa pārliecība, tad gan kompāniju vada cilvēks ar vīziju par citplanētiešiem.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
