Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesagaidot, kad tiks izvēlēta SIA “Rīgas Meži” padome un pēc tam arī jaunā valde, šī brīža neprofesionālā un nozari nepārzinošā uzņēmuma pagaidu valde – valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Anita Skudra un pagaidu valdes locekļa pienākumu izpildītāja Līvija Stukuvenko uzsākušas SIA “Rīgas meži” reorganizāciju. Tās ietvaros plānota vērienīga darbinieku atlaišana, kaut pirms diviem mēnešiem Mārtiņš Staķis visiem SIA “Rīgas meži” darbiniekiem publiski solīja tuvākā pusgada laikā nekādas izmaiņas uzņēmumā neveikt. Jāpiemin, ka tā ir tā pati “apolitiskā” Anita Skudra, kura no partijas “Jaunā Vienotība” saraksta, kandidē uz vietu arī Tukuma domē.

Pēc SIA “Rīgas Meži” valdes locekļu Aivara Tauriņa un Jura Buškevica atlaišanas, pamatojoties uz trauksmes cēlāja ziņojumu, uzņēmuma darbiniekus uzrunāja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, sakot šādus uzmundrinājuma vārdus: “Es vēlos, lai “Rīgas Mežiem” būtu padome. (…) Es vēlos, lai šī padome būtu tā, kas īsteno domes noteikto stratēģisko mērķi, lai politiķi pēc iespējas mazāk jauktos kapitālsabiedrību darbos. (…) Šāda padome tiks izveidota. (Padomes pretendentu vērtēšanas komisijā protams nav aizmirsts par “Jaunās Vienotības“ ietekmi, jo to pārstāv “Pasaules dabas fonds Latvija”, kuru vada Uģis Rotbergs.)

Nākamais solis – es vēlos, lai padome izvēlas valdi. Atklātā, godīgā konkursā. Nevienam no tiem, kas šobrīd valdē nekādas priekšrocības netiks dotas. Ja viņi vēlēsies būt jaunajā valdē viņiem arī būs jāpiedalās konkursā un jāuzvar godīgā cīņā. Būšu piekasīgs, lai process notiktu atklāti un godīgi, lai nevienam nebūtu šaubu, ka šī ir profesionāļu valde, tāpat kā profesionāļu padome. Uzskatu, ka šim procesam ir jānoslēdzas ne vēlāk kā pusgada laikā. (..) Līdz tam laikam mans vienīgais lūgums jums ir būt saprotošiem šajā situācijā. (…)

Es varu apliecināt, ka šajos sešos mēnešos nenotiks neviens straujš pagrieziens. Šajā laikā nedrīkst notikt nekādas darbības, kas var šķist aizdomīgas. (…) Šīs ir izmaiņas uzņēmuma vadībā, bet šīs nekādā ziņā nav izmaiņas šajā SIA, kas varētu ietekmēt jūsu ikdienas darbus. To sagaidu arī no pagaidu valdes - nodrošināt uzņēmuma darbību tādā līmenī, kā tas ir nodrošināts līdz šim. Vēlreiz saku, ka tas ir bijis ļoti augsts līmenis. Par ko es katram no jums saku lielu paldies!”

No dienas, kad Mārtiņš Staķis sacīja šos vārdus, ir pagājuši divi mēneši, nevis seši. Vēl nav ievēlēta SIA “Rīgas Meži” padome, nemaz jau nerunājot par pastāvīgo valdi, bet radikālas strukturālas izmaiņas jau tiek uzsāktas. Kā lai tic Mārtiņam Staķim, ja 27. maijā SIA “Rīgas Meži” pagaidu valde “Zoom platformā” sasauc sanāksmi, lai informētu trīs uzņēmuma darbiniekus ( kuri 15.11.2019. kopsapulcē tika izvirzīti, lai parakstītu Koplīgumu darbinieku vārdā), ka notiks uzņēmuma reorganizācija – radikālas strukturālas izmaiņas. No vairāk nekā četriem simtiem darbiniekiem uz sanāksmi ir uzaicināti tikai trīs, kuriem nav ne tiesību, ne pilnvaru pārstāvēt citus darbiniekus. Tā, lūk, izmantojot Covid19 ierobežojumus, tiek imitēta Darba likuma procedūra.

Taču visskumjākais ir fakts, ka uzņēmuma darbinieki tiek uzskatīti par pilnīgiem nejēgām. Protams, tās ir pagaidu valdes bailes no darba kolektīva, pretējā gadījumā tiktu sasaukta visu darbinieku kopsapulce. Darbinieki jūtas bezspēcīgi, jo viņu atklātā vēstule, kura tika izsūtīta visiem atbildīgajām valsts iestādēm un medijiem, vairumā gadījumu tika ignorēta.

Šajā visai dīvainajā sanāksmē tika paziņots, ka reorganizācija skars visas uzņēmuma struktūrvienības, ikvienu uzņēmuma darbinieku un notiks kolektīvā atlaišana.

Pagaidu valde darbojas agresīvi un ar pilnu pārliecību, ka tā turpinās savu darbu. Varbūt tāpēc, ka Anita Skudra ir Mārtiņa Staķa sievastēva kaimiņiene Tukumā? Vai citādi pirms īstās valdes stāšanās pie pienākumu pildīšanas vajadzētu viņu vietā reorganizēt uzņēmumu? Trīs uzņēmuma darbinieki nav tiesīgi piekrist reorganizācijai, un viņu iespējās nav vienas darba dienas laikā informēt par sagaidāmajām pārmaiņām visu darba kolektīvu, lai tas varētu izteikt savu viedokli un priekšlikumus iesniegt valdei līdz 31. maijam.

Acīm redzot, pašreizējai domes vadībai vēl nepietiek ar jau esošo tiesvedību sarakstu un tām jāpievieno arī tiesāšanās ar “Rīgas Mežu” darbiniekiem. Mēs uzskatām, ka rīdzinieki vēlētos redzēt uzlabojumus pilsētā, nevis regulāri klausīties ziņas par tiesu procesiem. Ļaujiet mums vienkārši darīt savu darbu un nejaukties ar nejēdzīgām reformām, kuru autoriem nav ne mazākās saprašanas no mežu vai parku apsaimniekošanas.

SIA “RĪGAS MEŽI”

Reģistrācijas Nr.40003982628, Ostas prospekts 11, Rīga, LV-1034

Darba devēja sapulces ar darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem protokols Nr.1

Zoom platformā

2021.gada 27.maijā

Sapulces sākums plkst.10:00

Sapulcē piedalās:

Darba devēja pārstāvji:

Valdes locekle Līvija Stukovenko

Administratīvās daļas vadītāja p.i. Alvis Začests

Personāla vadības nodaļas vadītāja Marita Krūmiņa

Personāla vadības nodaļas personāla speciāliste Sanita Liniņa

Darbinieku pilnvarotie pārstāvji: 

 Mežizstrādes nodaļas vadītājs Intars Āboliņš

 Galvenā speciāliste nekustamo īpašumu apsaimniekošanā Daiga Novicka

 Daļas “Dārzi un parki” Rīdzenes iecirkņa komunālās tehnikas strādnieks Mairis Stanga.

Sapulci vada: Administratīvās daļas vadītāja p.i. Alvis Začests

Sapulci protokolē: Personāla vadības nodaļas vadītāja Marita Krūmiņa

Darba kārtība:

SIA Rīgas meži darbinieku informēšana par SIA “Rīgas meži” plānotajām funkcionālajām un strukturālajām izmaiņām, un ar to saistīto darbinieku atlaišanu (19.05.2021. valdes lēmums Nr.7, prot.Nr.9).

Sapulci atklāj valdes locekle Līvija Stukovenko, kura izklāsta un izskaidro nepieciešamību veikt strukturālas un funkcionālas izmaiņas SIA Rīgas meži struktūrvienībās.

Administratīvās daļas vadītāja p.i. Alvis Začests detalizētāk informē par 19.05.2021. valdes lēmumā Nr.7, prot.Nr.9 noteiktajām strukturālo un funkcionālo izmaiņu būtību un gaitu, kā arī par šīs sapulces nozīmi, ievērojot Darba likumā un SIA Rīgas meži Koplīgumā noteikto par darbinieku pārstāvju informēšanu.

Darbinieku pārstāvji uzdod precizējošus jautājumus par plānotajām izmaiņām (I.Āboliņš, D.Novicka, M.Stanga), atbild Administratīvās daļas vadītāja p.i. Alvis Začests un valdes locekle Līvija Stukovenko.

Personāla vadības nodaļas vadītāja Marita Krūmiņa informē, ka paredzamais atlaižamo darbinieku skaits var būt robežās no 30 līdz 35. Galējais atlaižamo skaits ir atkarīgs no tā, vai atsevišķi darbinieki piekritīs piedāvātajiem darba līguma grozījumiem.

Darba devējs un darbinieku pārstāvji vienojās:

Darbinieku priekšlikumi par SIA “Rīgas meži” plānotajām funkcionālajām un strukturālajām izmaiņām, un ar to saistīto darbinieku atlaišanu iesniedzami valdei rakstiski līdz 2021.gada 31. maija darba dienas beigām, plkst.17:30.

Personāla vadības nodaļas darbinieki sagatavo paziņojumu Nodarbinātības valsts aģentūrai un Rīgas pilsētas pašvaldībai par plānoto kolektīvo atlaišanu laika periodā sākot no 2021.gada 1.augusta.

SIA “Rīgas meži” valde ne ātrāk kā 31.05.2021. plkst.17.30 pieņem gala lēmumu par SIA “Rīgas meži” funkcionālajām un strukturālajām izmaiņām, izskatot darbinieku iesniegtos priekšlikumus (ja tādi saņemti noteiktajā termiņā).

Personāla vadības nodaļas darbinieki nosūta šo protokolu ar tā pielikumiem pārējiem darbinieku pārstāvjiem, ar mērķi nodrošināt darbinieku priekšlikumu saņemšanu par SIA “Rīgas meži” plānotajām funkcionālajām un strukturālajām izmaiņām līdz 31.05.2021. plkst.17.30.

Sapulce slēgta plkst.11:15

Pielikumā:

Izraksts no 19.05.2021. valdes sēdes protokola Nr.9 par lēmumu Nr.7.

Štatu saraksta projekts (plānotajām izmaiņām).

Sapulces protokoliste:

 /M.Krūmiņa/

Apstiprina:

Darbinieku pilnvarotie pārstāvji:

Mežizstrādes nodaļas vadītājs /I.Āboliņš/ 

Galvenā speciāliste nekustamo īpašumu apsaimniekošanā /D.Novicka/

Daļas “Dārzi un parki” Rīdzenes iecirkņa komunālās tehnikas strādnieks /M.Stanga/

Novērtē šo rakstu:

32
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi